Mūsdienu ekonomika aizvien vairāk tiek pakļauta dažādiem paradoksiem un visai straujiem kontrastiem. Nemitīgi augošā inflācija var bremzēt ekonomisko izaugsmi, taču vienlaikus var ļaut vieglāk tikt galā ar parādiem. Kas notiek šobrīd, un kādas ir prognozes?

Iepriekšējā desmitgade Eiropā pagāja zemas inflācijas zīmē un situācija bija tāda, ka centrālajām bankām vajadzēja pielikt pamatīgas pūles, lai tautsaimniecībai izdotos izvairīties no deflācijas un tai potenciāli sekojošas jaunas krīzes. Savukārt tagad inflācijas uzbrukums apdraud ekonomisko izaugsmi.

Pašreizējās problēmas aizmetņi radās jau Covid-19 krīzes laikā, kad valdības un centrālās bankas veica apjomīgas naudas injekcijas ekonomikā, kuras līdz ar pulcēšanās ierobežojumiem galvenokārt bija orientētas uz preču, nevis pakalpojumu tirgu.

Augot pieprasījumam pēc dažādām precēm, kombinācijā ar koronavīrusa radītajiem loģistikas traucējumiem tirgos radās deficīts, kas komplektā ar lielām finanšu tirgū ieplūstošajām naudas masām pasaules preču biržās radīja investīciju bumu, liekot strauji kāpt izejvielu, enerģētisko resursu un lauksaimniecības kultūru piegādes kontraktu cenām. Situāciju vēl vairāk saasināja Krievijas karaspēka pulcēšana pie Ukrainas robežas, kā arī Krievijas manipulācijas ar gāzes piegādēm un februārī aizsāktais karš.

Līdz ar to daudzās pasaules valstīs inflācija ir sasniegusi augstākos rādītājus kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem. Latvijā aprīlī ar 13% vērtu gada inflāciju esam piedzīvojuši straujāko patēriņa cenu pieauguma tempu kopš 2008. gada oktobra, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.