Войти
Не зарегистрированы?
Зарегистрироваться
Зарегистрироваться
67280693
info@iZurnali.lv
Padomi
Uzsākam rakstu sēriju, kurā vērtēsim pašreizējo situāciju dzīvokļu īpašumu iegādē, atsevišķi pievēršot uzmanību arī nekustamo īpašumu pārvaldnieku darbam, Valsts kontroles revīzijas ziņojumam “Ēku drošums: vai darām pietiekami?”. Šajā rakstā uzmanību pievērsīsim problēmām, kas rodas pēc dzīvokļu iegādes jaunajos projektos.
Salīdzinājumā ar pakalpojumu sniedzēju nozarēm, kā ēdināšanas un izmitināšanas, būvniecības nozari Covid-19 pandēmijas ierobežojumi nav dramatiski ietekmējuši. Kolektīvajā atlaišanā 59 īpaši skartajos uzņēmumos vien tika atbrīvoti 5,7 tūkstoši darbinieku.
Kapitālsabiedrības iegādes darījuma pēdējo – izšķirīgo – posmu pēc iegādes vai apvienošanas darījuma pabeigšanas juridiskajā praksē dēvē par pēciegādes vai pēcapvienošanās integrāciju. Daudzi šķēpi lauzti tieši šajā – iegādes darījuma noslēdzošajā – integrācijas posmā. Kāpēc? Atbilde ir samērā vienkārša. Lielākoties tāpēc, ka nav izpratnes par pēciegādes integrācijas procesa nozīmīgumu, tā sekām vai arī nav vēlmes papildus ieguldīt administratīvos un finanšu resursus tā īstenošanai.
Tāpat kā citās nozarēs, arī grāmatvedībā notiek pārmaiņas. Mūsdienās uzņēmējiem ir būtiski sekot līdzi sava uzņēmuma finanšu datiem iespējami tuvāk reālajam laikam, lai pieņemtu esošajai situācijai atbilstošus biznesa lēmumus. Tāpēc, lai veicinātu efektīvu informācijas apmaiņu starp ārpakalpojuma grāmatvedi un klientu, grāmatvedības nozarē aizvien vairāk uzmanība tiek pievērsta uz sadarbību vērstai (sadarbības) grāmatvedībai.
Latvijā faktiski ir trīs dažādi stāsti par būvniecību - publiskais sektors, privātais sektors un atsevišķi izdalāms no privātā sektora - privātmāju būvniecība, kas, manuprāt, tiek vāji kontrolēta un norit pašplūsmā. Profesionālā pieredze rāda, ka problēmas būvniecības procesā ir dažādas un tam par pamatu var būt virkne aspektu. Tāpēc ir svarīgi būvniecības procesa principi, ko visvairāk vajadzētu apgūt tieši publiskā pasūtījuma veicējiem.
Turpinot rakstu ciklu par SIA iegādi, šoreiz par SIA kapitāldaļu pirkuma līguma sagatavošanu un pircēja īpašumtiesību nostiprinājumu uz iegādātām kapitāldaļām.
Vai patentmaksas maksātājs (piemēram, frizieris) var būt vienlaikus kāda uzņēmuma (SIA, kas nodarbojas arī ar kosmetoloģijas procedūrām un frizūru veidošanu) īpašnieks? Respektīvi, tikai saņemt dividendes, bet nestrādāt tajā, vai arī veikt tajā kādus nesaistītus pienākumus, piemēram, grāmatvedības kārtošanu?
Lai izpildītu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (Naudas atmazgāšanas likums) prasības, jāveic virkne dažādu darbību, tostarp klienta izpēte un identifikācija šajā likumā noteiktajā kārtībā, kā arī jāiegūst tā dokumenta kopija, uz kura pamata veikta klienta identifikācija. Personīgajā pieredzē balstīti novērojumi liecina, ka šajā procesā personas datu aizsardzība nereti paliek otrajā vai pat trešajā plānā.
Interesē skaidrojums par atbalstu nodarbināto algu subsīdijai. No medijos sniegtās informācijas par Ministru kabineta noteikumiem Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai ārkārtējās situācijas apstākļos” saprotu, ka subsīdijas būs tiem uzņēmumiem, kuriem ir 20% apgrozījuma kritums, tomēr uzņēmuma darbība nav pilnīgi bloķēta. Noteikumu projektā noteikts, ka atbalstu piešķir nepilnu darba laiku strādājošo darbinieku darba algu subsīdijai. Kas slēpjas zem šī definējuma "nepilnu darba laiku strādājošajiem" – darba līguma nosacījumi, iepriekš deklarētās stundas?
Turpinot rakstu sēriju par inženierkonsultanta institūtu būvniecības procesā un izmaiņām, ko šāda institūta ieviešana varētu nozīmēt būvniecības procesam un sabiedrībai kopumā, šoreiz pievērsīsimies ietekmei uz būvniecības izmaksām, kādas būvniecības ierosinātājam radīsies līdz ar inženierkonsultanta piesaistīšanu.
Šis raksts aizsāk vairāku rakstu sēriju par SIA kapitāldaļu iegādi, kurā pievērsīšu uzmanību nozīmīgākajām kapitāldaļu pirkšanas un pārdošanas darījuma niansēm, bet šoreiz – risku izvērtējumam. Kapitāldaļu iegādes procesa secīgs apraksts varētu būt interesants gan uzņēmējiem, kuri plāno paplašināt vai diversificēt savu uzņēmējdarbību, potenciāliem investoriem, kuri aplūko kādu uzņēmumu kā potenciālo investīciju objektu, vai arī pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz saviem klientiem atbalstu uzņēmumu iegādes darījumos.
Šobrīd e-komercija attīstās ātrāk nekā jebkad iepriekš. Iepirkšanās tiešsaistē kļuvusi par vienu no izplatītākajām interneta lietotāju aktivitātēm. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2019. gada dati, pērn 53,8% Latvijas iedzīvotāju izmantojuši internetu, lai iegādātos dažādas preces un pakalpojumus. Paredzams, ka šis rādītājs pēc ārkārtējās situācijas būs audzis.
Par ko cilvēkam jāatbild, realizējot savas vēlmes? Atbilde ir vienkārša – jāsaprot, ko patiešām vēlas un vai pieejami pietiekami līdzekļi, lai vēlmi realizētu. Ja skatāmies šaurāk, proti, uz būvniecības nozari, aktuālo likumdošanas izmaiņu dēļ aktualizējas jautājums – par ko būvniecības procesā atbild pasūtītājs?
Vai valdes loceklis var pats sevi norīkot veikt papildu darbu, doties komandējumā un apmaksāt komandējuma izdevumus? Analizējam lasītāja jautājumu!
Kapitālsabiedrības dibinātāji ir tiesīgi noteikt statūtos papildu noteikumus ar mērķi reducēt iespējamos kapitālsabiedrības reiderisma riskus un konsekventi palielināt kapitālsabiedrības lēmumu pieņemšanas drošību. Aplūkosim gadījumu, kurā statūtu dēļ kapitālsabiedrība novesta pie piespiedu likvidācijas!
Paroles atjaunošana
Неправильный адрес e-mail!
