Valdība izskatīja informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021. gadam un ietvaram 2021.–2023. gadam.

Ziņojumā iekļauti valdību veidojošo partiju budžeta veidošanas darba grupas diskusiju rezultātā panāktie un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sanāksmē izdiskutētie priekšlikumi valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem. Tie ietver nākamā gada būtiskākās prioritātes – veselības un izglītības nozares darbinieku atalgojuma palielinājumu, Satversmes tiesas spriedumu izpildi labklājības jomā, kā arī neatkarīgo institūciju prioritāros pasākumus un nodokļu izmaiņas iedzīvotāju sociālā nodrošinājuma paplašināšanai.

Veselības nozarei 2021. gadā piedāvāts papildu finansējums 183 milj. eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu ārstniecības personu darba samaksas paaugstināšanai. Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5-6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, tam piedāvāts novirzīt papildu 33,3 milj. eiro 2021. gadā un 49,1 milj. eiro 2022. un turpmākajos gados. Tāpat augstākajā izglītībā minimālo atlīdzības likmju paaugstināšanai plānots finansējums 7,2 milj. gan 2021., gan turpmākajos gados.

Satversmes tiesas spriedumu izpildei labklājības jomā nepieciešamais finansējums ir 95,7 milj. eiro apmērā. Tas ietver minimālo pensiju un Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanu, garantētā minimālā ienākuma (GMI) un mājokļa pabalsta finansēšanu, kā arī sociālo garantiju palielināšanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

Nepieciešamo finansējumu ir jānodrošina gan no valsts, gan pašvaldību budžetiem. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus nākamajā gadā paredzēts pārdalīt pašvaldību budžetā no 80% uz 75% un valsts pamatbudžetā no 20% uz 25%.

Savukārt neatkarīgo institūciju prioritārajiem pasākumiem, tai skaitā sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus, nepieciešami 19,4 milj. eiro.

Savukārt neatkarīgo institūciju prioritārajiem pasākumiem nepieciešami 19,4 milj. eiro, tai skaitā sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus 8,9 milj. eiro.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes mazināšanas par 1 procentpunktu kopējā fiskālā ietekme uz valsts kopbudžetu ir negatīva: -75,6 milj. eiro apmērā katrā no nākamajiem trim gadiem. Arī ienākumu sliekšņa, līdz kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, paaugstināšana līdz 1 800 eiro mēnesī ietekme uz valsts kopbudžetu ir negatīva: -41,6 milj. eiro apmērā ik gadu.

Covid-19 izraisītā krīze ir izgaismojusi vairākas esošās nodokļu sistēmas nepilnības valstī, tai skaitā sociālās aizsardzības trūkumu alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem. Minimālā VSAOI apmēra ieviešanas ietekme valsts kopbudžetā aprēķināta +73,3 milj. eiro apmērā 2021. gadā, +150,5 milj. eiro apmērā 2022. gadā un +166,9 milj. eiro apmērā 2023. gadā.

Nākamā gada budžeta izdevumu un ieņēmumu apmērs varētu būt zināms septembra beigās, oktobra sākumā.

Lai nodrošinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju un atbalstu strādājošajiem, paredzēts turpināt darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu. Līdz nākamā gada 1. jūnijam Ministru kabinetā paredzēts iesniegt informatīvo ziņojumu par tālāku darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu, īpaši mazo un vidējo algu saņēmēju grupā.