Bieži nākas dzirdēt, ka laukos nav iespēju, tomēr tā nebūt nav taisnība. Iespējas ir, ja vien tās meklē. Skaidrīte Grigale no Preiļu novada Stabulnieku pagasta zemnieku saimniecības (ZS) “Vilkači” ir spilgts pierādījums tam, ka arī laukos var saimniekot un attīstīties, ražojot gardumus, kas priecē ne vien sava novada, bet arī visas Latvijas un pasaules garšas kārpiņas.
Bioloģiskā vērtība
Saimniekošana sākusies ar hobiju, kas laika gaitā pārvērties par biznesu. ZS “Vilkači” ir bioloģiskā saimniecība, kas domā par veselīgu pārtiku, tīru vidi, atkritumu šķirošanu, kompostēšanu un zaļu dzīvesveidu kopumā.
Šobrīd saimniecība apsaimnieko 40 hektārus zemes, no kuriem 15 hektārus aizņem ogulāji un augļu koki, bet pārējie 25 hektāri atvēlēti graudaugiem un ilggadīgajiem zālājiem. Saimniecībā tiek audzēti smiltsērkšķi, upenes, cidonijas, bumbieri, avenes, zemenes, sausserži un aronijas. Nodarbojoties ar augļu un ogu audzēšanu, protams, jādomā arī par to realizāciju un pārstrādi. Tāpēc gandrīz visa saražotā produkcija tiek pārstrādāta uz vietas. Tomēr, ja ogas paliek pāri, tās tiek saldētas vai nodotas svaigā veidā. Visas sasaldētās ogas, rabarberi, cidonijas, avenes, zemenes pārtop ogu rullīšos, sukādēs vai sulās un sīrupos. Gardie našķi tiek realizēti gan vietējos veikaliņos, gan individuālajiem klientiem, īpaši svētku laikā. Tāpat ZS “Vilkači” piedalās arī “Novada garša”, “Riga Food” un “Balttour” tirdziņos. Saimniecībai ir arī savs internetveikals, kurā var iegādāties saražoto produkciju. Svaigas ogas tiek realizētas gan vietējā tirgū, gan ogu uzpirkšanas punktā, gan vietējiem vīndariem.
__________________________________________________________________________
Saimniekojot laukos, paveras ļoti plašas iespējas izaugsmei, jaunradei, tīrai un bioloģiskai videi, jauniem un nedaudz trakiem projektiem
__________________________________________________________________________
Šogad ZS ‘’Vilkači’’ pilnvaras nodotas jaunākajam dēlam Valteram, lai kā jaunais zemnieks izjūt lauku dzīves garšu, atbildības sajūtu un jaunus izaicinājumus. Valteram ikdienā palīdz gan īpašnieces dzīvesbiedrs Valdis, kas ir galvenais tehnikas eksperts, gan viņa pati – projektu rakstīšanā, administrēšanā, produkcijas ražošanā, realizācijā un, protams, ar padomu. Saimniekojot laukos, paveras ļoti plašas iespējas izaugsmei, jaunradei, tīrai un bioloģiskai videi, jauniem un nedaudz trakiem projektiem. Ja sākotnēji saimniecībā upeņu tīruma platība bija vien 0,38 hektāri, tad tagad tā ir pieaugusi līdz 7 hektāriem, bet 2024.gadā upeņu audzēšanai plānots iekopt vēl 2 hektārus zemes. Protams, lai to paveiktu, jāiegulda darbs stādu sagatavošanā, izaudzēšanā, iestādīšanā, kā arī krūmu kopšanā un ražas novākšanā. No upeņu pumpuriem tiek gatavoti žāvēti bio upeņu pumpuri, bet no lapām top upeņu lapu tēja.
Nav viegli, bet klienti novērtē
Protams, darbs ir smags, darbadienu veido 16–18 stundas diennaktī, kuras laikā tiek spiestas sulas, žāvēti ogu rullīši vai sukādes, gatavoti sīrupi un, pats galvenais, novākta raža. Lai arī lielākoties ražas novākšana tiek veikta ar rokām, 7 hektāru upeņu ievākšanā tomēr tiek izmantots kombains.
Ņemot vērā to, ka ZS īpašniece ne vien darbojas saimniecībā, bet arī strādā tehnikumā par izglītības metodiķi, tad vakaros atpūsties neesot iespējams, drīzāk varētu teikt, ka vakarā sākas otrā maiņa. Tās laikā ar rokām tiek grieztas cidonijas un rabarberi sukādēm, tiek vārīti sīrupi, žāvētas garšvielas, vārītas čili marmelādes, malti ogu pulveri. Saimniece piebilst, ka veicamo darbu uzskaitījumu vēl varētu ilgi turpināt, jo darbi laukos nekad nebeidzas, it sevišķi tad, ja ir savs bizness.
Lai arī bieži vien ir jūtams, ka citi neredz un neapzinās, cik enerģijas un darba jāiegulda produkcijas tapšanā, tomēr īpašniece atzīst, ka ir patiess prieks par to, ka klienti atzinīgi novērtē saražoto. Lai saņemtu atgriezenisko saiti par paveikto un produkciju, tiek apmeklēti dažādi ‘’Novada garšas‘’ pasākumi. ZS “Vilkači” ir arī biedrības ‘’Latgales kulinārā mantojuma centrs’’ biedrs, savu produkciju saimniecība popularizē amatnieku tirgos ‘’Latgalīši Reigā brauc’’, ‘’Balttour’’ un citur.
__________________________________________________________________________
Vienmēr var atrast veidus, kā izkļūt pat no bezizejas situācijām
__________________________________________________________________________
Līdztekus visam iepriekš minētajam saimniecība sākusi uzņemt tūristu grupas, saimniecībā tiek organizēti semināri bioloģiskajām saimniecībām un mežu speciālistiem, kā arī bērnu vasaras nometnes, popularizējot veselīgu dzīvesveidu un zaļo domāšanu. Dzīvojot laukos, var baudīt tīru vidi, ēst pašu izaudzēto bioloģisko produkciju, šķirot atkritumus un domāt, kā visu dabā sastopamo lietderīgi izmantot ikdienā, piemēram, no nātrēm gatavot nātru sāli, kas ir dzelzs avots, vai bio zālājos vākt zāļu tējas, kas ir viens no organisma attīrīšanas pamatiem. Līdz ar to šo bio produkciju novērtē arī daudzi tūristi. Saimniecībā tiek audzēts arī cukura aizstājējaugs – lipija – , kas ir 1000 reizes saldāka par rafinēto cukuru, bet nesatur kalorijas.
Ja dara, izaugsmes iespējas ir plašas
Ja ir vēlme darīt un attīstīties, tad izaugsmes iespējas arī lauku reģionos ir visai plašas. Saimniecība ir īstenojusi vairāk nekā sešus projektus, iegādājoties jaunus pamatlīdzekļus, agregātus, traktorus, siltumnīcu, augļu pārstrādes iekārtas, saldētavas.
Saimniecība iesaistījusies gan Lauku atbalsta dienesta, gan “LEADER”, gan pašvaldības mazo grantu projektu konkursos. Tas devis izaugsmes iespējas, atvieglojot roku darbu un paplašinot ražošanu. Piemēram, 2 hektāri upeņu vairākus gadus lasīti ar rokām, kas aizņēmis ļoti daudz laika, tāpēc darbs ticis ievērojami atvieglots, kad, pateicoties projektu konkursam, radās iespēja iegādāties upeņu lasīšanas kombainu. Līdz ar to šos 2 hektārus upeņu varēja novākt 1 dienas laikā.
__________________________________________________________________________
Jauniešiem vai pilsētniekiem, kuri atgriežas laukos, galvenais ir nenobīties no pirmajām grūtībām, bet meklēt jaunus ceļus un risinājumus
__________________________________________________________________________
Covid-19 laiks, protams, saimniecībā ieviesis savas korekcijas, īpaši produkcijas realizācijā, noieta tirgus meklēšanā, bet atrastas jaunas iespējas un izveidots internetveikals, jo vienmēr var atrast veidus, kā izkļūt pat no bezizejas situācijām.
ZS īpašniece uzskata, ka diena pavisam noteikti ir par īsu, lai spētu īstenot visas idejas, jo ir tik daudz radošu domu, ideju par lauku dzīves un vietējās kopienas dzīves kvalitātes uzlabošanu, ka bez atbalstošas komandas to vienkārši neesot iespējams paveikt. Laukos paliek arvien mazāk iedzīvotāju, jaunieši aizplūst uz pilsētām, līdz ar to lauki izmirst. Lai tas nenotiktu, jaunā paaudze ir jāmotivē turpināt vecāku iesākto, varbūt arī uzsākt savu uzņēmējdarbību, jo Lauku atbalsta dienesta, “LEADER”, kā arī novada mazo grantu atbalsts ir pieejams ikvienam, bet jāprot to lietderīgi un pareizi izmantot.
Jauniešiem vai pilsētniekiem, kuri atgriežas laukos, galvenais ir nenobīties no pirmajām grūtībām, bet meklēt jaunus ceļus un risinājumus.
Uzņēmējdarbību var uzsākt no jebkura zemes pleķīša, bet jābūt vēlmei strādāt, domāt, plānot un realizēt.
