"Lursoft" apkopotie dati par Latvijas, Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības (ES), Apvienotās Karalistes, Amerikas Savienoto Valstu Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja sankciju sarakstos iekļautajiem subjektiem rāda, ka šobrīd šajos sarakstos iekļauti 21109 subjekti, no tiem 4712 no Krievijas, bet 557 – no Baltkrievijas.
Lielākā daļa Krievijas subjektu (3481) sankciju sarakstos iekļauti pēc aizvadītā gada 24. februāra, kad Krievija uzsāka pilna mēroga bruņoto iebrukumu Ukrainā.
"Lursoft" dati rāda, ka šobrīd ar sankciju sarakstos iekļautām personām saistīti 46 Latvijā reģistrēti uzņēmumi un organizācijas, tiesa, daļa saistīti ar Aivaru Lembergu, kurš sankciju sarakstā iekļauts jau 2019.gada izskaņā. Pēc 2022.gada 24.februāra sankciju sarakstos iekļautas vairākas ar Latviju saistītas fiziskās personas – Aleksejs Belans, Pjotrs Avens, Oļegs Belozerovs, Marks Blats, savukārt 24. februārī Apvienotās Karalistes sankciju sarakstā iekļauta arī akciju sabiedrības (AS) “Latvijas Gāze” padomes locekle Jeļena Mihailova. "Lursoft" dati rāda, ka AS “Latvijas Gāze” padomes locekles amatu sankcijām pakļautā Jeļena Mihailova ieņem jau kopš 2013.gada, savukārt 2017.gadā bijusi arī AS “Conexus Baltic Grid” padomes locekle.
Vēl bez Jeļenas Mihailovas šogad sankciju sarakstos iekļauts arī iepriekšminētais Marks Blats. Starp 22 fiziskām un juridiskām personām, kas saistītas ar tīklu sankciju apiešanai, lai atbalstītu Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu, šī gada februāra sākumā noteiktas sankcijas arī pret Marku Blatu un viņam piederošo sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) “Elektrooptika”. "Lursoft" dati rāda, ka 2021.gadā SIA “Elektrooptika” apgrozīja nepilnus 29 tūkst. eiro, gadu noslēdzot ar 25,18 tūkst. eiro zaudējumiem. Uzņēmums reģistrēts 2013.gadā un vien 2020.gadā tā apgrozījums pārsniedza 100 tūkst. eiro. Kopš pagājušā gada maija SIA “Elektrooptika” ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
Ja SIA “Elektrooptika” ir vienīgais Markam Blatam piederošais uzņēmums Latvijā, tad sankcijām pakļautajam Pjotram Avenam patiesā labuma guvēja statuss reģistrēts trīs Latvijas uzņēmumos, kā arī uzņēmējs saistīts ar divām nevalstiskajām organizācijām. "Lursoft" dati atklāj, ka visiem trim Pjotra Avena uzņēmumiem šobrīd reģistrēti nodokļu parādi, SIA “Klauģu muiža RE” gadījumā nodokļu parāda apmēram sasniedzot jau teju 328 tūkst. eiro. Jāpiebilst, ka vienīgais P.Avena uzņēmums, kas iesniedzis pārskatu par 2021 gadu, ir SIA “Ezermalu mežu īpašumi”. Ne SIA “Klauģu Muiža”, ne arī SIA “Klauģu muiža RE” nav iesniegušas finanšu pārskatus par aizpagājušo gadu. "Lursoft" dati rāda, ka SIA “Ezermaļu mežu īpašumi” 2021.gadā apgrozīja 442,9 tūkst. eiro, gadu noslēdzot ar 242,66 tūkst. eiro zaudējumiem. Ar zaudējumiem tas strādājis visus pēdējos sešus gadus, par kuriem uzņēmums iesniedzis pārskatus. Visiem P.Avena uzņēmumiem spēkā arī nodrošinājumi.
No visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kas saistīti ar sankciju sarakstos iekļautām personām, maksātnespēja šobrīd pasludināta tikai vienam – SIA “Faberlic Baltija”. Kosmētikas kompānijas SIA “Faberlic Baltija” patiesais labuma guvējs Aleksejs Nečajevs sankciju sarakstos pirmo reizi iekļauts divas dienas pēc Krievijas uzsāktā pilna mēroga bruņotā iebrukuma Ukrainā, savukārt uzņēmuma maksātnespēja pasludināta tieši pus gadu vēlāk. Plašsaziņas līdzekļos gan atrodama informācija, ka SIA “Faberlic Baltija” sākotnēji centusies apiet sankcijas, izsūtot klientiem Latvijā ziņu ar lūgumu pasūtījumu apmaksu veikt ar "PayPal", jo piemēroto sankciju dēļ vairs nebija iespējami norēķini ar banku pārskaitījumiem. "Lursoft" dati rāda, ka kopš 2016.gada SIA “Faberlic Baltija” apgrozījums ik gadu audzis, 2020.gadā sasniedzot jau 20,63 milj. eiro, taču pārskatu par 2021.gadu kosmētikas tirgotājs vairs nav iesniedzis. Tāpat kā Pjotra Avena uzņēmumiem, arī SIA “Faberlic Baltija” ir uzkrāts nodokļu parāds. Uz šī gada 22.februāri tas sasniedza jau 79,08 tūkst. eiro.
"Lursoft" izpētījis, ka nodokļu parādi uz šī gada februāri bija reģistrēti teju pusei no visiem uzņēmumiem, kas saistīti ar personām, kas pakļautas sankcijām. Lielākais nodokļu parādnieks to vidū ir SIA “Uralkali Trading”, kas vēl 2021.gadā apgrozījuma ziņā bija lielākais Latvijā reģistrētais uzņēmums, tā apgrozījumam sasniedzot 2,8 mlrd. eiro. Otrs lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma Latvijā 2021.gadā bijis SIA “Severstal Distribution”, kura īpašnieks un patiesais labuma guvējs arī pakļauti sankcijām. Tas nozīmē vien to, ka, noslēdzoties 2022.gada pārskatu iesniegšanas periodam, piedzīvosim būtiskas izmaiņas Latvijas lielāko uzņēmumu saraksta galvgalī.
"Lursoft" dati rāda, ka 2015.gadā reģistrētais SIA “Uralkali Trading” uzkrājis teju 4 milj. eiro lielu nodokļu parādu, kas ir par 1 milj. eiro vairāk nekā uzņēmums 2021.gadā samaksājis nodokļos Latvijas valsts kopbudžetā. Atšķirībā no SIA “Uralkali Trading”, SIA “Severstal Distribution” nav reģistrēts nodokļu parāds, kas pārsniegtu 150 eiro.
Ar sankcijām pakļautajām personām saistītie uzņēmumi 2021. gadā kopā apgrozījuši 5,3 mljrd. eiro, nopelnījuši 130 milj. eiro un nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 93,63 milj. eiro. Jāpiebilst, ka šajos uzņēmumos aizpērn strādāja 1309 darbinieki. Lielākais darba devējs to vidū 2021.gadā bijis jau iepriekš pieminētais SIA “Severstal Distribution” (214 darbinieki), bet otrs lielākais – SIA “LatRosTrans”. Veicot pārbaudi sankciju sarakstos, redzams, ka sankcijas vērstas pret SIA “LatRosTrans” līdzīpašnieku, Krievijas uzņēmumu “Transņefteprodukt”.
Jānorāda, ka klientu izpētes procesā svarīgi ne tikai pārbaudīt klientu un tā saistītās personas sankciju sarakstos, bet arī pievērst uzmanību, vai tiem, tostarp arī faktiskajiem kontrolētājiem, nav fiksēti liegumi valsts reģistros. To ērti pārbaudīt "Lursoft" AML izziņā, kur vienkopus aptverta informācija par piemērotajām sankcijām astoņos valsts reģistros, tostarp Ceļu satiksmes drošības direkcijā, Uzņēmumu reģistrā (UR), Zemesgrāmatā u.c. Jānorāda, ka šobrīd šādi liegumi valsts reģistros fiksēti vairākām fiziskām un juridiskām personām. To vidū arī SIA “Seagull Investments”, pret kura patieso labuma guvēju Mihailu Fridmanu reģistrētas sankcijas gan UR, gan Zemesgrāmatā.
"Lursoft" valdes locekle Daiga Kiopa norāda: “Šobrīd redzam, ka uzņēmumiem un personām, pret kurām tiek vērstas starptautiskās sankcijas, to turpmākā darbībā iespējami dažādi scenāriji – ne tikai līdzekļu/aktīvu iesaldēšana, bet ir arī citi varianti. Piemēram, SIA “Severstal Distribution” gadījumā dota atļauja sankcijām pakļautā uzņēmuma kapitāla daļas atsavināt 100% apmērā. Šādu lēmumu 2023.gada 23.februārī Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdē valdība pieņēma, izskatot Ekonomikas ministrijas sagatavoto MK rīkojuma projektu “Par atļauju atsavināt sankcijām pakļautās kapitāla daļas”.” No sagatavotā ziņojuma izriet, ka, izvērtējot investora piedāvājumu, potenciālā darījuma atbilstību ES un nacionālajam sankciju regulējumam, kā arī pamatojoties uz valsts drošības iestāžu un citu institūciju sniegtajiem atzinumiem, MK atļāvis atbrīvot (pārdot) iesaldētās “Severstal Distribution” kapitāla daļas ar nosacījumiem, lai nodrošinātu regulas 269/2014 izpildi.”
Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteikts, ka valsts var lemt par sankcijām pakļauto uzņēmumu kapitāldaļu atsavināšanu (pārdošanu) līdz 2023.gada 28.februārim, pamatojoties uz valsts drošības iestāžu un citu institūciju sniegtajiem atzinumiem, kā arī pārliecinoties, ka šādu darījumu rezultātā iesaldētie līdzekļi nenonāk sankcijām pakļauto personu rīcībā.
Iepriekšminētie gadījumi pierāda, ka klientu un piegādātāju izpēte jāveic padziļināti, jo ar virspusēju uzņēmuma pamatinformācijas pārbaudi nav pietiekami, lai pārliecinātos, vai tā saistītās personas nav pakļautas sankcijām.
