2025.gada 11.janvārī stājās spēkā grozījumi Autortiesību likumā, kas Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei piešķir tiesības administratīvā procesa ietvaros ierobežot un bloķēt pirātiskās tīmekļvietnes. Šīs izmaiņas autortiesību īpašniekiem ļaus vienkāršāk un ātrāk vērsties pret neatļautu viņu darbu izmantošanu. Izmaiņas dod tiesības ierobežot piekļuvi tīmekļvietnēm, kurās prettiesiski publiskoti tādi autortiesību vai blakustiesību objekti kā mūzika, filmas, datorprogrammas, e-grāmatas, spēles, fotogrāfijas un citi.

Pēdējos gados jautājums par starptautiskajām sankcijām ir kļuvis arvien sarežģītāks, jo dažādas organizācijas, tostarp Eiropas Savienība un Amerikas Savienoto Valstu Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs regulāri ievieš jaunus ierobežojošo pasākumu veidus un nosaka sankcijas pret aizvien jaunām juridiskām un fiziskām personām, precēm un pakalpojumiem, kā arī kuģiem un lidmašīnām. Lielākoties jaunās sankcijas tiek noteiktas saistībā ar Krievijas veikto pretlikumīgo pilna mēroga agresiju Ukrainā. Lai ievērotu likumu un mazinātu riskus sev un savai uzņēmējdarbībai, ir būtiski izprast un orientēties sankcijās, jo pat šķietami ikdienišķās situācijās var saskarties ar riskiem.

Birokrātijas un administratīvā sloga mazināšana valsts pārvaldē ir daudzu valsts iestāžu un politiķu solījumu mapītēs. Un, lai arī šo jautājumu risināšanā progress notiek, uzņēmēju attīstību joprojām mēdz kavēt ārkārtīgi grūti izpildāmās vai pat neizpildāmās prasības no valsts puses, par kuru reālo pienesumu var tikai izteikt minējumus. Vaicājam uzņēmējiem – kur viņi izjūt lielāko administratīvo slogu un kas būtu jāmaina?

Pārtikas nozare ir un būs viena no svarīgākajām ne tikai valsts ekonomikā, bet arī iedzīvotāja ikdienas dzīvē. Latvijā pārtikas cenas ir augstākas nekā kaimiņvalstīs, tāpēc šobrīd tiek plānoti vērienīgi likumu grozījumi. Kāpēc tā? Uz sarunu aicinājām Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāju Ināru Šuri, lai noskaidrotu, kā šobrīd klājas pārtikas nozares uzņēmumiem Latvijā un ar kādiem izaicinājumiem tie saskaras.

Šobrīd ūdensdzirnavās ir nesezona, tomēr sarunu ar Rundāles ūdensdzirnavu muzeja vadītāju Santu Švāģeri atliekam vairākkārt – darba pilnas rokas. Un tas ir saprotams ‒ lai gan apmeklētāji ziemā netiek uzņemti, jāvada liela “saimniecība” – muzejs, alus darītava, ūdens izklaides, jāplāno pasākumi un jāgatavojas jaunajai sezonai.

Februārī aprit 3 gadi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tāpēc uz sarunu aicinājām fonda “Uzņēmēji mieram” direktori Lauru Skrodeli – par to, kā izveidojies fonds “Uzņēmēji mieram”, kura darbības apjomi nu jau mērāmi daudzos miljonos eiro, gan arī par šodien tik svarīgo Latvijas biznesa ētikas pusi. Joprojām Latvijā ir ne mazums uzņēmumu, kuri turpina tieši vai netieši sadarboties un tādējādi atbalstīt agresorvalsti. Kā atbildība tā ir – valsts vai sirdsapziņas?

Lai sasniegtu lielāku produktivitāti publiskajā sektorā, tiks ieviests “DeskTime” risinājums dažādās valsts iestādēs. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norāda, ka šādi efektivitāti varētu paaugstināt par 30%. Žurnāla “iFiT” februāra numurā dažādu jomu ekspertiem jautājām, kā viņi vērtē šo ieceri.

Donalds Tramps savās priekšvēlēšanu kampaņās demonstrē pārsteidzoši inovatīvu pieeju. 2016.gadā viņš izmantoja mērķtiecīgu vēstījumu virzību sociālajos tīklos. Savukārt 2024.gadā par panākumu atslēgu kļuva cita komunikācijas stratēģija, kas var sniegt vērtīgas atziņas mūsdienu līderiem.

2025.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (likums par IIN), saskaņā ar kuriem tika palielināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tostarp arī kapitāla aktīviem. Pie tam jaunā likme tiek attiecināta uz visu kapitāla pieaugumu, kas tika iegūts iepriekš. Kā šīs izmaiņas ietekmējušas investorus un finanšu tirgus Latvijā?

Šis brīdis, kad cilvēki aizvien aktīvāk meklē risinājumus un metodes domu un sajūtu sakārtošanai, ir īstais laiks, lai iepazītos ar uzņēmumu “Thought Tower”, kas piedāvā spēles emocionālās veselības sakārtošanai bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem. Spēles radītas izklaidei, kas tajā pašā laikā nemanāmām metodēm spēj palīdzēt rast atbildes.

Dodoties ciemos pie “Rāmritu” saimnieka Otto Lodiņa, rodas sajūta, ka esmu nokļuvusi Latgalē – visapkārt plašums, mežs un miers. Lai arī ārā pūš salts vējš un bites nu jau ir devušās ziemas miegā, tomēr ir silti, jo redzams, ka darbs pie medus produktiem tiek darīts no sirds – ar vislielāko mīlestību. Un tas patiesi ir ļoti gards un neparasts.

2025.gads ir tikko sācies, un tas turpina 2024.gada pēdējā ceturksnī iesāktās interesantās tendences finanšu tirgos. Viena no tām ir eiro vājināšanās attiecībā pret Amerikas Savienoto Valstu (ASV) dolāru. Kopš 2024.gada oktobra sākuma eiro vērtība attiecībā pret ASV dolāru ir samazinājusies par 7,4%, un šobrīd eiro-dolāra maiņas kurss tuvojas paritātei.

Tik dinamiskā nozarē kā telekomunikācijas un tehnoloģiju inovācijas, kas nepārtraukti attīstās un mainās, efektīva darbinieku piesaiste ir prioritāte. Šajā jomā uzņēmumi sīvi konkurē par labākajiem speciālistiem tirgū. Piesaistot kvalificētus un uz attīstību vērstus darbiniekus, uzņēmums iegūst ne tikai kompetenci, bet arī jaunas idejas un inovācijas. Tāpēc īpaši svarīgi ir domāt par papildu labumiem, kā piesaistīt nozares labākos speciālistus.

Raivis Kronbergs par valsts galveno ierēdni kļuva 2024.gada augustā un jau ar pirmajiem publiskajiem paziņojumiem iezīmēja vairākus aspektus, kuros ierēdņu darbam būtu jāmainās. Vaicājām, kas ir izdevies un kādas ir ieceres valsts pārvaldes darba uzlabošanai.

Šobrīd uzņēmumi arvien vairāk tiek rosināti radīt iekļaujošu darba vidi. Tomēr – ko tas nozīmē? Sabiedrībā valda dažādi uzskati, un vienotas izpratnes par šo jēdzienu nav arī pasaulē. Šoreiz, atbildi meklējot, analizējam Danas Korneiselas (Dana Korneisel) diskusijas par dažādību un iekļaušanu Amerikas Savienotajās Valstīs un Eiropā.