Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
67280693
info@iZurnali.lv
Finanses un nodokļi
Pasīvā ieguldīšana ir ieguldīšanas stratēģija, kas tiecas maksimizēt ienesīgumu, samazinot pirkšanas un pārdošanas darbību skaitu. Ieguldīšana indeksos ir viena no plašāk izplatītajām pasīvās ieguldīšanas stratēģijām, kad tiek pirkts indeksā iekļautais akciju grozs un šis ieguldījums tiek turēts ilgtermiņā.
Lai gan Latvijas valdība kopš šī gada martā izsludinātās un vēlāk atceltās ārkārtējās situācijas ir radījusi vairākus mehānismus ar mērķi palīdzēt Latvijas tautsaimniecībai un uzņēmējiem pārvarēt finanšu krīzes sekas, kuras rada komercdarbības dīkstāve un tam sekojošs ieņēmumu kritums, tomēr nereti no uzņēmēju puses ir nācies dzirdēt kritiku, ka vairums atbalsta mehānismu ir paredzēti tikai saistību izpildes atlikšanai.
Beidzamo gadu laikā strauji pieauguši alternatīvā finansējuma veidi. Viens no tiem ir kolektīvā finansēšana (crowdfunding). Šāda finansējuma veidus parasti izmanto uzņēmumi, kas tikai nesen sākuši savu saimniecisko darbību vai kam nav pieejama opcija bankas aizdevumiem. Arī Latvijā kolektīvās finansēšanas platformas nav svešs fenomens. Pirmā aizdevumu platforma Latvijā darbu sāka 2015. gadā, un ir veiktas investīcijas jau vairāk nekā 300 milj. eiro apmērā. Tās pieaug ar katru gadu.
Lai veiksmīgi uzsāktu vai attīstītu darbību, lielākajai daļai uzņēmumu nepieciešams ārējais finansējums. Finansējuma piesaiste ir nozīmīgs process, kura laikā rūpīgi jāizvērtē pieejamie finansējuma veidi un to nosacījumi, lai izvēlētos tādu finansējuma avotu, kas visprecīzāk atbilst uzņēmuma darbības veidam, attīstības posmam vai finansējuma izmantošanas nolūkam.
Lai gūtu lielāku labumu no brīviem naudas līdzekļiem, tie jāinvestē, proti, naudai jāliek strādāt tās īpašnieka labā – tas ir finanšu ābeces pamats, kas zināms itin katram, kurš darbojas finanšu pasaulē. Tomēr krīzes laikā aktuāls kļuvis jautājums, kā šajā situācijā pareizi investēt, pasargājot savu naudu, bet reizē gūstot arī lielāku ienesīgumu.
Zelts nav tikai dārgmetāls – tā ir pasaules rezervju sistēmas svarīga sastāvdaļa. Vēsturiski dārgmetāli spēlējuši lielu lomu monetārajā sistēmā, piemēram, barteros, tomēr saglabājuši popularitāti līdz pat mūsdienām, kad tirgus ir pārpildīts ar dažādu aktīvu piedāvājumu.
Uzņēmumu vadītāji bieži vien baidās skatīties tālā nākotnē, jo tas nozīmē šodien pieņemt lēmumus par nākotnes notikumiem, kurus var tikai minēt. Tomēr stratēģiskā jeb ilgtermiņa plānošana palīdz uzņēmumiem kļūt par tirgus līderiem, nevis vienkārši reaģēt uz faktiskajiem notikumiem, vēsta "iFinanses".
Ēnu ekonomika Latvijā veido aptuveni piekto daļu no kopējās ekonomikas, un, samazinot tās ietekmi, var iegūt iespaidīgus papildienākumus budžetā, vienlaicīgi uzlabojot uzņēmējdarbības vidi godīgajiem nodokļu maksātājiem. Sākam jaunu rakstu sēriju rubrikā “Nodokļu smilšu kaste”, kas tapusi sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedru, veltīta tieši šai tēmai.
Ik gadu no 1. marta Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt ienākumu deklarāciju par iepriekšējo gadu, pievienot tai čekus par attiecīgajā periodā saņemtajiem izglītības un veselības aprūpes pakalpojumiem un sagaidīt, cik liela bijusi samaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārmaksa. Kāds būs šis gads?
Biznesa dzinējspēks ir konkurence, un, tai pieaugot, ikvienam vadītājam jāprot rīkoties gudri. Pieņemot būtiskus biznesa lēmumus, jāprot novērtēt uzņēmuma finansiālā situācija. Finanšu analīze ir pamats, nosakot uzņēmuma stratēģiskos mērķus. Dažādām lietotāju grupām var būt dažādas intereses, līdz ar to var tikt izmantoti atšķirīgi finanšu rādītāji un to interpretācija ne vienmēr būs vienāda.
Tradicionāli risku saista ar iespējamiem negatīviem notikumiem, bet, pateicoties uzņēmējdarbības vadības instrumentam – apdrošināšanai, mūsdienās visus darījuma riskus iespējams iepriekš piefiksēt un novērst, tādējādi sevi pasargājot. Visiem uzņēmumiem jāiepērk kādas preces vai izejvielu komponentes ārpus sava uzņēmuma vai valsts, vai pat citā kontinentā, lai varētu saražot konkrētu produkciju un izpildīt pasūtītāja līgumus.
Lai gan šobrīd populārāko tematu topa augšgalā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu saistītos jautājumus nomainījis koronavīruss, svarīgi atcerēties, ka arī Covid-19 ērā tie savu aktualitāti nav zaudējuši. Turklāt tieši šajos laikos uzņēmuma konta slēgšana vai maksājumu apturēšana pēc bankas iniciatīvas, pamatojoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomas normatīvajiem aktiem, var izrādīties īpaši kritiska. Tāpēc aplūkosim šos jautājumus sadarbības ar bankām kontekstā.
Par nepieciešamību izveidot drošības spilvenu runāju, rakstu un stāstu jau gadiem. Tagad pienācis laiks, kad drošības spilvens var sākt pildīt savu funkciju. Ja drošības spilvens jau izveidots, ļoti labi! Ja šajā laikā izdosies to neizmantot, jo saglabājušies ienākumi vai izdevumi samazinājušies līdzvērtīgā apmērā ar ienākumu samazinājumu, ideāli! Savukārt, ja izdosies uzkrājumu apjomu šajā laikā pat pieaudzēt, tad grūtos laikus varēs pārvarēt gan ar mierīgu prātu, gan sirdi.
Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze likusi valstīm veikt lielāko šā gadsimta eksperimentu – valdības aktīvi ievieš kara darbībai pielīdzināmus pasākumus un dažādus brīvību ierobežojumus, savukārt finanšu jomā faktiski noņemtas "bremzes" visiem iepriekšējiem Eiropas Savienības (ES) budžeta deficīta ierobežojumiem. Šāda situācija var radīt pamatotas bažas arī par to, kas notiks ar pasaules ekonomiku un valstu valūtām, tostarp arī eiro.
Ik pa laikam dažādu nozaru uzņēmēji aktualizē jautājumu par iespēju konkrētām preču vai pakalpojumu grupām noteikt samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi. Tomēr uzņēmēju vidū uzskati par šāda soļa lietderību nav viennozīmīgi.
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
