Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
67280693
info@iZurnali.lv
Analītika
2021. gada pirmajā pusgadā reģionālo maršrutu autobusos tika pārvadāti 7,4 miljoni pasažieru, bet vilcienos – 4,6 miljoni. Neskatoties uz pasažieru skaita kritumu, reģionālais maršrutu tīkls netika būtiski mazināts, lai pārvadātāji varētu nodrošināt visus ierobežojumus vīrusa Covid-19 izplatības mazināšanai.
Pandēmijas sekas auto industrijā joprojām būtiski ietekmē visu industriju. Aizvien izteiktāk sāk iezīmēties ražošanas problēmas, kuras izraisījis pusvadītāju deficīts, kā rezultātā vairākiem auto tirgotājiem tiek kavētas piegādes un tie nespēj apmierināt faktisko pieprasījumu pēc jauniem auto. Taču vērojama ne tikai tirgus lejupslīde, bet arī pieaugums pārdošanā.
Jaunākais "EY" (agrāk "Ernst & Young") investīciju pievilcības pētījums "EY Attractiveness Survey Europe", kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus, atklāj, ka Latvija pērn piesaistījusi 43 jaunus ārvalstu investīciju projektus, kas ir par 79% vairāk kā gadu iepriekš, kad tika uzsākti 24 jauni investīciju projekti. Šie jaunie projekti radījuši 2583 jaunas darba vietas, kas ir par 69% vairāk kā gadu iepriekš.
Kā liecina SIA "Latvijas Mobilais Telefons" sadarbībā ar tirgus izpētes kompāniju SIA "RAIT Custom Research Baltic" veiktā Latvijas uzņēmēju aptauja,* 44% mazo un vidējo uzņēmumu vadītāju uzskata, ka vismaz daļu darba ir iespējams veikt attālināti un pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas šādu praksi pilnībā vai daļēji plāno saglabāt savā uzņēmumā. Gatavība vismaz daļēji strādāt attālināti arī turpmāk ir cieši saistīta ar uzņēmumu digitalizācijas pakāpi.
Pandēmijas apstākļi ir spilgti iezīmējuši, ka gudri un ātri iepirkšanās risinājumi ir svarīgi ne tikai uzņēmējiem, bet arī pircējiem. Tiekšanās izvairīties vai vismaz samazināt cilvēku kontaktu, ir raisījusi vēl lielāku popularitāti dažādu viedo risinājumu sistēmās, lai pašrocīgi kontrolētu nepieciešamos procesus.
Pēc tam, kad aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, dati par šī gada martu viesuši cerību par situācijas uzlabošanos, liecina “Lursoft” apkopotie dati par jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāti martā.
Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina “Lursoft” finanšu dati par mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātajiem nodokļiem, kā arī nodarbināto skaitu.
2020. gada sākumā Latvijā internetu lietoja 99,9% uzņēmumu, un 62,6% no tiem bija sava tīmekļa vietne, tai skaitā 94,1% lielo uzņēmumu, 81% vidējo un 58,4% mazo, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ikgadējā aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanu un e-komerciju uzņēmumos.
Aizvadītajā pusgadā maksājumu paradumus Latvijā būtiski ietekmēja koronavīrusa Covid-19 izplatība un noteiktie ierobežojumi cilvēku ikdienas dzīvē, liecina Latvijas Bankas 2020. gada septembra "Maksājumu radars". Pirmo reizi bija vērojams bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaita samazinājums. Vienlaikus pakāpeniski palielinās bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā.
Covid-19 pandēmijas ierobežojošie pasākumi ieviesuši savas korekcijas arī maksātnespēju statistikas dinamikā. To ietekmējis 2020. gada 21. martā izsludinātais likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, kas cita starpā arī nosaka, ka līdz š.g. 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta 1. daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas pazīmēm.
Pēc 2019. gada provizoriskajiem datiem sieviešu stundas vidējā bruto darba samaksa bija par 15,9% mazāka nekā vīriešu, un, salīdzinot ar 2018. gadu, atšķirība pieauga par 1,8 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aprēķins.
Gandrīz puse eiropiešu (48%) un tikpat daudz Latvijas iedzīvotāju (49%) atzīst, ka Covid-19 pandēmijas dēļ viņu finansiālā labklājība ir samazinājusies, liecina Eiropas lielākā kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" jaunākais Eiropas patērētāju pulsa pētījums.
2020. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa turpināja pieaugt, bet tās pieaugums kopš marta ir kļuvis mērenāks Covid-19 krīzes ietekmē.
Lai gan šobrīd, koronvīrusa izplatības laikā, norēķini skaidrā naudā ir viens no nedrošākajiem maksāšanas veidiem, jo rada risku inficēties, tomēr tieši šis maksājumu veids ir visplašāk izmantotais – to ikdienā lieto 81% iedzīvotāju, atklājis “Ferratum Grupas” veiktais pētījums.
Balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju, Lursoft aprēķinājis, ka uz š.g. 7. aprīli uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedzis 594,38 milj. eiro. Pēc tam, kad martā parāda summa, salīdzinot ar februāri, pat nedaudz samazinājusies, aprīlī tā palielinājusies par 7,5%.
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
