Vadītājiem vienmēr bijis sarežģīts izaicinājums noturēt darbinieku iesaistīšanos un motivāciju darba darīšanā un mērķu izpildē. Protams, ir dažādas metodes, piemēram, regulāras sarunas, komandas saliedēšanas pasākumi, dažādas sadarbības programmas vai aplikācijas – tas viss ir labi, bet ne vienmēr pietiekami. Kādus ieguvumus vadītājam sniedz darbinieku vērtību noteikšana un kā to izdarīt?

Motivācijas skaidrojums un nozīme

Lielākā kļūda, ko vadītāji mēdz pieļaut, - netiek pievērsta pārāk liela uzmanība ne organizācijas, ne darbinieka vērtībām. Bet patiesībā tieši vērtības notur biznesu “virs ūdens krīzes apstākļos, un tās spēj veicināt darbinieku motivāciju darīt darbus labāk un labāk. It īpaši attālinātā darba apstākļos. Tādēļ vērts uzzināt informāciju par to, kā darbinieka vērtības un motivācija ir saistīta.

Motivācijas jēdziens ir bieži apspriests un pētīts, bet kopumā to var uzskatīt kā procesu, kas mudina cilvēku veikt virkni darbību, lai nonāktu līdz mērķa sasniegšanai, savukārt mērķa sasniegšana rada vajadzību apmierinātību. Motivācija ir viens no instrumentiem, lai “pakļautu” darbiniekus strādāt ar atdevi un gudri un lai sasniegtu paredzēto. Protams, vadītājam ir jāmotivē darbinieki, bet vislielākais ieguvums ir, ja darbinieks pats ir motivēts strādāt.

Zinātniskajos pētījumos ir noteiktas divas motivācijas formas: autonomā un kontrolētā. Autonomā motivācija ir saistīta ar cilvēka iesaistīšanos darbā, lai gūtu prieku, savukārt kontrolētā motivācija ietver iesaistīšanos darbā spiediena dēļ, kas var būt ārējs (piemēram, atalgojums) vai iekšējs (piemēram, pašapziņas paaugstināšana). Lai gan autonomā motivācija veicina labklājību un optimālu darbošanos, kontrolētā motivācija ir saistīta ar ciešanām un izdegšanu. Ir izpētīts, ka darbinieki ar zemu autonomo motivāciju piedzīvo lielāku stresu salīdzinājumā ar tiem, kam ir augsta autonomā motivācija.

Lielākā daļa empīrisko pētījumu fokusējas uz darba motivāciju un profesionālo uzvedību saistībā ar darba apstākļiem, algu, organizācijas struktūru, darba pienākumiem, darba laika elastīgumu, tiešā vadītāja ietekmi, organizācijas klimatu, darba būtību, sasniegtajiem rezultātiem un citiem ietekmējošajiem faktoriem. Savukārt tieši korelācija motivācijai ar personīgajām vērtībām ir pētīta limitēti. Lai gan šo pētījumu skaits ir tiešām mazs, daudzi zinātnieki ir norādījuši izteiktu saistību vērtībām ar motivāciju. Piemēram, psihologs Miltons Rokīčs ir norādījis vērtības un uzskatus kā neatņemamu motivācijas elementu, tāpat sociālās psiholoģijas pamatlicējs Kurts Levins uzskatīja, ka vērtības ir noderīgs uzvedības ceļvedis, kas nosaka izvirzītos mērķus.

Bet kas tad īsti ir vērtības? Tās atspoguļo to, kas mums ir svarīgi – personiskos pamatprincipus vai dzīves mērķus –, tā arī nosakot mūsu uzvedību vai rīcību dažādās dzīves situācijās. Lai gan ne vienmēr apzināmies savas vērtības, tās izzinot, mēs varam pieņemt veiksmīgākus lēmumus, kas sniedz labumu gan sev, gan apkārtējiem. Vērtības tiek definētas arī kā priekšrocības un principi.

  • Vērtības kā priekšrocības tiek attiecinātas vairāk uz cilvēka attieksmi un darba vērtībām, jo tās norāda indivīda vēlmi par vidi, karjeras izvēli un amatu piemērotību. Piemēram, cilvēks, kurš novērtē autonomiju, būs apmierināts ar darbu, kas nodrošina rīcības brīvību.
  • Vērtības kā principi bieži tiek sauktas par individuālajām jeb personiskajām vērtībām, jo norāda uz to, kā cilvēkam vajadzētu rīkoties. Piemēram, persona, kas novērtē godīgumu, uzskata – visiem cilvēkiem jābūt godīgiem. Savukārt cits, kas novērtē sasniegumus, uzskata – visiem cilvēkiem jātiecas pēc sasniegumiem.

Turklāt vērtības var noteikt un izmērīt! Tās ir ļoti dziļi katrā personībā iesakņojušās, ir stabilas un vispārīgākas nekā attieksme. Turklāt vērtības katram tiek sakārtotas pēc svarīguma, lai tad, kad divas vērtības ir pretrunā, cilvēks var rīkoties saskaņā ar būtiskāko. Piemēram, iedomāsimies vīrieti, kas augstāk vērtē hedonismu (tiekšanās pēc baudas) nekā labvēlību (rūpes par attiecībām). Situācijā, kad šim vīrietim būs jāizvēlas starp golfa spēlēšanu un palīdzēšanu kolēģim, lielāku nozīmi viņš piešķirs savu vēlmju piepildīšanai, nevis attiecībām ar kolēģiem, tādēļ dosies spēlēt golfu. Bet kādam citam šāda rīcība var nebūt saprotama, jo tam būs citas vērtības un citāds vērtību sadalījums.