Atbalsta pasākumi digitālo prasmju paaugstināšanai
2021-11-26
Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente
Būtiskākā problēma uzņēmējdarbībā ir speciālistu trūkums un jauno speciālistu sagatavotības līmenis. Vairums informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) uzņēmumu veic nozīmīgas investīcijas jauno speciālistu papildu apmācībai un kompetenču paaugstināšanai, jo digitālo prasmju trūkums ir būtisks šķērslis ceļā uz digitālo risinājumu plašāku izmantošanu privātajā sektorā. Kādi atbalsta pasākumi uzņēmējiem ir pieejami digitālo prasmju paaugstināšanai?
Digitālās prasmes Latvijā un pasaulē
Vislielākās pārmaiņas novērojamas biznesa vidē, kur komersanti arvien aktīvāk meklē risinājumus, kā digitāli attīstīt savu biznesu, arī izmantojot e-komercijas un digitālā mārketinga sniegtās iespējas. Digitālā transformācija – tas ir veids, kā uzņēmējdarbību padarīt konkurētspējīgāku un produktīvāku, ar lielāku pievienoto vērtību. Ja informācija par uzņēmumu nav pieejama dažādos digitālajos kanālos un ja tas nedomā par iekšējo procesu un pārdošanas kanālu digitalizāciju, tad ir visai liela varbūtība, ka uzņēmuma darbība tuvākajā laikā būs apgrūtinoša vai pat neiespējama.
Pārmaiņas biznesa vidē iet roku rokā ar aktuālajām šābrīža un nākotnes darba tirgus tendencēm. Saskaņā ar 2020. gada Pasaules ekonomikas foruma ziņojumu par nākotnes nodarbinātību vismaz puse forumā definēto aktuālo prasmju, kas būs pieprasītas 2025. gadā, ir cieši saistītas ar tehnoloģijām. Tās ir: tehnoloģiju izmantošana un monitorings, dizains un programmēšana, analītiskā domāšana un inovācijas, kā arī spēja risināt sarežģītus uzdevumus.
Savukārt digitālā brieduma testā, ko saistībā ar iniciatīvu “Gudrā Latvija” 2019. gadā veica Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), no vairāk nekā 950 aptaujātajiem dažādu nozaru uzņēmumiem tikai 5% sevi novērtēja kā augstākās līgas spēlētājus digitalizācijas jomā. 38% savu digitālo attīstību atzina kā labu, taču gandrīz piektā daļa uzņēmumu jeb 18% faktiski tobrīd vēl pat nebija uzsākuši digitālo transformāciju, kas tuvākā nākotnē var draudēt ar palikšanu uz biznesa “rezervistu sola”. Šādu atturību var izskaidrot ar to, ka digitālo pakalpojumu ieviešanu uzņēmumos ierobežo kvalificētu speciālistu trūkums.
Gandrīz puse Latvijas uzņēmumu, kas vēlas pieņemt darbā IKT speciālistus, ziņojuši par grūtībām aizpildīt vakances. Šobrīd ir skaidrs, ka digitālo prasmju attīstība būs viens no galvenajiem uzdevumiem nākamajos gados. Pretējā gadījumā būs grūti runāt par Latvijas uzņēmumu konkurētspējas palielināšanu.
Digitālo prasmju kursi konkurētspējai
LIKTA sadarbībā ar socioloģisko pētījumu uzņēmumu “Solid Data” veica iedzīvotāju aptauju par “Baltijas valstu iedzīvotāju digitālo prasmju pašvērtējumu” un noskaidroja: uzsākot darba attiecības, digitālās prasmes vismaz pamata līmenī ir pieprasītas 67,5% Latvijas, 60,6% Igaunijas un 58,9% Lietuvas iedzīvotājiem. Tas apliecina – digitālo prasmju pilnveide vairs nav tikai šauras jomas jautājums, bet skar ikvienu indivīdu gan darbā, gan ikdienā. Tamdēļ, uzsākot kampaņu “Virtuālās prakses Baltijā”, LIKTA vēlas izcelt konkrētus ieguvumus, pilnveidojot digitālās prasmes attālinātajos kursos Baltijas valstu uzņēmējiem un iedzīvotājiem.
Šī projekta mērķis ir arī paaugstināt vispārējo digitālo prasmju līmeni visā Baltijā, piedāvājot mācību dalībniekiem ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī attālinātas prakses Baltijas valstu uzņēmumos. Projekts sniedz iespēju apgūt vietējā un starptautiskajā darba tirgū pieprasītas digitālās prasmes.
Saskaņā ar “Solid Data” apkopotajiem pētījuma datiem 44,1% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka digitālās prasmes palīdz būt produktīvākam. Šādam viedoklim piekrīt 38,3% Lietuvā un 37,7% Igaunijā aptaujāto ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Tiek atzīts, ka digitālās prasmes uzlabo darbinieka produktivitāti, līdz ar to darba devēji šādus darbiniekus vērtē augstāk, kā arī šāda veida prasmes palīdz virzīties pa karjeras kāpnēm.
Baltijas valstu tautsaimniecību atgūšanās sola uzņēmumu finanšu rādītāju uzlabošanos, radot pamatu cerībām uz akciju cenu kāpumu reģionā. Tomēr investoriem jāseko līdzi ģeopolitiskajām un pasaules finanšu tirgus situācijas pārmaiņām.
Finanses
06:00, 18. Apr. 2024
Mūsdienās, kad esam pieraduši norēķināties ne vien ar maksājumu kartēm, bet arī ar viedtālruņiem, sporta pulksteņiem un pat gredzeniem, mēdz gadīties situācijas, kad pakalpojumu sniegšanas vai preču tirdzniecības vietās tomēr nav iespējams veikt bezskaidras naudas maksājumus. Vai tirgotājs drīkst atteikties tos pieņemt?
Finanses
09:00, 11. Apr. 2024
Arvien biežāk ieguldītājiem tiek piedāvātas “zaļās”, “vides” vai “ilgtspējas” obligācijas, kas saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem 2022.gadā veidoja jau gandrīz 10% no visām Eiropas Savienībā (ES) emitētajām obligācijām. Turklāt zaļo obligāciju īpatsvara pieaugums ir bijis ļoti straujš – kopš 2016.gada tas ir kļuvis 10 reizes lielāks. Ņemot vērā ES ambiciozos klimatneitralitātes mērķus, kā arī jaunākās ieguldītāju paaudzes uz vidi orientētās vērtības, ir paredzams, ka zaļo obligāciju popularitāte tikai turpinās augt. Kas slēpjas aiz zaļajām obligācijām?
Finanses
09:00, 9. Apr. 2024
2024.gada 30.jūnijā daļēji stāsies spēkā regula 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem jeb MiCA, kas radīs papildu drošību potenciālajiem ieguldītājiem, kuri līdz šim nav saņēmuši drosmi, lai ieguldītu kriptoaktīvos. Kādas iespējas vēl pavērs MiCA stāšanās spēkā?
Finanses
06:00, 4. Apr. 2024
Gan pašnodarbinātajam, gan darba ņēmējam darba vietas ierīkošana mājoklī ir iespēja parūpēties par sev ērtu, patīkamu darba vidi, kā arī sabalansēt darbam un personīgajai dzīvei veltīto laiku. Taču pašnodarbinātajam ir vēl viens papildu ieguvums – izmaksas, kas nepieciešamas, lai uzturētu mājas biroju un veiktu saimniecisko darbību, iespējams attiecināt uz saimnieciskās darbības izdevumiem, tā samazinot ar nodokli apliekamo ienākumu.
Reklāmraksts
Finanses
09:30, 3. Apr. 2024
Krievijas ietekme valsts ekonomikas attīstībā ir mazinājusies jau desmitgadēm, tomēr, neraugoties uz to, kaimiņvalsts klātesamība līdz tās pilna mēroga iebrukumam Ukrainā aizvien bijusi visai liela. Arī tagad netrūkst pamata diskusijām, vai ekonomiskās attiecības ar agresorvalsti tiek vai netiek uzturētas nepamatoti augstas.
Finanses
06:00, 20. Mar. 2024
Decembra dati par patēriņa cenu pārmaiņām eirozonā daudziem varēja radīt negatīva pārsteiguma efektu, liekot uzdot jautājumu, vai inflācijas samazināšanās periods ir beidzies. Tikmēr Latvijā inflācija arī decembrī turpinājusi samazināties, un saistībā ar notiekošajiem procesiem pasaules ekonomikā un finanšu tirgos ir pamats domāt, ka arī šī gada nogalē patēriņa cenu indeksa izaugsme būs tuvu pašreizējam līmenim.
Finanses
06:00, 14. Feb. 2024
Finanšu vadības profesionāļu vidū ikdienā bieži tiek diskutēts par uzņēmumu efektivitātes uzlabošanu. Viena no iespējām, ko jau labu laiku nodrošina Eiropas Savienības (ES) likumdevēji, bet kas vēl joprojām netiek pilnvērtīgi izmantota, ir iespēja automātiski importēt un lietot savu banku kontu transakciju datus savās vai trešo pušu lietotnēs. Šo iespēju bieži apzīmē ar angļu valodas terminu “open banking”.
Finanses
09:00, 8. Feb. 2024
Šobrīd ir izstrādāts “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.-2027.gadam”. Kas ir ēnu ekonomika, kāpēc svarīgi to ierobežot un, protams, kā to izdarīt?
Finanses
09:00, 30. Jan. 2024
Vispārējās spriedzes un jaunu konfliktu uzliesmojuma draudi pasaulē nav kļuvuši par šķērsli tam, lai investori apturētu savas pirkšanas aktivitātes pasaules akciju biržās, kuru indeksiem pat pēdējo nedēļu laikā ir izdevies sasniegt jaunus vēsturiski augstākos punktus. Ir iespēja, ka rekordu birums turpināsies, taču jauna investīciju veikšana prasa lielāku piesardzību, izvērtējot, cik lielā mērā kompāniju peļņas prognozes var tikt līdzi akciju cenu pieaugumam.
Finanses
06:00, 26. Jan. 2024
Iepazīstot jaunu nozari, sastopamies ar terminiem, kuri nozares ekspertiem ir ikdienas sarunvaloda, bet jaunpienācējiem – teju svešvaloda. Akciju sabiedrības “Luminor Bank” Uzkrājumu un ieguldījumu produktu vadītājs Jānis Bebris skaidro, ko nozīmē finanšu tirgos daudz lietoti, bet ne visiem zināmi jēdzieni.
Finanses
14:07, 16. Jan. 2024
Lasītājs jautā: Vai uzņēmumam kā ziedotājam obligāti jāpārbauda, vai ziedojuma saņēmējam ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss?
Karadarbība Tuvajos Austrumos uztur saspringtu jau tā nenoteikto ģeopolitisko situāciju. Inflācijas tendences joprojām ir ekonomiskās aktivitātes, procentu likmju, akciju tirgus un aktīvu cenu noteicošais faktors. Stingrāki finanšu nosacījumi pastiprinājuši jau tā augsto bāzes likmju ietekmi un palīdz centrālajām bankām atdzesēt ekonomiku un mazināt inflācijas spiedienu. Kādu uz šāda fona var prognozēt 2024.gadu pasaulē un Latvijā?
Finanses
06:00, 10. Jan. 2024
Pasaules ekonomiskā un ģeopolitiskā fona sarežģītība var nebūt šķērslis jaunu akciju tirgus indeksu rekordu sasniegšanai 2024.gadā. Raugoties no 2023.gada decembra otrās puses skatupunkta, redzami vairāki faktori, kas tirgu ved pretī izaugsmei, taču vienlaikus pastāv arī riski, kas var novest pie jauniem finanšu satricinājumiem.
Finanses
07:00, 27. Dec. 2023
Lasītājs jautā: Darbinieks darba auto novietojis stāvēšanai neatļautā vietā un par to saņēmis sodu. Kuram jāsedz šie izdevumi – darbiniekam vai darba devējam? Vai šos izdevumus var piedzīt no darbinieka? Kas notiks, ja ne darba devējs, ne darbinieks šo sodu neapmaksās?
Finanses
06:00, 27. Dec. 2023