Piedāvājam maija “iBizness” lasītāko rakstu TOP3!
1.vieta – visgrūtākais ir sākt
Maija lasītāko rakstu TOP3 1.vietā ierindojies pašmāju uzņēmuma “Floway” pieredzes stāsts “Visgrūtākais ir sākt” (iBizness, 28.05.2025.). SIA “Floway” ir pirmais uzņēmums Baltijā, kas uzstādījis viedos ziedu tirdzniecības automātus. Ziedu pušķi ir pieejami visu diennakti, turklāt tie tiek uzglabāti ziediem labvēlīgos apstākļos – kontrolētā temperatūrā un mitrumā –, kā arī ievietoti speciālos ūdens rezervuāros, kas pilda vāzes funkciju.
Uzņēmuma valdes loceklis Kārlis Ozoliņš stāsta – “Sākotnēji vēlējāmies radīt papildu ienākumus un piedāvāt kaut ko inovatīvu un interesantu. Ideju aizguvām internetā starp neparastām automātu biznesa idejām. Sākotnēji plānojām strādāt ar Ķīnā ražotām iekārtām, bet tad atradām Polijas uzņēmumu “Eldrut”, kas piedāvāja premium klases ziedu automātus, kuru skaits šobrīd Polijā pārsniedz 500 vienības. Attiecīgi izvēlējāmies maksāt vairāk par kvalitīvāku produktu. “Eldrut” pierādījis sevi Eiropā, spējot nodrošināt ātru tehnisko atbalstu. Tā nonācām līdz šiem automātiem un radās doma, ka varētu sniegt šādu pakalpojumu vietā, kur tas būtu nepieciešams un noderīgs, bet kur tradicionālās tirdzniecības metodes nav finansiāli izdevīgas.”
Kā pirmo vietu ziedu automāta uzstādīšanai, uzņēmējs izvēlējies lidostu “Rīga”, kas nav bijusi tā vieglākā – bija nepieciešamas atļaujas, dažādi saskaņojumi. K. Ozoliņš atzīst – “es teiktu, ka lielākais izaicinājums – vai drīzāk nezināmais – bija jautājums, vai cilvēki Latvijā šādu pakalpojumu novērtēs un izmantos”.
Uzņēmējs uzsver, ka vissvarīgākā ir vēlme darīt, mērķtiecīgums un radošs prāts, lai spētu atrisināt pat visneiedomājamākās situācijas – tad arī viss izdosies.
2.vieta – birojs dzīvoklī
Jēdziens “attālinātais darbs” vairs nerada ne pārsteigumu, ne izbrīnu. Publiskajā telpā plaši apspriests, vai un cik bieži darbiniekiem jāatrodas birojā, kā arī analizētas attālinātā darba priekšrocības un trūkumi. Taču arī attālināts darbs tiek veikts konkrētā fiziskā vietā, visbiežāk – darba veicēja dzīvesvietā: mājā vai dzīvoklī. Vai dzīvesvietā ir atļauts reģistrēt saimniecisko darbību, un kādas var būt šādas rīcības sekas? To publikācijā “Kas jāzina, ierīkojot biroju dzīvoklī” (iBizness.lv, 26.05.2025.) analizē Inga Bite.
Viņa norāda: “Darba likums neparedz pienākumu darbiniekam reģistrēt attālinātā darba veikšanas vietu, un arī darba ņēmējam piemērojamais nodokļu režīms nerada šādu nepieciešamību. Tāpēc darba vieta visbiežāk netiek reģistrēta pat tad, ja darbs tiek veikts attālināti”.
“Praksē arvien biežāk darbs tiek veikts uz uzņēmuma līguma, nevis darba līguma pamata, noslēdzot atsevišķus līgumus par konkrētu uzdevumu izpildi. Šādā gadījumā darbu veicējam ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā un jānorāda juridiskā adrese vai saimnieciskās darbības veikšanas vieta,” atgādina autore.
Saimnieciskās darbības veicējs ir tiesīgs izdevumus, kas saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu, atzīt par saimnieciskās darbības izdevumiem, tomēr jāņem vērā, – “ja telpas tiek izmantotas gan dzīvošanai, gan saimnieciskajai darbībai, ir jāspēj pamatot un pierādīt, kāda daļa no telpām (procentos) faktiski tiek izmantota saimnieciskajai darbībai. Tikai attiecīgajā daļā pieļaujams attaisnotajos izdevumos iekļaut ar telpu izmantošanu saistītos izdevumus, tostarp izdevumus par apkuri, elektroenerģiju, ūdeni, atkritumu izvešanu u. c.,” skaidro autore.
Tāpat viņa norāda, ka nekustamajam īpašumam, kas tiek izmantots saimnieciskajā darbībā, pašvaldībā var tikt noteikta cita nekustamā īpašuma nodokļa likme, tāpat arī komunālo pakalpojumu sniedzēji var norādīt atšķirīgus tarifus, ja nekustamais īpašums tiek izmantots saimnieciskajā darbībā.
3.vieta – aizliegtās MI sistēmas
Mākslīgā intelekta akts (MI akts) nosaka, ka ir aizliegta tādas mākslīgā intelekta (MI) sistēmas laišana tirgū, nodošana ekspluatācijā vai lietošana, kuras mērķis ir noteikt fizisku personu piederību konkrētām kategorijām, pamatojoties uz viņu biometriskajiem datiem. Publikācija “Aizliegtās MI sistēmas. Cilvēku kategorizēšana” (iBizness.lv, 08.05.2025.) noslēdz maija rakstu TOP3. Tajā Ronalds Vītols skaidro, kas tiek uzskatītas par biometriskās kategorizācijas MI sistēmām un kāpēc tās ir aizliegtas.
Autors uzsver: “Piemērs aizliegtai biometriskās kategorizācijas sistēmai ir sistēma, kas personas, kuras aktīvi darbojas sociālo mediju platformās, kategorizē pēc pieņēmumiem par personu politiskajiem uzskatiem, analizējot biometriskos datus no personu augšupielādētajiem fotoattēliem. Mērķis šādai sistēmai būtu “pareizi” kategorizēt personas un nosūtīt konkrētām personām mērķētus politiskos paziņojumus.”
“Biometriskie dati var tikt izmantoti vairākos ar MI saistītos veidos. Sejas vai pirkstu nospiedumu atpazīšanas tehnoloģija, kas ļauj atbloķēt, piemēram, tālruni, ir viens no visplašāk lietotajiem biometrisko tehnoloģiju izmantošanas piemēriem. Biometriskās MI sistēmas tiek izmantotas arī piekļuves kontrolei īpašās zonās, piemēram, lidostās vai bankās, kā arī personas identitātes pārbaudei,” atklāj autors. “Tiesībaizsardzības iestādes izmanto pirkstu nospiedumus vai sejas atpazīšanas tehnoloģijas, lai identificētu aizdomās turamos vai atrastu pazudušas personas. Šie dati tiek izmantoti arī ikdienas lietotnēs, piemēram, balss vadāmos virtuālajos asistentos “Apple Siri”, “Amazon Alexa” vai “Google Assistant”. Biometrisko datu izmantošana ir salīdzinoši plaša, šo datu apstrādes iespējas ir daudzveidīgas, tādēļ nepieciešams līdzsvarot sabiedrības drošības intereses ar cilvēka pamattiesībām.”
Viņš norāda – “biometrisko kategorizāciju sistēmu aizlieguma mērķis ir skaidrs – novērst būtiskus pamattiesību aizskārumus, kas rodas no tādu datu izmantošanas un apstrādes, kurus persona pati nespēj kontrolēt vai mainīt. Biometriskās kategorizācijas sistēmas ir uzskatāmas par īpaši bīstamām no pamattiesību aizsardzības viedokļa; to aizliegums nodrošina šo tiesību aizsardzību”.
