Lai meža īpašnieki vienkāršoti varētu noskaidrot meža apsaimniekošanas darbību ietekmi uz CO₂ piesaisti, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Meža konsultāciju pakalpojumu centrs Eiropas Inovācijas partnerības projektā iesniedzis ideju par individuālā saimniecību un mežaudžu līmenī lietojama oglekļa kalkulatora izstrādi. Kam tas būs izdevīgi? Primāri – visai zemkopības nozarei.

Raksta līdzautore: Elvīra Grasmane, LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra mežsaimniecības konsultante

Projekta rezultāti būs svarīgi gan meža zemes īpašniekiem, gan potenciālajiem CO₂ piesaistes vienību pircējiem, jo plānots izstrādāt arī CO₂ piesaistes apjomu brīvprātīgās tirdzniecības sistēmu. Savukārt mežsaimniecības speciālisti atbilstoši projekta iecerei veiks CO₂ piesaistes novērtējumus. Tas ļaus ātrāk novērtēt mežsaimniecības ietekmi uz CO₂ apriti un SEG emisijām. Netieši ieguvēji no šī projekta būs arī lauksaimnieki un citu nozaru ražotāji, kuriem šī sistēma radīs iespēju kompensēt ražošanas procesā radītās SEG emisijas. 

Projektā iesaistītie partneri nodrošinās viedokļa pārstāvniecību no plaša loka meža un lauksaimniecības zemju īpašniekiem, lai izveidotie produkti būtu funkcionāli un ērti izmantojami un brīvprātīgās tirdzniecības sistēmas koncepts tiktu akreditēts valstiskā un starptautiskā mērogā.

Ārvalstīs, tai skaitā ES valstīs, jau ir izstrādāti dažādi standarti, novērtējuma rīki un sistēmas oglekļa piesaistei, izsekojamībai un tirdzniecībai. Tādējādi, realizējot iepriekš minēto projekta ideju, “Latvijas meža” īpašnieki un lauksaimnieki būs konkurētspējīgi arī starptautiskā mērogā un kopumā tiks veicināta papildu oglekļa piesaiste meža platībās un samazināta SEG emisija.

Meža ekosistēmu pakalpojumu nozīmīgums un meža loma CO₂ piesaistē uzsvērta arī ES meža stratēģijā 2030. gadam, paredzot arī ES līmeņa rīcības plāna izstrādi par oglekļa apsaimniekošanu meža teritorijās.

Kam no tā būs labums?

Tiešā labuma guvējs būs projektā izvirzītā mērķa grupa, proti, potenciālie piesaistes vienību pārdevēji un pircēji, t. i., lauksaimniecībā izmantojamās un meža zemes īpašnieki un uzņēmēji, lauksaimnieki, kuru saimnieciskā darbība rada SEG emisijas. Varētu teikt, ka tā ir abpusēji izdevīga sadarbība starp tiem, kuri rada SEG emisijas, un tiem, kuri piesaista CO_2. Pavisam vienkārša piemēra skaidrojums: lauksaimnieki, tajā skaitā lopkopji, kuriem neizbēgami rodas emisijas, veicot lauksaimniecisko darbību, un kuri paši ražošanas ciklā nespēj nosegt radušās emisijas, meklē iespēju, kā šīs emisijas kompensēt. Risinājumi šajā scenārijā var būt divi. Pirmais – īpašnieks var nopirkt no sava kaimiņa oglekļa piesaistes kvotas, kuras viņš meža apsaimniekošanas procesā ir uzkrājis. Otrais – pašam jāveic apmežošana kādā lauksaimniecībā neizmantojamā zemē, pļavā vai jāpalielina CO₂ piesaiste esošajos mežos. Līdz ar to būtiski ir precīzi novērtēt šo darbību ietekmi uz oglekļa papildu piesaistes apjomu. Kopējo mērķu – samazināt SEG emisijas un palielināt CO₂ piesaisti – sasniegšanai ir nepieciešama cieša lauksaimniecības un mežsaimniecības kopdarbība.

__________________________________________________________________________

Oglekļa kvotu pirkšana, pārdošana un uzkrāšana nebeidzas ar viena kalkulatora izveidi, tas ir tikai sākums, lai iekustinātu procesa virzību uz priekšu

__________________________________________________________________________

Pavisam vienkārši, bet varbūt vienlaikus šķietami grūti aptverami, ka var pārdot kaut ko, kas ir neredzams, ko nosaka faktiski ar dažu parametru ievadi programmā, kur algoritms sniedz skaitlisku rezultātu, ar ko tālāk meža īpašnieks var konkurēt tirgū. Tas ir vēl viens resurss, kurš glabājas Latvijas zaļajā zeltā. Tas, protams, nevarētu konkurēt ar meža pamatfunkciju – koksnes iegūšanu –, bet tas ir viens no meža ekosistēmu pakalpojumu veidiem, iespējams, perspektīvākais. Protams, oglekļa kvotu pirkšana, pārdošana un uzkrāšana nebeidzas ar viena kalkulatora izveidi, tas ir tikai sākums, lai iekustinātu procesa virzību uz priekšu.

Kam tas vēl ir izdevīgi? Primāri – visai zemkopības nozarei. Atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem jau šobrīd ir pieejami rīki, lai modelētu ietekmes uz SEG emisijām, piemēram, SEG un amonjaka emisiju samazinošo pasākumu aprēķinu kalkulators lauksaimniekiem. Bet Latvijā līdz šim nav ticis izstrādāts oglekļa apsaimniekošanas ietekmes aprēķinu rīks un atbilstoša metodiskā bāze mežsaimniecībai. Šāds aprēķinu rīks nepieciešams gan zemes īpašniekiem, gan potenciālajiem CO₂ piesaistes vienību pircējiem, lai noskaidrotu sava meža papildu piesaistīto CO₂ apjomu kopējās saimniecības klimatneitralitātes noteikšanai.

Kādi ir līdzšinējie piemēri?

Kā jau iepriekš minēts, Latvijā līdz šim nav izveidots šāds aprēķinu rīks, bet tādi pastāv citās valstīs. Tie šobrīd kalpo kā paraugi, no kuriem smelties idejas. Arī šī projekta idejas tapšanu iedvesmoja Īrijā darbojošais aprēķinu rīks “Forest Carbon Tool”. Ļoti līdzīgs LLKC iecerei. Tiešsaistes versijā var novērtēt, cik daudz oglekļa var piesaistīt, apmežojot noteiktu platību. Tāpat rīks sniedz atjauninātu informāciju par oglekļa piesaistes tendencēm un dažādām meža apsaimniekošanas iespējām. Ar šo rīku var salīdzināt dažādu apmežošanas scenāriju ieguvumus oglekļa piesaistes izteiksmē. Rīks var būt lietderīgs, kad zemes īpašnieks vēlas veikt apmežošanu un izvēlēties piemērotāko koku sugu.

Kalkulatora izveide ir viens no soļiem, lai veicinātu interesi par klimatneitralitātes sasniegšanu lokālā līmenī, kur katrs meža vai lauksaimniecības zemes īpašnieks var sniegt savu ieguldījumu, lai veicinātu valsts mēroga mērķu sasniegšanu. Šobrīd dažādās valstīs darbojas atšķirīgi standarti un brīvprātīgas piesaistes vienību tirdzniecības sistēmas. Līdz ar to atkal ir iespēja smelties iedvesmu no veiksmīgi funkcionējošiem standartiem un sistēmām. Piemēram, Lielbritānijā izveidots brīvprātīgais nacionālais standarts “Woodland Carbon Code” ar mērķi izveidot tirgu, lai mežos piesaistītu jaunus ienākuma avotus, kur pircējiem ir tiesības uz oglekli, nevis koksni vai zemi. Šis standarts nodrošina caurredzamību, kas ir oglekļa reģistrs ar oglekļa vienību, un dokumentu reģistrēšanu, izsekošanu, īpašumtiesību nodošanu un izmantošanu.

__________________________________________________________________________

Kalkulatora izveide ir viens no soļiem, lai veicinātu interesi par klimatneitralitātes sasniegšanu lokālā līmenī

__________________________________________________________________________

Pateicoties šāda oglekļa reģistra izveidei, meža īpašnieks var gan izskatīt vietējo tirgu, piemēram, kuri uzņēmumi vēlas iegādāties vietējo produktu (oglekli), gan veidot sadarbību ar oglekļa tālākpārdevējiem, kuriem jau ir plaša klientu bāze, vai izmantot SIA “Markit” reģistru, ievietojot pārdodamās oglekļa vienības reģistrā.

Ekspertu secinājumi

Iniciējot šāda procesa attīstību, tiek saredzēts, ka meža īpašniekiem tiek piedāvāta jauna iespējas meža apsaimniekošanā, sniegt meža ekosistēmu pakalpojumus. Pašreizējais noskaņojums pret CO₂ piesaisti mežā kā meža ekosistēmu pakalpojumu veidu šķiet ļoti perspektīvs, taču, bez šaubām, galvenais virzītājspēks šeit ir ES klimata un vides politika. Vienlaikus, LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centram iesaistoties šajā procesā, mežsaimniecības konsultanti varēs apgūt praktiskas zināšanas gan par meža teritorijās piesaistītā CO₂ apjoma noteikšanu, gan par mežsaimniecības praksi CO₂ papildu piesaistei meža teritorijās.

Svarīgi ir aktualizēt oglekļa pārdošanas un pirkšanas nozīmīgumu mūsdienās gan lauksaimniecības, gan mežsaimniecības nozarē. Abas nozares iet roku rokā – vieni, kas rada emisijas, otri, kas spēj tās kompensēt. Nenoliedzami, ka ir ļoti daudz dažādu neskaidru jautājumu, kā izveidot un attīstīt tādu sistēmu, kura varētu veiksmīgi funkcionēt. Saistībā ar šī projekta aktualitāti svarīgi ir noturēt starptautisko iesaisti. Piemēram, līdz šim daudzās ES valstīs veiksmīgi darbojas dažādas organizācijas un projekti, kas ir izveidojuši savstarpēju sadarbību, lai labāk izprastu oglekļa piesaistes palielināšanu dažādās tautsaimniecības nozarēs. Viens no šādiem projektiem ir “EIT Climate-KIC”, kas izveidojis SCARF (Soil Carbon Farming) tīklu, kurā līdz šim ir iesaistītas 16 dažādas programmas saistībā ar CO₂ piesaistes un SEG emisiju jautājumiem vairākās ES dalībvalstīs. Pēc ekspertu domām būtiski apgūt pieredzi no dažādām organizācijām Eiropas un pasaules mērogā, jo tādējādi var pārnest plašākas zināšanas un labo praksi valsts līmenī.

Plānotajā projektā iesaistīti desmit sadarbības partneri, kas pārstāv dažādu interešu puses, – Latvijas valsts mežzinātnes institūts “Silava”, valsts zinātnisko mežu apsaimniekotājs Meža pētīšanas stacija, meža īpašnieku nevalstiskās organizācijas – Latvijas Meža īpašnieku biedrība un Latvijas Mazo meža īpašnieku biedrība –, meža īpašnieki ar starptautisku mežsaimniecības pieredzi – “Sodra Latvia” un “Ingka Investment Management” –, meža īpašnieks SIA “Latvijas Finieris Mežs” ar pārnozaru redzējumu, kā koncerna “Latvijas Finieris” meitas uzņēmums, nevalstiskā organizācija Latvijas Zemnieku federācija, kas apvieno lauksaimniekus un mežsaimniekus, un zemnieku saimniecība “Priedes”, kuras darbības pamatjoma ir lopkopība, bet īpašumā ir arī meža platības. Projekta vadošais partneris ir LLKC filiāle Meža konsultāciju pakalpojumu centrs, kas ir kompetents gan mežsaimniecības, lauksaimniecības un lopkopības jomā, gan arī Eiropas Inovāciju partnerības projektu vadībā.