Dažādu uzņēmumu klienti ir iecienījuši “pērc tagad, maksā vēlāk” norēķinu risinājumu. Šie maksājumi kādu laiku bija nosacītā pelēkajā zonā, tomēr tagad tam darīts gals. No 2026.gada 20.novembra atliktie maksājumi Latvijā un visā Eiropas Savienībā tiks pilnvērtīgi pakļauti patērētāju kreditēšanas regulējumam. Kas mainīsies, un kā sagatavoties jaunajām prasībām?

Šobrīd Latvijā atliktā maksājuma risinājumi tiek vērtēti pēc darījuma būtības. Proti, ja patērētājam faktiski tiek piešķirts finansējums un par to tiek prasīti procenti vai citi maksājumi, to regulē patērētāju kreditēšanas tiesību akti un ir nepieciešama Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) licence. Tomēr jau pašlaik pastāv vairāki izņēmumi – prasības neattiecas uz bezprocentu vienošanām par atliktu samaksu, uz īstermiņa kredītiem (līdz 3 mēnešiem) ar nenozīmīgiem papildu maksājumiem, kā arī uz situācijām, kad uzņēmums savu preci vai pakalpojumu pats piedāvā atlikta maksājuma veidā.

Tomēr 2023.gadā pieņemtā direktīva 2023/2225 par patērētāju kredītlīgumiem fundamentāli maina spēles noteikumus tirgotājiem, patērētājiem un finanšu pakalpojumu sniedzējiem.

Kāpēc izmaiņas tiek ieviestas

Finanšu pakalpojumu dinamika pēdējās desmitgadēs ir bijusi īpaši strauja. Līdztekus tradicionālajiem aizdevumiem – ar skaidri noteiktu procentu likmi, termiņu, maksājumu grafiku un detalizētiem līguma nosacījumiem – arvien plašāk tiek piedāvāti arī elastīgāki norēķinu risinājumi.

Īpaši strauji ir attīstījušies risinājumi, kas preci vai pakalpojumu ļauj saņemt uzreiz, bet samaksāt vēlāk vai pa daļām, nereti akcentējot, ka formāla procentu likme netiek piemērota. Tieši šī komunikācija un vienkāršota pieejamība praksē rada situāciju, kurā patērētājam var pazust robeža starp ērtu maksājumu iespēju un reālām parādsaistībām.

Rezultātā veidojas divējāda aina.