Situācija pasaules ekonomikā kļūst aizvien neskaidrāka, tomēr sarežģījumi ir pārejoši un iespējas ieguldīt saglabāsies arī turpmāk.

Iemetot dubļos akmeni, jārēķinās ar šļakatām, taču sankcijas, ko pasaules valstis piemērojušas Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā, ir pielīdzināmas atombumbas nomešanai uz kaimiņvalsts ekonomiku. Tā rezultātā Krievijas tautsaimniecība faktiski tiek atmesta vairākus desmitus gadu senā pagātnē, kas neapšaubāmi apgrūtinās vai, cerams, pat nobremzēs kara finansēšanu, taču arī citām pasaules valstīm būs jāpiedzīvo dažādi blakusefekti – gan negatīvi, gan atsevišķos gadījumos pozitīvi. Tiem mijoties, tiks noteikts tonis arī pasaules finanšu tirgos.

Galvenās iezīmes, ko var redzēt pusotru nedēļu pēc iebrukuma Ukrainā, ir naftas un gāzes cenu kāpums līdz vēsturiskajiem rekordiem, kā arī investoru atgriešanās tā dēvētajos “drošajos patvērumos”, kas tradicionāli saistās ar zeltu, finansiāli stabilu valstu obligācijām, Šveices franku un tamlīdzīgi.

Līdz jauniem rekordiem?

Rakstot par enerģētisko resursu (konkrētajā gadījumā – naftas) cenu pārmaiņām pašreizējos apstākļos, ir visai grūti palikt pie konkrētiem atskaites punktiem, jo melnā zelta cenas visai krasi mainās pa stundām, kur nu vēl dienām. Pirmdienas, 7. marta, vakarā Ziemeļjūras jēlnafta "Brent" maksāja 123 ASV dolārus par barelu, lai gan dienas laikā bija pārkāpusi pat 130 dolāru robežu. Arī iepriekšējā nedēļā naftas cena ievērojami svārstījās, strauji kāpjot, bet pēc tam zaudējot iepriekšējās virsotnes. Tā vai citādi, taču pirmdienas vakarā tā bija sasniegusi jaunu augstāko līmeni kopš 2008. gada augusta sākuma.