Globālajam akciju tirgum sasniedzot aizvien jaunus virsotņu punktus, taču vienlaikus pastāvot pasaules tautsaimniecības sabremzēšanās riskiem, investīcijas jāveic ar lielāku rūpību un diversificētāku pieeju.
Darbojoties akciju tirgū, ir grūti izvēlēties konkrētu uzņēmumu, kurš varētu nest lielāko līdzekļu atdevi un nepievilt ar saviem finanšu rādītājiem, savukārt ieguldījumu fonds palīdz šo problēmu novērst, piedāvājot iespēju ieguldīt plašākā akciju tirgus emitentu lokā.
Līdzīgi ir ar parāda vērtspapīriem (obligācijām), izejvielām, kurām ir iespēja veidot ieguldījumu ekspozīciju konkrētiem segmentiem, enerģētiskajiem resursiem, dārgmetāliem un, protams, beidzamajā laikā modē nākušajām kriptovalūtām. Ja ir vēlme pēc pavisam diversificētas ieguldījumu stratēģijas, var iegādāties arī tādu ieguldījumu fondu daļas, kad tiek ieguldīts atkal citos ieguldījumu fondos. Turklāt ir iespēja iegādāties tādus, kurus veido bankas un investīciju sabiedrības (kas ieguldītājiem pārdod un pēc tam atpērk savu ieguldījumu fondu daļas), kā arī beidzamajos padsmit gados modē nākušie tā dēvētie biržā tirgotie fondi – exchange-traded fund (ETF). Šo fondu ieguldījuma daļu tirdzniecība notiek līdzīgi kā akcijām – vai nu investors piesaka pirkšanas, pārdošanas uzdevumu brokerim, vai arī ar internetbankas vai tirdzniecības platformas starpniecību pirkšanas vai pārdošanas uzdevumus ievada pats.
Ieguldījumu fondi
Galvenā fondu priekšrocība ir saistīta ar iespējām samazināt investīciju riskus. Būtībā tie apkopo liela ieguldītāja skaita naudas līdzekļus, tādējādi tiem ir iespēja savā ieguldījumu portfelī iekļaut daudz vairāk finanšu instrumentu un tiek panākts mērķis iespējami plašākai ieguldījumu diversifikācijai. Tā tas ir klasisko banku un investīciju sabiedrību veidoto fondu gadījumā. Savukārt tā dēvētie biržā tirgotie ieguldījumu fondi tradicionāli ir vērsti uz konkrētu finanšu instrumentu kopuma – pārsvarā kādā biržas indeksā esošo akciju vai obligāciju tirgus vērtību – pārmaiņām.
Tas ir ļoti svarīgi, jo ar ieguldījumu fondiem tiek samazināti riski, kas saistīti ar viena biržas emitenta saimniecisko darbību vai tirgu ietekmējošajiem faktoriem. Akciju gadījumā šis emitents ir konkrēts uzņēmums, parāda vērtspapīru (obligāciju un parādzīmju) gadījumā tas var būt gan konkrēts uzņēmums, gan valsts, gan pašvaldība.
Krīze
Kā pierāda iepriekšējie desmit (vai nedaudz vairāk) gadi, arī valstis var nonākt maksātnespējas priekšā, atcerēsimies kaut vai Grieķiju. Tāpat nedrīkst aizmirst, ko 2008. un 2009. gadā piedzīvojām tepat Latvijā, kad valsts finanšu sabrukuma riska dēļ valdības emitēto vērtspapīru tirgus vērtība kritās.
Pagājušās desmitgades sākumā cenu izmaiņu dēļ daudzi Dienvideiropas valstu obligāciju turētāji piedzīvoja ievērojamus zaudējumus, lai gan valdības emitētais aizdevuma vērtspapīrs pirms krīzes tika uzskatīts par gandrīz bezriska ieguldījumu. Savukārt, ja vienā ieguldījuma instrumenta cenu – konkrētajā gadījumā ieguldījuma fonda daļas – pārmaiņās ir aptverts plašs obligāciju loks, tad kādas valsts finanšu neveiksmes gadījumā zaudējumus var ievērojami samazināt vai pat no tiem izvairīties.
Ar “budžeta pieeju”
Naudas līdzekļu apvienošana fondos ieguldītājiem rada iespējas ne tikai samazināt riskus, bet arī dalīt izdevumus. Piemēram, ja ieguldītājs vēlētos ieguldīt šobrīd īpaši strauji augošajā tehnoloģijas sektorā, bet nevarētu izvēlēties konkrētu uzņēmumu, tikai ļoti retos gadījumos atrastos kāds, kas būtu spējīgs iegādāties kaut cik nozīmīgu akciju skaitu visos nozari pārstāvošajos indeksa “NASDAQ 100” uzņēmumos. Pat ja investors šādu finanšu operāciju varētu atļauties, viņam vajadzētu saskarties ar pamatīgiem komisijas maksājumiem, kuri “salasītos”, veicot katra konkrēta uzņēmuma akciju pirkšanu un pārdošanu. Savukārt, ja ieguldītājs iegādājas tāda biržā tirgotā fonda jeb ETF daļas, kas ir vērstas uz visa “NASDAQ 100” vai “NASDAQ Composite” indeksā esošu uzņēmumu akciju cenu pārmaiņām, tad viena ETF ieguldījuma daļu iegādāšanās pārsvarā izmaksās apmēram tikpat daudz, cik viens akciju pirkums.
