Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
67280693
info@iZurnali.lv
Uzņēmuma vadība
Veselīga un efektīva komunikācija ir viens no svarīgākajiem faktoriem, lai arī pats uzņēmums darbotos efektīvi un rentabli. Tāpēc sanāksmes, to darba kārtība un protokoli nav vis pašmērķis, bet gan noderīgs un pārbaudīts rīks. Kā panākt maksimālo produktivitāti darba sanāksmē? Regulāri jāievēro kārtība un laicīgi jāsagatavojas –jāsaplāno laiks, pārrunājamie temati un jāļauj izteikties visiem darbiniekiem.
Kāpēc sapņot ir labi? Nereti ieslīgstam savu fantāziju pasaulē un domājam par lietām, kuras vēlamies izdarīt savas dzīves laikā, bet neizdodas. Ko darīt uzņēmējam, lai īstenotu iecerētos mērķus un sasniegtu augstākās virsotnes? Atbilde ir pavisam vienkārša – izveido vēlmju sarakstu, darbības plānu mērķu sasniegšanai, vairo sevī un sev apkārt pozitīvismu, notici sev un saviem sapņiem.
Šobrīd dzīvojam pārmaiņu periodā, industrializācijas laikmetu nomaina mākslīgais intelekts. Man nereti semināros četrdesmit un piecdesmit gadu veci cilvēki jautā – ko darīt, kā dzīvot tālāk? Tik ilgus gadus ir strādāts, bet pēkšņi darbinieks kļūst nederīgs darba tirgū, jo trūkst nepieciešamās kompetences. Sāksim ar pirmo soli!
Kā gribētos, ka ikvienā uzņēmumā ar plānošanu viss būtu kārtībā, taču bieži, pat pārāk, jākonstatē, ka plānošanas tajos gandrīz nemaz nav!
Pirms gada attālinātais darbs bija kaut kas ekskluzīvs, daudziem nesasniedzams, bet nu tā ir daudzu ikdiena ne tikai uzņēmumos, bet arī valsts un pašvaldību iestādēs. Līdz ar to šobrīd mēs katrs esam kā cirka akrobāti – manevrējam starp vairākām lomām un pienākumiem. Kā plānot laiku tā, lai pagūtu visu svarīgāko?
Dažādiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem ir diezgan atšķirīgs viedoklis par grāmatveža lomu un pienākumiem uzņēmumā. Diemžēl vēl aizvien ir uzņēmēji un uzņēmumu vadītāji, kuri uzskata, ka grāmatvežu praktiski vienīgais uzdevums ir aprēķināt darbinieku algas, iesniegt pievienotās vērtības nodokļa un citu nodokļu deklarācijas, kā arī reizi gadā sagatavot gada pārskatu. Tomēr tas ne tuvu nav tā.
Viens no vadītāja svarīgākajiem darbiem ir lēmumu pieņemšana un par to viņam maksā atbilstošu algu. Dažkārt lēmumus pieņem vadības komanda vai īpaša komisija. Privātajā dzīvē par lēmumu pieņemšanu algu nemaksā, bet arī šiem lēmumiem ir sava cena un risks. Lai pieņemtu labākus lēmumus, bieži tiek noteikti kritēriji un veikti aprēķini. Taču dažkārt tieši skaitļu tabulās un aprēķinos slēpjas briesmas.
Interešu, uzskatu sadursmes darba vietās ir sastopamas biežāk, nekā gribētos, – konfliktē darbinieki, vadītāji, darbinieki ar klientiem, nereti darba devējs ar darba ņēmēju. Darba likums nekādā veidā nepalīdz risināt strīdus, kas rodas starp darbiniekiem, taču regulē nodarbinātības jautājumu strīdus starp darba devējiem un darba ņēmējiem, piemēram, par amata aprakstiem, doto uzdevumu izpildi, darba laiku, atlīdzību.
Vēsturiski uzņēmumu darbības pamatvirzītājs ir bijusi peļņa, un faktiski visa finanšu uzskaite ir vērsta uz to, kā pareizi atspoguļot uzņēmuma dažādo aktīvu izmantojumu ceļā uz peļņas gūšanu. Taču šī pieeja šobrīd patiesi mainās.
Ir grūti apšaubīt, ka jebkurā biznesā pastāv zināmi riski, – dažās nozarēs tie ir lielāki, citās mazāki. Daļu var paredzēt un novērst pavisam vai vismaz mazināt. Turpretī citi riski ir pēkšņi, ārēji un no uzņēmēja vai mazā un vidējā uzņēmuma (turpmāk – MVU) vadības neatkarīgi.
Daudzas sievietes veiksmīgi darbojas savās profesijās un ir līderes visos vadības līmeņos un nozarēs. Tomēr, lai gūtu panākumus līderībā, viņas saskaras ar daudziem izaicinājumiem vai šķēršļiem. Novecojusi politika un uzskati joprojām kavē sieviešu virzību uz priekšu un veicina pastāvīgu “stikla griestu” izveidi darba vietā. Pasaules Ekonomikas forumā izskanēja viedoklis, ka dzimumu atšķirību novēršanai Āzijā būs nepieciešami 70–107 gadi.
Kā pārliecināties, ka uzņēmumā ievēro konkurences tiesības? Kādas darbības veikt, lai uzņēmumā izveidotu kultūru, kas veicina konkurences tiesību ievērošanu? ZAB “Eversheds Sutherland Bitāns” pārstāve Gunta Lokastova žurnālam “iBizness” sniedz ieteikumus, kā uzņēmumā izveidot efektīvu konkurences tiesību atbilstības programmu, kā arī veiksmīgi vadīt ar konkurences tiesībām saistītos riskus.
Latvijā daudzi uzņēmēji labprāt pieņemtu darbā cilvēkus ar invaliditāti, taču diemžēl informācijas trūkuma dēļ izplatīts mīts: tiklīdz tiek noslēgts darba līgums ar šādu cilvēku, viņš iegūst teju neaizskarama darbinieka statusu, ar kuru darba attiecības nekad nevarēs pārtraukt.
Katrā uzņēmumā, organizācijā un arī valsts institūcijās laiku pa laikam darba kārtībā parādās patiešām lieli un svarīgi jautājumi – uzbūvēt rūpnīcu, atvērt filiāli, ieviest jaunu servisu, pārkārtot procesus, sarīkot festivālu. Ir ne tikai pierasts, bet arī ir pareizi šādus pasākumus nosaukt par projektiem. Tomēr pārāk bieži ir dzirdēts, ka projekti, ko vadījuši paši uzņēmumu vai organizāciju vadītāji, nav bijuši veiksmīgi. Kas notiek?
Ikdienā mūžīgā pieejamība izpaužas tā, ka vadītājs vai darbinieks vienmēr ir pieejams, veic vairākus darbus vienlaikus, pastāvīgi pārbauda savu e-pastu, ir gatavs nekavējoties atbildēt, iesaistīties, palīdzēt, risināt, izlemt… Tomēr tādā veidā nekad nevar atslābt, tāpēc rodas satraukums, jo ir bailes izlaist grožus no savām rokām. Šāds stāvoklis – nepārtraukta gatavība rīcībai – ikvienu nogurdina, tiek zaudēta kontrole pār savu darbu un dzīvi. Tas ir īpaši aktuāli šobrīd, kad darbalaika jēdziens ir izplūdis, jo, pārejot uz attālināto darbu, grūti noteikt tā sākumu un beigas.
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
