Būtiskākā problēma uzņēmējdarbībā ir speciālistu trūkums un jauno speciālistu sagatavotības līmenis. Vairums informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) uzņēmumu veic nozīmīgas investīcijas jauno speciālistu papildu apmācībai un kompetenču paaugstināšanai, jo digitālo prasmju trūkums ir būtisks šķērslis ceļā uz digitālo risinājumu plašāku izmantošanu privātajā sektorā. Kādi atbalsta pasākumi uzņēmējiem ir pieejami digitālo prasmju paaugstināšanai?

Digitālās prasmes Latvijā un pasaulē

Vislielākās pārmaiņas novērojamas biznesa vidē, kur komersanti arvien aktīvāk meklē risinājumus, kā digitāli attīstīt savu biznesu, arī izmantojot e-komercijas un digitālā mārketinga sniegtās iespējas. Digitālā transformācija – tas ir veids, kā uzņēmējdarbību padarīt konkurētspējīgāku un produktīvāku, ar lielāku pievienoto vērtību. Ja informācija par uzņēmumu nav pieejama dažādos digitālajos kanālos un ja tas nedomā par iekšējo procesu un pārdošanas kanālu digitalizāciju, tad ir visai liela varbūtība, ka uzņēmuma darbība tuvākajā laikā būs apgrūtinoša vai pat neiespējama.

Pārmaiņas biznesa vidē iet roku rokā ar aktuālajām šābrīža un nākotnes darba tirgus tendencēm. Saskaņā ar 2020. gada Pasaules ekonomikas foruma ziņojumu par nākotnes nodarbinātību vismaz puse forumā definēto aktuālo prasmju, kas būs pieprasītas 2025. gadā, ir cieši saistītas ar tehnoloģijām. Tās ir: tehnoloģiju izmantošana un monitorings, dizains un programmēšana, analītiskā domāšana un inovācijas, kā arī spēja risināt sarežģītus uzdevumus.

Savukārt digitālā brieduma testā, ko saistībā ar iniciatīvu “Gudrā Latvija” 2019. gadā veica Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), no vairāk nekā 950 aptaujātajiem dažādu nozaru uzņēmumiem tikai 5% sevi novērtēja kā augstākās līgas spēlētājus digitalizācijas jomā. 38% savu digitālo attīstību atzina kā labu, taču gandrīz piektā daļa uzņēmumu jeb 18% faktiski tobrīd vēl pat nebija uzsākuši digitālo transformāciju, kas tuvākā nākotnē var draudēt ar palikšanu uz biznesa “rezervistu sola”. Šādu atturību var izskaidrot ar to, ka digitālo pakalpojumu ieviešanu uzņēmumos ierobežo kvalificētu speciālistu trūkums.

Gandrīz puse Latvijas uzņēmumu, kas vēlas pieņemt darbā IKT speciālistus, ziņojuši par grūtībām aizpildīt vakances. Šobrīd ir skaidrs, ka digitālo prasmju attīstība būs viens no galvenajiem uzdevumiem nākamajos gados. Pretējā gadījumā būs grūti runāt par Latvijas uzņēmumu konkurētspējas palielināšanu.

Digitālo prasmju kursi konkurētspējai

LIKTA sadarbībā ar socioloģisko pētījumu uzņēmumu “Solid Data” veica iedzīvotāju aptauju par “Baltijas valstu iedzīvotāju digitālo prasmju pašvērtējumu” un noskaidroja: uzsākot darba attiecības, digitālās prasmes vismaz pamata līmenī ir pieprasītas 67,5% Latvijas, 60,6% Igaunijas un 58,9% Lietuvas iedzīvotājiem. Tas apliecina – digitālo prasmju pilnveide vairs nav tikai šauras jomas jautājums, bet skar ikvienu indivīdu gan darbā, gan ikdienā. Tamdēļ, uzsākot kampaņu “Virtuālās prakses Baltijā”, LIKTA vēlas izcelt konkrētus ieguvumus, pilnveidojot digitālās prasmes attālinātajos kursos Baltijas valstu uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Šī projekta mērķis ir arī paaugstināt vispārējo digitālo prasmju līmeni visā Baltijā, piedāvājot mācību dalībniekiem ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī attālinātas prakses Baltijas valstu uzņēmumos. Projekts sniedz iespēju apgūt vietējā un starptautiskajā darba tirgū pieprasītas digitālās prasmes.

Saskaņā ar “Solid Data” apkopotajiem pētījuma datiem 44,1% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka digitālās prasmes palīdz būt produktīvākam. Šādam viedoklim piekrīt 38,3% Lietuvā un 37,7% Igaunijā aptaujāto ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Tiek atzīts, ka digitālās prasmes uzlabo darbinieka produktivitāti, līdz ar to darba devēji šādus darbiniekus vērtē augstāk, kā arī šāda veida prasmes palīdz virzīties pa karjeras kāpnēm.