Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
67280693
info@iZurnali.lv
Analītika
Pēc tam, kad aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, dati par šī gada martu viesuši cerību par situācijas uzlabošanos, liecina “Lursoft” apkopotie dati par jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāti martā.
Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina “Lursoft” finanšu dati par mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātajiem nodokļiem, kā arī nodarbināto skaitu.
2020. gada sākumā Latvijā internetu lietoja 99,9% uzņēmumu, un 62,6% no tiem bija sava tīmekļa vietne, tai skaitā 94,1% lielo uzņēmumu, 81% vidējo un 58,4% mazo, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ikgadējā aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanu un e-komerciju uzņēmumos.
Aizvadītajā pusgadā maksājumu paradumus Latvijā būtiski ietekmēja koronavīrusa Covid-19 izplatība un noteiktie ierobežojumi cilvēku ikdienas dzīvē, liecina Latvijas Bankas 2020. gada septembra "Maksājumu radars". Pirmo reizi bija vērojams bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaita samazinājums. Vienlaikus pakāpeniski palielinās bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā.
Covid-19 pandēmijas ierobežojošie pasākumi ieviesuši savas korekcijas arī maksātnespēju statistikas dinamikā. To ietekmējis 2020. gada 21. martā izsludinātais likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, kas cita starpā arī nosaka, ka līdz š.g. 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta 1. daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas pazīmēm.
Pēc 2019. gada provizoriskajiem datiem sieviešu stundas vidējā bruto darba samaksa bija par 15,9% mazāka nekā vīriešu, un, salīdzinot ar 2018. gadu, atšķirība pieauga par 1,8 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aprēķins.
Gandrīz puse eiropiešu (48%) un tikpat daudz Latvijas iedzīvotāju (49%) atzīst, ka Covid-19 pandēmijas dēļ viņu finansiālā labklājība ir samazinājusies, liecina Eiropas lielākā kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" jaunākais Eiropas patērētāju pulsa pētījums.
2020. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa turpināja pieaugt, bet tās pieaugums kopš marta ir kļuvis mērenāks Covid-19 krīzes ietekmē.
Lai gan šobrīd, koronvīrusa izplatības laikā, norēķini skaidrā naudā ir viens no nedrošākajiem maksāšanas veidiem, jo rada risku inficēties, tomēr tieši šis maksājumu veids ir visplašāk izmantotais – to ikdienā lieto 81% iedzīvotāju, atklājis “Ferratum Grupas” veiktais pētījums.
Balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju, Lursoft aprēķinājis, ka uz š.g. 7. aprīli uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedzis 594,38 milj. eiro. Pēc tam, kad martā parāda summa, salīdzinot ar februāri, pat nedaudz samazinājusies, aprīlī tā palielinājusies par 7,5%.
Pieaugot attālinātam darbam un mācībām Covid-19 pandēmijas laikā – publiskajā telpā aizvien vairāk tiek ziņots par dažādiem kiberuzbrukumiem. Tādējādi būtiski palielinās kiberhigiēnas nozīme, taču pētījuma “Iedzīvotāju pieredze un informētība par drošību un privātumu internetā un uzbrukumiem digitālajā vidē” dati atklāj satraucošu ainu – vairāk kā pusei jeb 54% Latvijas iedzīvotāju trūkst zināšanu par savu datu drošību un privātumu digitālajā telpā, tikmēr viena trešdaļa pat īsti nezina, kā pasargāt savus datus internetā.
Salīdzinot ar īpaši veiksmīgo 2018. gadu, pērn uzņēmumu iegādes un apvienošanas jeb M&A (mergers and acquisitions) darījumu aktivitāte Baltijā būtiski samazinājusies – kopumā 2019. gadā izziņots par 19% mazāk darījumu, liecina uzņēmuma "Oaklins" apkopotais 2019. gada Baltijas darījumu tirgus apskats. Tāpat, līdzīgi kā 2018. gadā, arī pērn Latvijā novērojama būtiski mazāka darījumu aktivitāte, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju.
Biznesa un ekonomikas jomā pieejami pietiekami daudzi dažādi reitingi, kas sniedz iespēju savstarpēji salīdzināt dažādas valstis. Pazīstamākie ir Pasaules Bankas un Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas kopīgi veidotais uzņēmējdarbības vides novērtējums jeb "Doing Business" indekss, Pasaules ekonomikas foruma sagatavotais ekonomikas konkurētspējas novērtējums (The Global Competitiveness Report) un Eiropas Komisijas izstrādātais inovāciju snieguma novērtējums (European Innovation Scoreboard).
|
1
|
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
