Vairumam no iepriekš piemērotā valsts atbalsta Covid-19 pandēmijas krīzes skartajiem uzņēmumiem pieteikumu pieņemšana bija noslēgusies jau vasaras pirmajā pusē, kad valsts atbalsta pasākumi tika būtiski samazināti vai vispār likvidēti (galvenokārt no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras). Tomēr kārtējais “lokdauns” pandēmijas laikā un valdības noteiktie darbības ierobežojumi liek uzņēmējiem atkal lūkoties valsts finansiālās palīdzības virzienā.

Atbalsta programmas radītas ar mērķi pārvarēt pandēmijas negatīvo ietekmi uz saimniecisko darbību, tāpēc katrai atbalsta programmai izstrādāti noteikti atbilstības kritēriji, kuriem jābūt pierādāmiem. Ieskatīsimies, kādi krīzes instrumenti uzņēmējiem ir pieejami šobrīd.

Uzņēmumu kategorija

Pirms ķerties pie atbalstu izpētes, jāatgādina par uzņēmumu lieluma klasifikāciju, jo specifiskie atbalsti tiek piemēroti attiecīgās kategorijas krīzē skartiem uzņēmējiem. Visbiežāk ierobežojumi tiek attiecināti uz lielajiem saimnieciskās darbības veicējiem, tādējādi vairāk atbalstot tā dēvētos sīkos (mikro), mazos un vidējos uzņēmumus jeb sīkos (mikro), mazos un vidējos uzņēmumus (MVU).

Uzņēmums savu statusu norāda MVU deklarācijā, norādot šādus datus:

  • informāciju par darbinieku skaitu, gada neto apgrozījumu un gada kopsavilkuma bilanci konkrētajā uzņēmumā;
  • informāciju par konkrētā uzņēmuma attiecībām ar citiem uzņēmumiem – saistītajiem un partneruzņēmumiem.

Uzņēmuma kategorija

Darbinieku skaits

Gada apgrozījums un/vai bilances vērtība eiro

Sīkais

< 10

≤ 2 milj.

Mazais

10–49

≤ 10 milj.

Vidējais

50–249

≤ 50 milj.  ≤ 43 milj.

Lielais

> 249

> 50 milj.  > 43. milj.

Kategorijas noteikšanai uzņēmuma dati tiek skaitīti kopā ar saistītajiem uzņēmumiem un partneruzņēmumiem (t. sk. jāņem vērā arī saistītie uzņēmumi ārpus Latvijas Republikas, kā arī uzņēmumi, kas saistīti caur fiziskām personām).

Nosakot uzņēmuma statusu, visos gadījumos ir jāievēro darbinieku skaita noteiktā augšējā robežvērtība, bet drīkst pārsniegt augšējo robežvērtību vienā no diviem finansiālajiem rādītājiem (gada apgrozījums vai gada kopsavilkuma bilance).

VID administrētais atbalsts algu subsīdijai un grants

Uzņēmēji atbalsta programmu pieejamību gaidīja jau no stingrā “lokdauna” pasludināšanas šā gada 21. oktobrī. Valdībā tās tika apstiprinātas jau 26. oktobrī, tomēr solītais atbalsts joprojām nav pieejams. Grozījumu saskaņošana ar Eiropas Komisiju vēl turpinās, tāpēc VID 22. novembrī uzsāka pieteikumu pieņemšanu, taču gala lēmums par piešķiršanu tiks pieņemts tikai pēc saskaņojuma saņemšanas. Pieteikšanās paredzēta līdz šā gada 15. decembrim par katru mēnesi – oktobri un novembri – atsevišķi.

Atbalsta sniegšanas nosacījumi definēti, precizējot jau pērn īstenotās atbalsta programmas, piešķirot to atjaunošanai papildu finansējumu, nosakot jaunus atbalsta saņemšanas kritērijus, kā arī mainot atbalsta saņemšanas periodu – no šā gada 1. oktobra līdz 30. novembrim. Atšķirībā no iepriekšējiem pieteikšanās kritērijiem šoreiz atbalsti nav pieejami to pamatdarbības nozaru komersantiem, kuru saimniecisko darbību neietekmē valdības ieviestie ierobežojumi.

Var pieteikties abiem atbalsta veidiem, bet prioritāri VID piešķir atbalstu algu subsīdijai, samazinot par šo summu granta apmēru. Tāpat jāievēro atbalstu kumulācijas nosacījums: uzņēmuma atbalsta mēneša apgrozījums kopā ar piešķirto atbalstu algu subsīdijai un grantu nedrīkst pārsniegt 90% no salīdzināmā apgrozījuma – vidējā apgrozījuma 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī vai 2019. gada atbilstošā kalendāra mēneša apgrozījuma.

Algu subsīdiju programma

Algu subsīdijas paredzētas:

  • darba devējiem to darbinieku atlīdzības daļējai kompensēšanai;
  • pašnodarbinātām personām, mikrouzņēmumu īpašniekiem un individuālajiem komersantiem to ienākumu kompensēšanai;
  • patentmaksātājiem atlīdzības kompensēšanai.

Ieņēmumu samazinājuma kritēriji atbalsta perioda mēnesī (jāatbilst vienam):

  • samazinājums vismaz par 20% salīdzinājumā ar vidējiem ieņēmumiem 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī;
  • samazinājums vismaz par 30% salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgā mēneša ieņēmumiem.

Atbalstu piešķir tikai par tām personām, kurām uz iesnieguma iesniegšanas brīdi ir:

  • sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts;
  • uzsākta vakcinācija (piesakoties atbalstam par 2021. gada oktobri);
  • pabeigta vakcinācija (piesakoties atbalstam par 2021. gada novembri);
  • ārstu konsilija slēdziens par atļauju nevakcinēties.

Atbalsts vienam darbiniekam noteikts 50% apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas (darbiniekam, kas atbalsta periodā atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, – no piešķirtā vecāku pabalsta) par laikposmu no 2021. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim, bet ne vairāk kā 700 eiro kalendāra mēnesī (patentmaksas maksātājam – ne vairāk kā 250 eiro mēnesī).

Vienlaikus darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam starpību starp saņemtā atbalsta apmēru un darba samaksas apmēru un no aprēķinātās bruto darba samaksas nomaksāt nodokļus, ņemot vērā, ka atbalsts algu subsīdijai ir darbiniekam izmaksātās neto darba samaksas daļa.

Piesakoties atbalstam, darba devējam būs jāapliecina, ka:

  • bez atbalsta darbinieku vajadzētu atlaist (uzņēmējus dara bažīgus šis nosacījums, jo nav saprotams šā kritērija atbilstības pārbaudes mehānisms);
  • darba attiecības netiks pārtrauktas vēl vismaz vienu mēnesi pēc atbalsta perioda.

Šobrīd karstākais jautājums ir arī par to, ko darīt, ja darbiniekam jau ir izmaksāta pilna darba alga. Uz šo VID sniedz skaidrojumu, ka atbalstam pieteikties var, veicot koriģējošus grāmatojumus, – darba devējam izmaksātā neto algas daļa, kas pārsniedz saņemto algu subsīdijas summu, grāmatvedībā jāatspoguļo kā aizdevums darbiniekam. Jāteic, ka šis ir būtisks papildu darba slogs grāmatvežiem, ja darbinieku skaits uzņēmumā ir ievērojams.