Finanšu nozare cieši mijiedarbojas ar informācijas tehnoloģiju jomu. Aizvien biežāk dzirdam izteikumus, ka bankas pamazām kļūst par informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem, jo tām ir spēcīgas un skaitliski lielas informācijas tehnoloģiju nodaļas, lai nodrošinātu dažādus pakalpojumus un digitālās iespējas klientiem, vienlaikus saglabājot augstu kiberaizsardzības līmeni. Šobrīd finanšu jomā uzņēmumiem ir iespēja kļūt par uzvarētājiem vai iejusties upura lomā.

Strauji mainīgo tehnoloģiju laikmetā biznesam ātri jāpielāgojas pārmaiņām un jābūt spējīgam nekavējoties reaģēt uz jaunām tirgus prasībām. Ņemot vērā, ka tieši tehnoloģiju attīstība lielā mērā ir tas, kas nosaka tendences, nav brīnums, ka jaunas darba metodes un koncepcijas nereti rodas informācijas tehnoloģiju jomā. Pēdējā laikā biznesa vidē bieži var dzirdēt svešvārdu Agile, ko arvien vairāk uzņēmumu pasludina par savu jauno filozofiju. Kas ir Agile, kā tas ietekmē attiecības ar klientiem, un kam būtu lietderīgi to ieviest?

Tehnoloģiju uzņēmumi gan pasaulē, gan Latvijā ziņo par plāniem attīstīt mobilās lietotnes, kas palīdzētu noskaidrot un izsekot Covid-19 kontaktpersonas. Viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas izstrādājusi kontaktu izsekošanas mobilo lietotni, ir Singapūra. Arī citas valstis visā pasaulē pandēmijas apkarošanā izvērtē iespēju izmantot mūsdienu tehnoloģijas. Skaidrs, ka šādu mobilo lietotņu veiksmīga darbība sniegtu būtisku ieguldījumu sabiedrības veselības aizsardzībā, tomēr vienlaikus to lietošana bez atbilstošas uzraudzības un drošības pasākumiem var radīt būtiskus riskus iedzīvotāju privātumam un cilvēktiesībām.

Ārkārtējās situācijas apstākļos attālinātais darbs kļuvis par ikdienu daudzos uzņēmumos, tomēr būtiski parūpēties, lai tas būtu drošs un efektīvs arī no uzņēmumu informācijas tehnoloģiju resursu plānošanas viedokļa. Informācijas tehnoloģijām un to drošības vadītājiem ir būtiska loma, lai pārliecinātos, ka organizācija var darboties laikā, kad ieviesti pandēmijas ierobežošanas pasākumi.

Fakts, ka elektromotors ir efektīvāks nekā iekšdedzes dzinējs, nevienu vairs nepārsteigs. Elektromotori apmēram 90% enerģijas nodod riteņiem, kamēr benzīna vai dīzeļdzinējiem šis rādītājs labākajā gadījumā ir 40%. Pārējā iekšdedzes procesu enerģija tiek pārvērsta siltumā un nonāk vidē. Tomēr jāteic, ka arī elektromobiļu efektivitāte atšķiras, jo diviem automobiļiem ar identisku akumulatora ietilpību nobrauktais attālums var atšķirties pat par vairākiem desmitiem procentu. Kas ir tik lielu atšķirību cēlonis?

Mākslīgais intelekts un tā produkti kļūst arvien stratēģiski nozīmīgāki ekonomikas attīstības virzītāji visā pasaulē. Piemēram, saskaņā ar uzņēmuma "Gartner" datiem laikā no 2018. līdz 2019. gadam uzņēmumu, kas ieviesa mākslīgā intelekta risinājumus, skaits pieauga no 4% līdz 14%. Beidzamos gados šī tendence vērojama arī Latvijā, vairākiem uzņēmumiem biznesa procesu optimizācijai ieviešot virtuālos asistentus u.c. rīkus.

Mūsdienās tehnoloģijas ietekmē visas tautsaimniecības jomas. Tirdzniecība nav izņēmums. Lai gan mazajiem un nelielajiem uzņēmumiem var likties, ka tehnoloģijas un digitālās vides iespējas var atļauties tikai lieli uzņēmumi, patiesībā jaunas pieejas jāmeklē ikvienam.

No šī gada 1. janvāra spēkā esošajos grozījumos Būvniecības likumā paredzēta pilnīga pāreja uz elektronisku būvniecības procesa dokumentu apriti. Interesanti noskaidrot, cik plaši būvniecībā vispār piedāvātas mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas, piemēram, būvniecības informācijas modelēšana jeb BIM (Building Information Modeling)?

Tehnoloģijas, tostarp mākslīgais intelekts, ieņems arvien lielāku lomu dažādu svarīgu procesu optimizēšanā un stratēģisku lēmumu pieņemšanā daudzās tautsaimniecības jomās. Kā sagatavoties pārmaiņām? Tas šobrīd ir aktuāls jautājums, kas nodarbina visus.

Tehnoloģiju un finanšu pakalpojumu attīstība ir divi cieši saistīti procesi jau vairāk nekā 50 gadu. To šobrīd spilgti apliecina finanšu tehnoloģiju industrija jeb saīsināti fintech. Finanšu tehnoloģiju uzņēmumu strauja attīstība sākās 2008. gadā, kad globālā finanšu krīze atklāja tradicionālās banku sistēmas trūkumus, motivējot meklēt jaunus biznesa modeļus arī konservatīvajā finanšu sektorā.

Lietu internets ir mums visapkārt, jo arvien vairāk ierīču savienotas ar internetu un ir spējīgas savā starpā komunicēt, reizēm īpašniekam pat nenojaušot par informācijas apmaiņu.

Digitālās platformas, t.i., koplietošanas platformas, meklētājprogrammas, sociālie tīkli, elektroniskās komercijas platformas utt., un to izveidotās ekosistēmas ne tikai pārveido veselas nozares, bet arī kļūst par ekonomikas izaugsmes, inovāciju un konkurences virzītājspēku. Digitālās ekonomikas laikmetā digitālās platformas paver jaunas un nebijušas iespējas ekonomikā.