Ekonomisko procesu kopums liecina par to, ka procentu likmes varētu nekristies tik strauji, kā iepriekš domāts. Līdz ar to varētu saglabāties labas peļņas iespējas, izmantojot konservatīvos finanšu instrumentus, kur līdzās komercbanku depozītiem var atrast visai plašas iespējas gan valsts, gan privātā sektora obligācijās, kā arī šiem ieguldījuma veidiem piesaistītos investīciju fondos.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes 6.jūnijā pieņemtais lēmums par bāzes procentu likmes samazināšanu par ceturtdaļprocentu – līdz 4,25% – ir vērtējams kā solis, lai samazinātos arī noguldījumu likmes Latvijas komercbankās. Tomēr ir virkne ekonomisko procesu, kas vedina domāt par to, ka kopējā procentu likmju mazināšanās nenotiks strauji. Tas, savukārt, ļaus saglabāt salīdzinošu pievilcīgumu banku noguldījumiem kā līdzekļu uzkrāšanas veidam.

Saglabājas augstas

Arī pēc ECB lēmuma par likmju samazināšanu komercbanku piedāvājums nav sevišķi peļams. Saskaņā ar Latvijas Bankas termiņnoguldījumu statistiku uz šī gada 17.jūniju vēl joprojām ir viena komercbanka, kura, pieņemot noguldījumu uz 12 mēnešiem, sola vairāk nekā 4% ienesīgumu gadā. Vēl nedēļu iepriekš tādas bija divas. Šīs gan nav tā dēvētās universālā modeļa bankas, tomēr tās salīdzinoši veiksmīgi darbojas noteiktās produktu nišās, piemēram, aktīvi strādā patēriņa kreditēšanā vai organizē finansējuma piesaisti, izmantojot korporatīvo vērtspapīru tirgu saviem klientiem.

Savukārt tā dēvētajās universālajās bankās, kas cita starpā ietver arī Latvijas lielāko banku četrinieku, analoga noguldījuma termiņa likme bija tuva 3,5% gadā. Iemesls, kāpēc uz patēriņa kreditēšanu orientēta banka ir gatava maksāt apmēram tādu pašu vai gandrīz par procentu augstāku likmi, varētu būt skaidrojams ar faktu, ka patēriņa kreditēšana sokas labi un ka, lai to sekmīgi varētu turpināt, finanšu starpnieks ir gatavs konkurēt par naudas iesaisti ar lielāku noguldījuma likmi.