Lai meža īpašnieki vienkāršoti varētu noskaidrot meža apsaimniekošanas darbību ietekmi uz CO2 piesaisti, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Meža konsultāciju pakalpojumu centrs Eiropas Inovācijas partnerības projektā iesniedzis ideju par individuālā saimniecību un mežaudžu līmenī lietojama oglekļa kalkulatora izstrādi. Kam tas būs izdevīgi? Primāri – visai zemkopības nozarei.

Raksta līdzautore: Elvīra Grasmane, LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra mežsaimniecības konsultante

Kam no tā būs labums?

Tiešā labuma guvējs būs projektā izvirzītā mērķa grupa, proti, potenciālie piesaistes vienību pārdevēji un pircēji, t. i., lauksaimniecībā izmantojamās un meža zemes īpašnieki un uzņēmēji, lauksaimnieki, kuru saimnieciskā darbība rada SEG emisijas. Varētu teikt, ka tā ir abpusēji izdevīga sadarbība starp tiem, kuri rada SEG emisijas, un tiem, kuri piesaista CO2. Pavisam vienkārša piemēra skaidrojums: lauksaimnieki, tajā skaitā lopkopji, kuriem neizbēgami rodas emisijas, veicot lauksaimniecisko darbību, un kuri paši ražošanas ciklā nespēj nosegt radušās emisijas, meklē iespēju, kā šīs emisijas kompensēt. Risinājumi šajā scenārijā var būt divi. Pirmais – īpašnieks var nopirkt no sava kaimiņa oglekļa piesaistes kvotas, kuras viņš meža apsaimniekošanas procesā ir uzkrājis. Otrais – pašam jāveic apmežošana kādā lauksaimniecībā neizmantojamā zemē, pļavā vai jāpalielina CO2 piesaiste esošajos mežos. Līdz ar to būtiski ir precīzi novērtēt šo darbību ietekmi uz oglekļa papildu piesaistes apjomu. Kopējo mērķu – samazināt SEG emisijas un palielināt CO2 piesaisti – sasniegšanai ir nepieciešama cieša lauksaimniecības un mežsaimniecības kopdarbība.

Pavisam vienkārši, bet varbūt vienlaikus šķietami grūti aptverami, ka var pārdot kaut ko, kas ir neredzams, ko nosaka faktiski ar dažu parametru ievadi programmā, kur algoritms sniedz skaitlisku rezultātu, ar ko tālāk meža īpašnieks var konkurēt tirgū. Tas ir vēl viens resurss, kurš glabājas Latvijas zaļajā zeltā. Tas, protams, nevarētu konkurēt ar meža pamatfunkciju – koksnes iegūšanu –, bet tas ir viens no meža ekosistēmu pakalpojumu veidiem, iespējams, perspektīvākais. Protams, oglekļa kvotu pirkšana, pārdošana un uzkrāšana nebeidzas ar viena kalkulatora izveidi, tas ir tikai sākums, lai iekustinātu procesa virzību uz priekšu.

Kam tas vēl ir izdevīgi? Primāri – visai zemkopības nozarei. Atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem jau šobrīd ir pieejami rīki, lai modelētu ietekmes uz SEG emisijām, piemēram, SEG un amonjaka emisiju samazinošo pasākumu aprēķinu kalkulators lauksaimniekiem. Bet Latvijā līdz šim nav ticis izstrādāts oglekļa apsaimniekošanas ietekmes aprēķinu rīks un atbilstoša metodiskā bāze mežsaimniecībai. Šāds aprēķinu rīks nepieciešams gan zemes īpašniekiem, gan potenciālajiem CO2 piesaistes vienību pircējiem, lai noskaidrotu sava meža papildu piesaistīto CO2 apjomu kopējās saimniecības klimatneitralitātes noteikšanai.