Pārmaiņas mūsdienās ir bieža parādība gan biznesā, gan valsts pārvaldē. Tomēr ne vienmēr tās izdodas īstenot, kā sākotnēji iecerēts. Viens no iemesliem ir pārlieku liela uzmanība pārmaiņu racionālajai pusei – struktūrai, procesiem, tehnoloģijām –, bet nepietiekama – emocionālajai.

Pārmaiņas uzņēmumos un organizācijās mēdz būt dažādas. Tās ietver struktūru izmaiņas, dažkārt sauktas arī par reorganizāciju vai restrukturizāciju, jaunu tehnoloģiju ieviešanu, procesu un darba organizācijas pilnveidi, arī jaunu produktu vai pakalpojumu izstrādi. Ne velti pārmaiņas mūsdienu pasaulē uzskata par vienīgo pastāvīgo parādību.

Uzņēmumos pārmaiņas parasti (vai vismaz bieži) tiek organizētas kā projekts vai vairāku projektu kopums – ar noteiktu plānu, definētu mērķi un resursiem, projekta vadītāju un darba grupu. Var teikt, ka projekts ir pārmaiņu īstenošanas instruments. Tomēr dažādu valstu un nozaru pētnieki ir konstatējuši, ka līdz pat 85% projektu nesasniedz mērķi, neiekļaujas plānotajā laikā vai atvēlētajā budžetā. Lai arī šie rādītāji nav iepriecinoši, tie nevar kalpot par attaisnojumu neveiksmēm pašu organizācijās un projektos.