Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
67280693
info@iZurnali.lv
Tehnoloģijas
Bezpilota gaisa kuģu daudzpusīgais lietojums un nozīme dažādās ekonomiski būtiskās nozarēs strauji pieaug gan Latvijā, gan visā pasaulē. Arī atbildīgo valsts institūciju dati atklāj, ka Covid-19 laikā dronu izmantošana pieaugusi visos segmentos, sākot no izklaides un beidzot ar biznesu. Kā tos izmantot sava biznesa labā?
Mūsdienīga un pārdomāta tehnoloģiju arhitektūra, digitālie dvīņi, darbinieki kā tehnologi, attālinātais darbs, kā arī tehnoloģiju loma sadarbībā ar citiem ekosistēmas dalībniekiem – tādas ir piecas aktuālākās informācijas tehnoloģiju (IT) tendences pasaulē. Tās tuvākajā laikā ietekmēs uzņēmējdarbību, valsts sektoru un sabiedrību kopumā, atklāj šāgada “Accenture Technology Vision 2021” pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 6200 vadītāji no 31 pasaules valsts.
Kibernoziedznieku aktivitāte aug visā pasaulē, un par to liecina gan aktuālākās globālās, gan Latvijas ziņas. 2021. gads ir sācies ar vairākiem Cert.lv brīdinājumiem par bīstamās ļaunatūras "Emotet" izplatīšanu un Latvijas interneta lietotāju datu nozagšanu. Turklāt nupat parādījusies ziņa arī par vairāk nekā 30 000 "Apple" datoru inficēšanu ar "Silver Sparrow". Tas nozīmē – ikvienam īpaši jāuzmanās, "sērfojot" internetā, lai pēc iespējas mazinātu potenciālos riskus un izvairītos no draudiem, kuri dažreiz ir grūti pamanāmi. Viens no populārākajiem veidiem, kā noķert ļaunprātīgo kodu, ir reklāmas.
Tikai dažu mēnešu laikā Covid-19 krīze ir mainījusi veidu, kā uzņēmumi gadiem ilgi nodarbojās ar biznesu visās nozarēs un reģionos. Saskaņā ar "McKinsey Global Survey of executives" pētījumu uzņēmumi ir paātrinājuši klientu un piegādes ķēžu mijiedarbības un iekšējo uzņēmumu aktivitāšu digitalizāciju Eiropā un Amerikā par trim gadiem, bet Āzijā – pat par četriem.
Lai gan Covid-19 pandēmijas laiks daudziem uzņēmējiem radījis zaudējumus, viesnīcas, avioindustrija un citas nozares, kas vēl nav pārgājušas uz stingro jeb divu faktoru autentifikāciju, var izmantot dīkstāvi, lai norēķinu sistēmu pārveidotu atbilstoši Eiropas Savienības drošu maksājumu prasībām.
Viens no biznesa procesiem, kas prasa lielus uzņēmuma resursus, ir rēķinu apstrāde. Šo procesu automatizējot un ieviešot e-rēķinus, var būtiski paātrināt rēķinu un maksājumu apriti, ietaupīt laiku un rezultātā – naudu. Kas ir e-rēķins un kā tas var atvieglot uzņēmuma darbu.
Pēdējā laikā virtuālajā vidē arvien biežāk uzdarbojas elektroniskie kramplauži, kuri vēlas ielauzties uzņēmēju datoros. Tas notiek arvien izsmalcinātākos veidos. Kā rīkoties, ja e-pastā saņemam nepazīstamus sūtījumus vai viltotu maksājuma pieprasījumus?
Šodien vismaz 9 no 10 cilvēkiem internetu pārlūko mobilajos telefonos, un populāras kļuvušas dažādas saziņas lietotnes. Lai iegādātos preci vai pakalpojumu, biežāk izvēlamies uzrakstīt, nevis piezvanīt. Reizēm pat nerakstām, bet ar vienu klikšķi izvēlamies kādu no sagatavotajiem atbilžu variantiem. Šos automātiskos, iepriekš sagatavotos individuālos ziņojumus dēvē par čatbotiem jeb automatizētiem rīkiem individuālai komunikācijai ar klientiem.
Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu ikdienā daudz plašāk nekā līdz šim izmantojam interneta pieslēgumu. Šī paradumu maiņa aktualizē datu drošības jautājumu, jo tiešsaistē dalāmies gan ar personas datiem, gan arī darba un pašu vajadzībām apmaināmies ar dažādiem failiem. Protams, laikā, kad cilvēki pārcēlušies uz virtuālo vidi, nesnauž arī kibernoziedznieki, un arī šim aspektam svarīgi pievērst pastiprinātu uzmanību. Kas jāņem vērā un kā rīkoties, lai sevi pasargātu?
Industriālā jeb rūpnieciskā spiegošana ir nelikumīgu, neētisku un slepenu darbību virkne, kas tiek veikta komerciālos nolūkos, lai iegūtu gan konkurences priekšrocības, gan vērtīgu un konfidenciālu informāciju. Par upuri var kļūt jebkurš uzņēmums – galvenais, lai tā rīcībā atrodas jebkāda veida dati vai resursi, kas ieinteresē citus un ir saistošs mērķis attiecīgo darbību veikšanai.
Vispārējā karantīna un darbu pārcelšana attālā režīmā daudziem ir dāvājusi jaunas virtuālo tikšanos izjūtas, bet vienlaikus arī radījusi virkni jaunu jautājumu. Ar ko tikšanās tiešsaistē atšķiras no klātienes? Kāda etiķete jāievēro videokonferences laikā? Kādas uzvedības normas šeit ir spēkā?
Sabiedrības digitalizācija notiek ļoti strauji, un mūsu ikdiena faktiski vairs nav iedomājama bez interneta. Bieži vien mēs pat nepamanām, ka daudz lietu ar interneta palīdzību mūsu vai kāda cita vietā paveic viedierīces, jo tā ir ātrāk un efektīvāk. Tāpat daudzas lietas mums šķiet jau tik ierastas, pat neaizdomājamies, ka aiz tām realitātē stāv lietu internets.
Viss, kas saistīts ar jaunajām tehnoloģijām, automatizāciju vai mākslīgo intelektu, ir inovācija. Taču šobrīd redzam, ka investīcijas inovācijās samazinās. Ņemot vērā Covid-19, organizācijas fokusējas vairāk uz praktiskām lietām, piemēram, kā saglabāt klientus un kā tikt galā ar pandēmijas sekām. Līdz ar to inovācijas paliek otrajā plānā.
Depozīta sistēma ir nākamais attīstības posms, lai sasniegtu jaunākos savāktā iepakojuma mērķus un iesaistītu atkritumu šķirošanā un pārstrādē lielāku sabiedrības daļu, veidojot apziņu par katra atbildību tīras vides uzturēšanā. Depozīta sistēmas ieviešana ir veids, kā papildināt un uzlabot jau esošo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, lai kopīgi sasniegtu Eiropas Savienības nospraustos mērķus un izvairītos no sankcijām un sodiem valstij un uzņēmējiem.
Desmit gadu laikā palēnām, bet neatlaidīgi termins “mākoņpakalpojumi” ir iedzīvojies biznesa vidē. Nu jau teju ikviens birojā strādājošais, izdzirdot jokaino vārdu, saprot, ka runa ir par informācijas tehnoloģiju terminu, nevis meteoroloģiju. Tomēr nemitīgi pieaugošie mākoņskaitļošanas pakalpojumu veidi turpina mulsināt cilvēkus, un tas bija uzskatāmi redzams marta vidū, kad uzņēmumi steidza meklēt piemērotākos attālinātā darba risinājumus.
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
