Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
67280693
info@iZurnali.lv
Uzņēmuma vadība
Runājot par neprognozējamiem notikumiem, arvien populārāka kļūst metafora, ko savulaik ieviesa Nasims Nikolass Talebs (Nassim Nicholas Taleb), libāniešu izcelsmes amerikānis, statistiķis, riska analītiķis, kurš pasaulē plaši pazīstams ar savu "Melnā gulbja" teoriju.
2021. gadā uzņēmējiem būs pieejams atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā, kā arī jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādei programmā “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi”. Kas varēs pieteikties šim atbalstam?
Mūsdienās uzņēmumu darbinieki mēdz būt neapmierināti, ja sapulcēs jāpavada daudzas stundas, tāpēc uzņēmēji domā, kā ideju radīšanas un pilnveides procesu izveidot tik strukturētu, lai pēc sapulces visi tās dalībnieki uzreiz redzētu ieguvumus. Viens no risinājumiem ir dizaina domāšana. Tas ir īpašs domāšanas veids, kurā izmanto uz datiem balstītus problēmu identificēšanas un risinājumu rašanas veidus, produkta izstrādes laikā, to nemitīgi pilnveidojot.
Lai uzņēmums saņemtu aizdevumu bankā, nereti nākas kaut ko ieķīlāt, kas nozīmē, ka neveiksmīgas uzņēmējdarbības rezultātā pastāv risks zaudēt ieķīlāto īpašumu. Ko ieķīlāt? Kā minimizēt riskus? Kā šādā situācijā rīkoties gudri?
Pēdējos gados arvien biežāk uzņēmumu vadītāji un investori interesējas par ilgtspējas jautājumiem, pievēršot uzmanību ne tikai finanšu, bet arī nefinanšu rādītāju nozīmīgumam uzņēmumu īstermiņa un ilgtermiņa attīstībā.
Nesen izskanēja laba ziņa - no 2021. gada komersantiem un citiem oficiālo paziņojumu iesniedzējiem nav jāmaksā par publikācijām "Latvijas Vēstnesī". Bet kādos gadījumos vispār komersantiem obligāti jāievieto publikācija oficiālajā izdevumā?
Pēdējā laika notikumi ir pamatīgi izmainījuši veidu, kā tiek rīkotas sanāksmes. Daudzi tagad tiekas virtuālajā vidē, bet klātienes pasākumos tiek ievērota piesardzība. Tāpēc ir dzirdēti piedzīvojumu stāsti par skaņu, bildi un dalībniekiem, kas pazūd. Pat kafijas padzeršana sanāksmes laikā var kļūt par interesantu vizuālu vai kinētisku piedzīvojumu. Sarīkot un noturēt sanāksmi šajos apstākļos ir jauna pieredze, kas prasa arī jaunas prasmes. Tomēr izrādās, ka ir arī vairāki tikumi jeb drīzāk netikumi, kas tiek pārnesti arī uz jauno vidi.
Šodienas vadītāju galvenās raizes – par daudz darba un par maz laika. Ja vienu dienu ēnotu savu vadītāju vai sevi vadītāja lomā, noteikti konstatētu, ka viņš ir ļoti aizņemts cilvēks. Nav viens ugunsgrēks nodzēsts, kad jau jāsteidz dzēst nākamais, pēc tam kalendārs paziņo par sapulci, tad par nākamo, tam visam pa vidu atbildes uz zvaniem un neskaitāmiem e-pastiem. Diena sākas agri, beidzas vēlu, un darbu plūsma nebeidz beigties.
Atrast skaidru līdzsvaru starp vadītāja un komandas dalībnieku atbildību nav vienkārši, taču būtiski, lai vadītājs neizdegtu un kolektīvā varētu saglabāt veselīgu mikroklimatu. Kā to izdarīt?
Koronavīruss pasaules ekonomikai radījis vēl nebijušu problēmu. Neviens nevar pateikt, cik liela būs pasaules ekonomikas recesija un cik daudz cilvēce cietīs no pastāvīgas neziņas. Šī gada notikumi pasaulē spilgti apliecinājuši, ka drošība – gan finansiālā, gan sociālā – kļuvusi par pamatvajadzību lielākajai daļai cilvēku, bet cerība – par ikdienas sastāvdaļu. Kā liecina pētījumu kompānijas “Kantar” aprīļa vidū veiktā Covid-19 barometra aptauja, kopumā 60% Latvijas iedzīvotāju pietrūkst skaidrības par ārkārtējās situācijas ilgumu, kā arī pārredzama plāna, kā no tās iziet.
Tas, kā vadītāji plāno savu laiku, ir piemērs arī padotajiem. Vadītāji ir kolektīva laika plānošanas mentori. No tā lielā mērā atkarīgs kolektīva dienas ritms un sasniedzamo rezultātu veiksmīga īstenošana.
Tas, ka darbinieku motivācijas jautājums sniedzas tālāk par atalgojumu, nav nekas jauns. Tomēr neatbildēts paliek jautājums, kas vēl bez algas motivē darbinieku? Atbilde ir vadītājā, kurš mērķtiecīgi strādā pie darbinieka personības iesaistes kopumā. Cilvēka personību veido četras dimensijas: ķermenis, sirds, prāts un gars. Panākot pilnīgu iesaisti, palielinās gan darbinieka motivācija, gan darba efektivitāte.
Straujais darba ritms, iekšējie konflikti uzņēmumos, nestabils cilvēku emocionālais stāvoklis, Covid-19 vīrusa izraisītā krīze u. c. mūsdienu darba ikdienas jautājumi nodarbina gan uzņēmumu, gan nodaļu vadītājus, gan cilvēkus, kuri vēlas tikt laukā no šī nemitīgā skrējiena pēc kaut kā. Kā šajā steigā plānot laiku, lai iespējami īsā periodā paveiktu vairāk?
Ir labi zināms menedžmenta teiciens: ko nevar mērīt, to nevar vadīt. Patiešām, ja mēs vēlamies vadīt savu uzņēmumu, ir jāizveido arī mērījumu sistēma, kas pietiekami labi un uzskatāmi parāda, kā uzņēmums darbojas un attīstās. Taču māksla nav vienkārši mērīt visu, bet gan izveidot saprātīgu mērījumu sistēmu. Mērījumu sistēmas izveidi piedāvāju sākt ar formulu “4x4” – četras mērījumu dimensijas, četri mērījumi katrā.
Laikā, kad inovācija un pārākas zināšanas nosaka līderpozīcijas, saglabāt komercnoslēpumu uzņēmuma īpašumā, ir īpaši svarīgi. Par piemēru var ņemt “Coca-Cola”, kuras formula vairākus gadu desmitus bija izvirzījusi to par absolūto līderi dzērienu industrijā. Tāpat arī “Google” un “Facebook” meklēšanas algoritmi vai tehniskā informācija. Jebkuras kompānijas veiksmes atslēga ir tieši pārākas zināšanas attiecībā pret sāncenšiem, un, protams, tādēļ šīs vērtības tiek aizsargātas kā komercnoslēpums.
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
