Laiks mums visiem iedalīts vienādi, tomēr atšķiras tas, kā mēs to tērējam. Kā, sistemātiski veltot noteiktu laiku dienas, nedēļas, jaunā gada un pat nākamās piecgades plānam, iespējams sasniegt iecerēto?

Tiekoties ar dažādu vecumu cilvēkiem, regulāri dzirdu, kā viņi sev velta kritiskas piezīmes, piemēram: "Es esmu cilvēks haoss, dienas beigās neko neesmu izdarījis, kur nu vēl nedēļas vai gada beigās!" Nereti šādi cilvēki gan ir pārāk kritiski, jo sarunā atklājas, ka viņi paveic daudz, turklāt laikus. Tas galvenokārt saistīts ar interesēm un prioritātēm.

Piemēram, ja jaunā māmiņa, kas apņēmusies paralēli veidot mazo biznesu, vaļsirdīgi atzīstas, ka laicīgi nav sagatavojusi pasūtījumu klientam, tas ir diezgan saprotami, jo viņai pirmajā vietā ir un paliek bērns. Taču, ja viņai ir nedēļas plāns, kurā ierakstīts, cikos un kur jāatdod pasūtījums, tad viņa pārredzami var pakārtot arī pārējās lietas, jo tomēr ļoti vēlas attīstīt arī biznesu. Ja māmiņa iemācīsies deleģēt bērna audzināšanas pienākumus arī citiem ģimenē, visticamāk, viņa iegūs vēl vairāk laika sev un biznesam. Ja iemācīsies dažreiz pateikt "Nē!", tad mazāk būs jāuzņemas ārkārtas pienākumi un retāk jāveic korekcijas plānā. Šādus piemērus iespējams atrast jebkurā jomā, bet visiem jāsaprot – laika plānošana arī ir darbs!