Войти
Не зарегистрированы?
Зарегистрироваться
Зарегистрироваться
67280693
info@iZurnali.lv
Tehnoloģijas
Ikdienā pat neaizdomājamies, kādas tehnoloģijas mūsu ikdienā varētu ienākt pēc 10 gadiem. Taču zinātnieki un inženieri jau tagad cītīgi strādā un izstrādā aizvien jaunas inovācijas, lai nākamajā desmitgadē iesoļotu ar lielu vērienu. Ko mums atnesīs digitalizācijas laikmets pēc desmit gadiem? Aplūkosim vienu no Anglijas uzņēmuma inovācijām, kas, kā informē starptautiskais medijs “BBC”, ir izstrādes procesā, bet sola mainīt cilvēci!
E-pasta vēstules ir nozīmīga ikviena uzņēmuma un iestādes ikdienas darba sastāvdaļa. Lielākā daļa biroju darbinieku ik dienu apstrādā neskaitāmas vēstules, grupē tās, atbild utt. Apkopojam būtiskākos aspektus, kas būtu jāņem vērā, raugoties uz e-pasta vēstuļu saimniecību ar informācijas tehnoloģiju eksperta acīm!
Ik gadu katrs no mums rada aptuveni 7,3 kilogramus e-atkritumu – tiek izmestas dažāda veida izlietotās baterijas, viedierīces un salūzusi vai nomainīta sadzīves tehnika. Augošais iedzīvotāju ienākumu līmenis, urbanizācija un industrializācija ir tas, kas rada arvien lielāku nolietoto ierīču daudzumu, tādējādi e-atkritumi kļuvuši par visstraujāk augošo atkritumu plūsmu Eiropas Savienībā, informē sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Huawei Technologies Latvia".
Mākoņpakalpojumu lietošana kļuvusi par svarīgu ikdienas sastāvdaļu darbā ar informāciju. Piekļūstot un sinhronizējot datus no dažādām ierīcēm jebkurā pasaules nostūrī, un daloties ar informāciju ar jebkuru cilvēku, nav zināms un iespējams kontrolēt, kur fiziski tiek uzglabāti dati. Kā nodrošināt drošu mākoņpakalpojumu izmantošanu uzņēmumā? Šajā rakstā apkopoti svarīgākie ieteikumi.
Ikdienā gan kā privātpersonas, gan uzņēmumu un iestāžu pārstāvji saņemam daudzus un dažādus e-pastus. Lielākoties to sūtītājs un mērķis ir skaidrs un saprotams, taču ir arī gadījumi, kad sūtītājs ir aizdomīgs un jābūt piesardzīgiem, piemēram, atverot pievienotos pielikumus. Lai izvairītos no naudas izkrāpējiem, kas mūsdienās aktīvi darbojas arī e-pastu izsūtnēs, jāprot atpazīt krāpnieciskus ziņojumus.
Beidzamajā laikā bizness ir evolucionējis, datu apjoms krietni pieaudzis un arvien aktuālāks kļūst jautājums par datu masīvu izvietošanu. Kā pareizi rīkoties – glabāt datus pie sevis “zem galda”, izvietot tos datu centros vai arī mākoņu platformā? Aplūkosim, kādos gadījumos der katrs scenārijs.
Pagājušā gadsimta vidū robotu evolūcija šķita tāla un nesasniedzama nākotne, bet šobrīd inteliģentas robotizētas sistēmas ir kļuvušas par neatņemamām mūsu darba un ikdienas dzīves sastāvdaļām. Kas mūs sagaida tālāk? Šveices tehnoloģiju kompānija “ABB” Ķīnas lielpilsētā Šanhajā jau plāno atvērt pilnībā robotizētu rūpnīcu, kurā roboti ražos robotus, – tā būs modernākā un automatizētākā “nākotnes rūpnīca”.
Pastāvīgi svārstīgas elektroenerģijas cenas apvienojumā ar augošām prasībām mazināt uzņēmumu ietekmi uz vidi liek uzņēmējiem meklēt veidus, kā savu darbību padarīt “zaļāku” un ilgtspējīgāku. Lai arī šī joma saistās ar finansiālu ieguldījumu, tas sniedz iespēju labāk optimizēt resursu – arī enerģijas – patēriņu un nereti rast jaunus ieņēmumu avotus. Mūsdienu patēriņa kultūrā ilgtspēja kļuvusi par būtisku konkurētspējas faktoru, kas nosaka gan pircēju izvēli, gan arī uzņēmuma pievilcību investoru un finanšu institūciju vērtējumā.
Šis laiks, kad darbs, mācības un pat ballītes notiek tiešsaistē, daudziem rosinājis izsalkumu pēc arvien jaudīgāka interneta. Beidzot 5G vairs nav tikai nākotnes stāsts, jo atsevišķās vietās Latvijā iedzīvotāji ikdienā jau izmanto gan 5G rūterus, gan 5G telefonus, bet pasaules lielvalstis sākušas cīņu par 5G līderību un domā jau par 6G. Kas tad īsti ir 5G un kādas priekšrocības tas sniedz?
Šajā pārmaiņu laikā liela nozīme bijusi tehnoloģijām – arī mākoņtehnoloģijām. Ātrums, izmaksu efektivitāte un inovācijas ir galvenie iemesli, kāpēc uzņēmumi šobrīd arvien aktīvāk izmanto mākoņtehnoloģijas. Kā tās strādā mūsu labā?
Pirmais šifrējošā izspiedējvīrusa uzbrukums notika jau tālajā 1989. gadā. Datnes netika sabojātas, bet gan paslēptas, un tām tika nomainīts nosaukums, lai tās būtu grūtāk atrast. Zinošs datorspeciālists viegli varēja “zaudētos” datus atgūt. Kādu ļaunumu šobrīd var nodarīt šie vīrusi, un kā no tiem pasargāt savu uzņēmumu?
Bezpilota gaisa kuģu daudzpusīgais lietojums un nozīme dažādās ekonomiski būtiskās nozarēs strauji pieaug gan Latvijā, gan visā pasaulē. Arī atbildīgo valsts institūciju dati atklāj, ka Covid-19 laikā dronu izmantošana pieaugusi visos segmentos, sākot no izklaides un beidzot ar biznesu. Kā tos izmantot sava biznesa labā?
Mūsdienīga un pārdomāta tehnoloģiju arhitektūra, digitālie dvīņi, darbinieki kā tehnologi, attālinātais darbs, kā arī tehnoloģiju loma sadarbībā ar citiem ekosistēmas dalībniekiem – tādas ir piecas aktuālākās informācijas tehnoloģiju (IT) tendences pasaulē. Tās tuvākajā laikā ietekmēs uzņēmējdarbību, valsts sektoru un sabiedrību kopumā, atklāj šāgada “Accenture Technology Vision 2021” pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 6200 vadītāji no 31 pasaules valsts.
Kibernoziedznieku aktivitāte aug visā pasaulē, un par to liecina gan aktuālākās globālās, gan Latvijas ziņas. 2021. gads ir sācies ar vairākiem Cert.lv brīdinājumiem par bīstamās ļaunatūras "Emotet" izplatīšanu un Latvijas interneta lietotāju datu nozagšanu. Turklāt nupat parādījusies ziņa arī par vairāk nekā 30 000 "Apple" datoru inficēšanu ar "Silver Sparrow". Tas nozīmē – ikvienam īpaši jāuzmanās, "sērfojot" internetā, lai pēc iespējas mazinātu potenciālos riskus un izvairītos no draudiem, kuri dažreiz ir grūti pamanāmi. Viens no populārākajiem veidiem, kā noķert ļaunprātīgo kodu, ir reklāmas.
Tikai dažu mēnešu laikā Covid-19 krīze ir mainījusi veidu, kā uzņēmumi gadiem ilgi nodarbojās ar biznesu visās nozarēs un reģionos. Saskaņā ar "McKinsey Global Survey of executives" pētījumu uzņēmumi ir paātrinājuši klientu un piegādes ķēžu mijiedarbības un iekšējo uzņēmumu aktivitāšu digitalizāciju Eiropā un Amerikā par trim gadiem, bet Āzijā – pat par četriem.
Paroles atjaunošana
Неправильный адрес e-mail!
