Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
67280693
info@iZurnali.lv
Tehnoloģijas
Pēdējā laikā virtuālajā vidē arvien biežāk uzdarbojas elektroniskie kramplauži, kuri vēlas ielauzties uzņēmēju datoros. Tas notiek arvien izsmalcinātākos veidos. Kā rīkoties, ja e-pastā saņemam nepazīstamus sūtījumus vai viltotu maksājuma pieprasījumus?
Šodien vismaz 9 no 10 cilvēkiem internetu pārlūko mobilajos telefonos, un populāras kļuvušas dažādas saziņas lietotnes. Lai iegādātos preci vai pakalpojumu, biežāk izvēlamies uzrakstīt, nevis piezvanīt. Reizēm pat nerakstām, bet ar vienu klikšķi izvēlamies kādu no sagatavotajiem atbilžu variantiem. Šos automātiskos, iepriekš sagatavotos individuālos ziņojumus dēvē par čatbotiem jeb automatizētiem rīkiem individuālai komunikācijai ar klientiem.
Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu ikdienā daudz plašāk nekā līdz šim izmantojam interneta pieslēgumu. Šī paradumu maiņa aktualizē datu drošības jautājumu, jo tiešsaistē dalāmies gan ar personas datiem, gan arī darba un pašu vajadzībām apmaināmies ar dažādiem failiem. Protams, laikā, kad cilvēki pārcēlušies uz virtuālo vidi, nesnauž arī kibernoziedznieki, un arī šim aspektam svarīgi pievērst pastiprinātu uzmanību. Kas jāņem vērā un kā rīkoties, lai sevi pasargātu?
Industriālā jeb rūpnieciskā spiegošana ir nelikumīgu, neētisku un slepenu darbību virkne, kas tiek veikta komerciālos nolūkos, lai iegūtu gan konkurences priekšrocības, gan vērtīgu un konfidenciālu informāciju. Par upuri var kļūt jebkurš uzņēmums – galvenais, lai tā rīcībā atrodas jebkāda veida dati vai resursi, kas ieinteresē citus un ir saistošs mērķis attiecīgo darbību veikšanai.
Vispārējā karantīna un darbu pārcelšana attālā režīmā daudziem ir dāvājusi jaunas virtuālo tikšanos izjūtas, bet vienlaikus arī radījusi virkni jaunu jautājumu. Ar ko tikšanās tiešsaistē atšķiras no klātienes? Kāda etiķete jāievēro videokonferences laikā? Kādas uzvedības normas šeit ir spēkā?
Sabiedrības digitalizācija notiek ļoti strauji, un mūsu ikdiena faktiski vairs nav iedomājama bez interneta. Bieži vien mēs pat nepamanām, ka daudz lietu ar interneta palīdzību mūsu vai kāda cita vietā paveic viedierīces, jo tā ir ātrāk un efektīvāk. Tāpat daudzas lietas mums šķiet jau tik ierastas, pat neaizdomājamies, ka aiz tām realitātē stāv lietu internets.
Viss, kas saistīts ar jaunajām tehnoloģijām, automatizāciju vai mākslīgo intelektu, ir inovācija. Taču šobrīd redzam, ka investīcijas inovācijās samazinās. Ņemot vērā Covid-19, organizācijas fokusējas vairāk uz praktiskām lietām, piemēram, kā saglabāt klientus un kā tikt galā ar pandēmijas sekām. Līdz ar to inovācijas paliek otrajā plānā.
Depozīta sistēma ir nākamais attīstības posms, lai sasniegtu jaunākos savāktā iepakojuma mērķus un iesaistītu atkritumu šķirošanā un pārstrādē lielāku sabiedrības daļu, veidojot apziņu par katra atbildību tīras vides uzturēšanā. Depozīta sistēmas ieviešana ir veids, kā papildināt un uzlabot jau esošo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, lai kopīgi sasniegtu Eiropas Savienības nospraustos mērķus un izvairītos no sankcijām un sodiem valstij un uzņēmējiem.
Desmit gadu laikā palēnām, bet neatlaidīgi termins “mākoņpakalpojumi” ir iedzīvojies biznesa vidē. Nu jau teju ikviens birojā strādājošais, izdzirdot jokaino vārdu, saprot, ka runa ir par informācijas tehnoloģiju terminu, nevis meteoroloģiju. Tomēr nemitīgi pieaugošie mākoņskaitļošanas pakalpojumu veidi turpina mulsināt cilvēkus, un tas bija uzskatāmi redzams marta vidū, kad uzņēmumi steidza meklēt piemērotākos attālinātā darba risinājumus.
No kiberuzbrukumiem pilnībā nav aizsargāts neviens – to upuri ir gan globālie milži, gan vietējais mazais un vidējais bizness. Saskaņā ar pēdējo “The Manifest” apskatu 2019. gadā 15% mazo uzņēmumu saskaras ar kiberdraudiem – uzbrukumiem, vīrusiem vai datu noplūdēm. Savukārt 64% aptaujāto mazo uzņēmumu 2020. gadā plānoja novirzīt vairāk resursu kiberdrošībai. Covid-19 pandēmijas laikā šie jautājumi kļūst vēl aktuālāki.
Mūsdienās neviens produkts vai pakalpojums nav iedomājams bez dizaina. Ikdienā, it īpaši esošajos apstākļos, izmantojam arvien vairāk dažādus digitālos servisus un iespējas, līdz ar to dizaineru loma tikai palielinās un paliek aizvien būtiskāka.
Finanšu nozare cieši mijiedarbojas ar informācijas tehnoloģiju jomu. Aizvien biežāk dzirdam izteikumus, ka bankas pamazām kļūst par informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem, jo tām ir spēcīgas un skaitliski lielas informācijas tehnoloģiju nodaļas, lai nodrošinātu dažādus pakalpojumus un digitālās iespējas klientiem, vienlaikus saglabājot augstu kiberaizsardzības līmeni. Šobrīd finanšu jomā uzņēmumiem ir iespēja kļūt par uzvarētājiem vai iejusties upura lomā.
Strauji mainīgo tehnoloģiju laikmetā biznesam ātri jāpielāgojas pārmaiņām un jābūt spējīgam nekavējoties reaģēt uz jaunām tirgus prasībām. Ņemot vērā, ka tieši tehnoloģiju attīstība lielā mērā ir tas, kas nosaka tendences, nav brīnums, ka jaunas darba metodes un koncepcijas nereti rodas informācijas tehnoloģiju jomā. Pēdējā laikā biznesa vidē bieži var dzirdēt svešvārdu Agile, ko arvien vairāk uzņēmumu pasludina par savu jauno filozofiju. Kas ir Agile, kā tas ietekmē attiecības ar klientiem, un kam būtu lietderīgi to ieviest?
Tehnoloģiju uzņēmumi gan pasaulē, gan Latvijā ziņo par plāniem attīstīt mobilās lietotnes, kas palīdzētu noskaidrot un izsekot Covid-19 kontaktpersonas. Viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas izstrādājusi kontaktu izsekošanas mobilo lietotni, ir Singapūra. Arī citas valstis visā pasaulē pandēmijas apkarošanā izvērtē iespēju izmantot mūsdienu tehnoloģijas. Skaidrs, ka šādu mobilo lietotņu veiksmīga darbība sniegtu būtisku ieguldījumu sabiedrības veselības aizsardzībā, tomēr vienlaikus to lietošana bez atbilstošas uzraudzības un drošības pasākumiem var radīt būtiskus riskus iedzīvotāju privātumam un cilvēktiesībām.
Ārkārtējās situācijas apstākļos attālinātais darbs kļuvis par ikdienu daudzos uzņēmumos, tomēr būtiski parūpēties, lai tas būtu drošs un efektīvs arī no uzņēmumu informācijas tehnoloģiju resursu plānošanas viedokļa. Informācijas tehnoloģijām un to drošības vadītājiem ir būtiska loma, lai pārliecinātos, ka organizācija var darboties laikā, kad ieviesti pandēmijas ierobežošanas pasākumi.
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
