Eiropas Savienības iestādes uz pandēmijas notikumiem ir reaģējušas ar vēl nebijušiem finanšu lēmumiem. Ir izveidota jauna finanšu programma – Atveseļošanas fonds, kura mērķis ir palīdzēt atjaunot Eiropas ekonomiku, lai tā kļūtu zaļāka, digitālāka un elastīgāka. Norādīto mērķu sasniegšanā finansējuma saņēmēju rīcībai jāatbilst labajai praksei, līdz ar to kategoriski nav pieļaujami tā dēvētie "3K pārkāpumi": interešu konflikts, krāpšana un korupcija.

Šobrīd vēl notiek jaunā Atveseļošanas fonda normatīvā regulējuma izstrāde un saskaņošana, tomēr ir skaidrs, ka attiecībā uz "3K pārkāpumiem" Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) arī šīs programmas projektu uzraudzībā ievēros absolūtu nulles toleranci. Līdzīgi rīcībai, ko normatīvi paredz esošajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 517 "Kārtība, kādā ziņo par konstatētajām neatbilstībām un atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.– 2020. gada plānošanas periodā" 8. punktā, kā arī Finanšu ministrijas vadlīnijas Nr. 2.7. "Vadlīnijas par finanšu korekciju piemērošanu, ziņošanu par Eiropas Savienības fondu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu 2014.– 2020. gada plānošanas periodā", finansējuma saņēmējam par šiem pārkāpumiem tiks piemērota finanšu korekcija 100% apmērā no projektam piešķirtā finansējuma.

Pārliecību par interešu konflikta neesamību CFLA gūst galvenokārt iepirkuma pārbaudēs, savukārt, lai novērtētu, vai projektā nav konstatējamas krāpšanas un korupcijas pazīmes, tiek izvērtēti dažādi krāpšanas indikatori. Papildus tam CFLA ir sagatavojusi un tīmekļa vietnē publicējusi materiālu pašpārbaudes veikšanai, kas var palīdzēt pašiem finansējuma saņēmējiem novērst biežākās kļūdas iepirkuma dokumentācijā un tā norisē, soli pa solim pārbaudot dažādus aspektus.

Ņemot vērā "3K" pārkāpumu būtisko ietekmi un to aktualitāti ne tikai ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā, bet arī nākamajā 2021.–2027. gada plānošanas periodā un Atveseļošanas fondā, aicinu iepazīties ar katra "3K" pārkāpumu veida raksturojumu, ieskicējot  arī gadījumus no prakses attiecībā uz šo pārkāpumu izvērtēšanu un korekciju piemērošanu.

Pirmais K – interešu konflikts

ES tiesību sistēmā interešu konflikta novēršanu galvenokārt regulē divi normatīvie akti: 

• regula 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (Finanšu regula);
• direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu (Iepirkuma direktīva). Tās normu interpretācija attiecas uz ES fondu projektu finansējuma saņēmējiem – publisko iepirkumu veicējiem. Iepirkuma direktīvā tiek uzsvērts finansējuma saņēmēja kā pasūtītāja pienākums izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai novērstu minēto iepirkuma procedūras izkropļojumu.

Iepirkuma direktīva interešu konfliktu definē kā situāciju, kad "pasūtītāja personāla locekļiem, kas iesaistīti iepirkuma procedūras rīkošanā vai var ietekmēt šīs procedūras iznākumu, ir tieša vai netieša finansiāla, ekonomiska vai cita veida personiska ieinteresētība, ko var uzskatīt par tādu, kas kompromitē viņu objektivitāti un neatkarību iepirkuma procedūras kontekstā". Savukārt Finanšu regulā noteikts, ka interešu konflikts pastāv tad, ja "budžeta izpildē iesaistīta finanšu dalībnieka vai citas personas funkcijas neatkarīgi un objektīvi traucē pildīt iemesli, kas saistīti ar ģimeni, emocionālajām saitēm, politisko vai nacionālo piederību, ekonomiskajām interesēm vai jebkādām citām tiešām vai netiešām personīgajām interesēm".

Abos normatīvo aktu interešu konflikta definējumos tiek izmantots jēdziens "personiska ieinteresētība", un tas ir jāsaprot kā "jebkāda labuma gūšana personai pašai, tās ģimenei, tuviem radiniekiem, draugiem un personām vai organizācijām, ar ko tai ir vai ir bijušas darījumu vai politiskās attiecības", kas ir noteikts Ministru komitejas rekomendācijā dalībvalstīm Nr. R (2000) 10 "Par amatpersonu rīcības kodeksiem" 13. pantā. Minētais norāda, ka  interešu konflikta jēdziens ir samērā plašs, līdz ar to ne vienmēr skaidri izprotams.

Šo definīciju izprast un līdz ar to iespējamās interešu konflikta situācijas novērst var palīdzēt Eiropas Komisijas (EK) publicētās vadlīnijas "Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu". Tajās ir sniegti norādījumi, kā interpretēt un piemērot saistošās normas, lai veicinātu labu praksi, kā arī sniegti piemēri interešu konflikta situācijām. 

Gan īstenojot ES fondu projektus, gan organizējot publiskos iepirkumus, interešu konflikta novēršana ir būtiska, – ja ir konstatējams nenovērsts interešu konflikts atbilstoši iepriekš norādītajām finanšu korekciju vadlīnijām, CFLA ir jākonstatē neatbilstība, savukārt finansējuma saņēmējam, kas nav novērsis interešu konfliktu, piemērojama 100% finanšu korekcija ar attiecīgo iepirkumu saistītajiem izdevumiem.

Finanšu korekciju piemēro, ja:

• finansējuma saņēmējs nav atklājis interešu konfliktu un/vai veicis darbības tā pietiekamai ierobežošanai;
• šis interešu konflikts skar iepirkumā uzvarējušo uzņēmumu.

Konstatējot šādu pārkāpumu un pieņemot lēmumu par neatbilstību, CFLA nav jāpierāda interešu konflikta faktiska ietekme uz konkrētu lēmumu pieņemšanas procesu, proti, nav nepieciešams pierādīt, ka interešu konflikts ir apzināti izmantots uzvarējušā pretendenta labā.

Piemērs

Persona X ir viens no pieciem piedāvājumu vērtēšanas komisijas locekļiem. Laikā, kad tika izvērtēti piedāvājumi un pieņemti lēmumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, X bija uzvarējušā pretendenta darbinieks. Neatkarīgi no personas X konkrētās ietekmes uz lēmumu pieņemšanu un pārējiem apstākļiem (vērtēšanas komisijas lēmumu pieņemšanas kārtība saskaņā ar objektīviem piešķiršanas kritērijiem, seši pretendenti, kas piedalās konkursā, utt.) situācija rada interešu konfliktu.

Praksē finansējuma saņēmēja iepirkuma komisijas locekļi reizēm neseko līdzi ar interešu konfliktu saistītajiem ierobežojumiem un pieļauj, ka interešu konflikts netiek novērsts. Visbiežāk praksē sastopamā situācija ir gadījumi, kuros ar finansējuma saņēmēju saistītā persona, piemēram, iepirkuma komisijas loceklis, ir bijis nodarbināts pie uzvarējušā pretendenta uzņēmumā un vēl nav pagājis Publisko iepirkumu likuma 25. pantā noteiktais 24 mēnešu termiņš.

Atbilstoši EK vadlīnijās noteiktajam interešu konflikta situācijas novēršanai finansējuma saņēmējiem jāievēro, ka:

• prasība par interešu konflikta efektīvu novēršanu attiecas uz visiem iepirkuma procedūras posmiem, proti, piedāvājuma sagatavošanu, pretendentu/kandidātu atlasi, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kā arī pēckonkursa posmu;
• pasūtītājam ir pienākums veikt atbilstīgus pasākumus, lai efektīvi novērstu, konstatētu un labotu interešu konfliktus jebkurā no pirmajā punktā minētajiem posmiem. Kā piemērs vadlīnijās ir norādīta attiecīgās personas atstatīšana no piedāvājumu vērtēšanas. Ja šādi pasākumi nav pietiekami, lai mazinātu interešu konfliktu, t. i., attiecīgā persona ir bijusi iesaistīta iepirkuma procedūras sākotnējos posmos, kas jau ir notikuši, un tos nevar mainīt/atkārtot, pasūtītājam būtu jāveic pasākumi attiecībā uz konkrēto pretendentu, piemēram, pretendenta izslēgšana no konkursa procedūras.