Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
67280693
info@iZurnali.lv
Likumdošana
Ministru kabineta sēdē ir izskatīti grozījumi Publisko iepirkumu likumā un ar to saistītie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām. To mērķis ir pilnveidot esošos kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemeslus, lai dotu pasūtītājiem plašākas iespējas izslēgt no iepirkumiem negodprātīgus piegādātājus. Tāpat paredzēts paplašināt sabiedrības piekļuvi informācijai par noslēgto līgumu faktisko izpildi.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti pirmajā lasījumā atbalstīja Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma projektu. Tā mērķis ir ierobežot negodīgu tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē, kā arī nepārtikas preču mazumtirgotāju ietekmes izmantošanu pret piegādātājiem. Līdz ar jauno regulējumu paredzēts ieviest arī virkni Eiropas Savienības prasību.
Turpinot ierobežot straujo Covid-19 izplatības pieaugumu Latvijā, valdība pieņēma lēmumu, ka no 24. oktobra sejas maskas jālieto plašāk, kā arī privātos pasākumos iekštelpās varēs pulcēties līdz 10 cilvēkiem. Savukārt no 26. oktobra noteikti stingrāki pulcēšanās ierobežojumi, tostarp uz laiku pārtraukta bērnu izklaides vietu darbība.
Lai pēc iespējas mazinātu Covid-19 un citu augšējo elpceļu saslimšanas izplatības riskus, Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumu pilnveidot darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību. Rezultātā paplašināti kritēriji kādos gadījumos ārstniecības persona var izsniegt darba nespējas lapu bez cilvēka apskates un izmeklēšanas klātienē. Jaunā kārtība stājas spēkā no 21. oktobra.
2021. gada valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketē ir iekļauti vairāki likumprojekti, kas paredz izmaiņas pašnodarbinātām personām. Tās paredz grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
Ministru kabineta sēdē apstiprināts likumprojekts par valsts budžetu 2021. gadam. Izmaiņas ir sagatavotas vairākos nodokļu likumos – plānots samazināt darbaspēka nodokļu slogu, reorganizēt mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, tāpat plānots arī palielināt minimālo algu.
9. oktobrī Ministru kabineta ārkārtas sēdē izskatīja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā. Tie paredz no 2021. gada pakāpeniski ierobežot MUN režīmu, attiecinot to tikai uz mikrouzņēmuma īpašnieku, palielinot likmi apgrozījumam un ieviešot citas izmaiņas.
Lai apturētu Covid-19 izplatības pieaugumu Latvijā, valdība 9. oktobrī pieņēma lēmumu no 10. oktobra noteikt stingrākus pulcēšanās ierobežojumus visā valstī un īpašus drošības pasākumus 8 pašvaldībās Latvijā.
Valdība atbalstījusi grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kuru mērķis ir līdzsvarot vieglo automobiļu un kravas automobiļu ar pilnu masu līdz 3500 kg transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes, vēsta Satiksmes ministrija.
2020. gada 1. augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, kas paredz regulēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālās darbības tiesiskos pamatus un nodrošināt šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu un sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu.
Saeima pirmajā lasījumā pieņēma izmaiņas virknē izdienas pensiju piešķiršanu reglamentējošo likumu, paredzot precizējumus attiecībā uz kārtību, kādā tiek aprēķināta vecuma pensija personām, kuras iepriekš saņēmušas izdienas pensiju. Likumos paredzēts saglabāt principu, ka gadījumā, ja aprēķinātā vecuma pensija ir mazāka par izdienas pensiju, faktiskais personai izmaksājamās pensijas apmērs netiek samazināts un paliek izdienas pensijas līmenī.
Saeimas Juridiskā komisija pirmajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un grozījumus Komercķīlas likumā, ar kuriem iecerēts samazināt Uzņēmumu reģistra pakalpojumu sniegšanas kanālu skaitu, atsakoties no pakalpojumu sniegšanas klātienē.
Šī gada 16. septembrī spēkā stājušies grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, kas izstrādāti ar mērķi, lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu.
Saeima pirmajā lasījumā pieņēma Būvniecības likuma grozījumus, kas paredz skaidri nošķirt katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību, kā arī konkretizēt kontrolējošo iestāžu kompetenci un novērst neskaidrības likuma piemērošanā.
Kopējās lauksaimniecības politikas tiešo maksājumu zaļināšanas maksājuma viena no prasībām paredz ekoloģiski nozīmīgu platību izveidi. Tas nozīmē, ka lauksaimniekiem, kuru aramzemes platība saimniecībā ir lielāka par 15 hektāriem, ir jānodrošina ekoloģiski nozīmīgu platību izveide platībā, kas atbilst vismaz 5% no aramzemes. Latvijā par ekoloģiski nozīmīgu platību atzītas laukmales, koku un krūmu puduri, zeme ar dižkokiem, dižakmeņiem un alejām, papuve, slāpekli piesaistošie kultūraugi, maisījumā sēta starpkultūra vai zālāju pasējs.
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
