Lai gan šajā gadā Baltijas valstu ekonomikā saglabāsies vāji izaugsmes tempi, nākamajā gadā sagaidāma lēna atveseļošanās, prognozē globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” analītiķi. 2024.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums tiek paredzēts 3,3% apmērā, kas ir augstākais rādītājs Baltijas valstu vidū, kamēr Lietuvā IKP pieauguma prognoze ir 3,1% un Igaunijā – 2,9%. Vienlaikus, kā negatīva tendence Latvijā un Lietuvā vērojams pērn reģistrēto uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaita pieaugums, liecina “Coface” jaunākā ekonomiskā pētījuma dati.
Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, līdzīgi kā citu Eiropas valstu ekonomikās, šobrīd jau sācies inflācijas bremzēšanās process, taču nākamajā gadā inflācija tik un tā pārsniegs izvirzītos mērķus, uzskata “Coface” analītiķi. Tāpat tiek prognozēts, ka Baltijas valstu ekonomikas šajā gadā sasniegs vājus izaugsmes tempus, īpaši salīdzinājumā ar izaugsmi, kas reģistrēta iepriekšējā desmitgadē pirms pandēmijas. Nākamgad ekonomikai vajadzētu kļūt spēcīgākai, taču, visticamāk, tā nebūs būtiska atveseļošanās.
“Baltijas valstu ekonomikās turpmākajā prognozēšanas periodā būs vērojamas līdzīgas norises. Ir sācies inflācijas bremzēšanās process, un 2023.gada vidējai inflācijai Baltijā vajadzētu sasniegt viencipara līmeni. Tomēr inflācijas rādītāji joprojām būs salīdzinoši augsti, īpaši 2023.gada pirmajā pusē. Neskatoties uz lēnāku inflācijas pieaugumu, var prognozēt, ka tā joprojām pārsniegs noteiktos inflācijas mērķus arī 2024.gada lielākajā daļā. Rezultātā gaidāms gauss mājsaimniecību patēriņš, īpaši izteikti – šogad. Daudz kas ir atkarīgs no situācijas darba tirgū – mūsu bāzes scenārijs paredz, ka darba tirgus netiks ietekmēts, taču, ja pieprasījums ilgākā periodā neatjaunosies, uzņēmumi varētu apsvērt darbinieku skaita samazināšanu,” norāda “Coface” galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropas reģionā Gžegožs Sīlevičs (Grzegorz Sielewicz).
Par 39,3% pieaudzis uzņēmumu maksātnespējas skaits
Vienlaikus, kā satraucoša tendence Centrālās un Austrumeiropas reģionā iezīmējas uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaita pieaugums, ko nosaka tādi faktori kā augstās enerģijas un izejvielu cenas, aizdevumu procentu likmju paaugstināšanās, augstā inflācija un kara Ukrainā radītā nenoteiktība. Kā liecina “Coface” dati, Lietuva pērn Baltijas valstu vidū izcēlusies ar lielāko maksātnespējas gadījumu skaita pieaugumu, kas, salīdzinot ar situāciju 2021.gadā, sasniedza 27,4%. Latvijā šis rādītājs pērn bija 14,9%, bet Igaunijā maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās par 17,2%.
Latvijā un Lietuvā pagājušajā gadā visvairāk maksātnespējas gadījumu reģistrēts vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumu vidū, būvniecībā, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanā, ražošanā un transporta nozarē.
“Coface” norāda, ka kopējais uzņēmumu maksātnespējas procesu skaits Centrālās un Austrumeiropas valstīs ir pieaudzis no 25 917 gadījumiem 2021.gadā līdz 36 090 gadījumiem 2022.gadā, kas ir 39,3% pieaugums. Astoņās valstīs 2022.gadā bija lielāks maksātnespējas gadījumu skaits nekā gadu iepriekš (Bulgārija, Horvātija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija un Serbija), un četrās valstīs reģistrēts samazinājums (Čehijā, Igaunijā, Slovākijā un Slovēnijā). Liels maksātnespējas gadījumu skaita pieaugums bija Serbijā un Ungārijā (attiecīgi +106% un +86%), savukārt lielākais kritums bija Igaunijā (par -17%).
Maksātnespējas gadījumu skaits pieauga visās nozarēs
No kopējā cenu kāpuma visvairāk cietušas energoietilpīgās nozares, un tādējādi pieaugušas arī to darbības izmaksas. Piemēram, Polijā ķīmisko vielu, metāla, papīra-koksnes un lauksaimniecības pārtikas nozares ir ziņojušas par ilgākiem maksājumu kavējumiem nekā vidēji, un lielākajā daļā no šīm nozarēm kavējumi ir ilgāki, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Šīs nozares ir plaši pārstāvētas arī Centrālās un Austrumeiropas reģionālajā maksātnespējas statistikā: metāla, papīra, koksnes un lauksaimniecības pārtikas produktu maksātnespējas rādītāji ir augsti un strauji pieaug.
Minētās tendences būtiski ietekmējušas arī būvniecības nozari. Īpaši augsti maksātnespējas rādītāji augsto būvmateriālu un izejmateriālu cenu dēļ ir reģistrēti Horvātijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Negatīvos procesus pastiprināja arī palēnināšanās nekustamo īpašumu tirgū, ko izraisīja kredīta procentu likmju paaugstināšana un strauji augoša inflācija, kā arī darbaspēka trūkums. Tiek prognozēts, ka augstās inflācijas un tās ietekmes uz patēriņa rādītājiem dēļ Centrālās un Austrumeiropas reģionā negatīvu scenāriju risks varētu pastiprināties arī mazumtirdzniecības nozarē.
“Ekonomikas perspektīvas, maigi izsakoties, joprojām ir neskaidras. Mūsu eksperti prognozē inflācijas palēnināšanos nākamajiem mēnešiem, bet tomēr lielākā daļa Centrālās un Austrumeiropas reģiona ekonomiku 2023.gadā piedzīvos vājāku izaugsmi. Inflācija joprojām būs krietni virs centrālās bankas mērķiem. Tādējādi likmes turpinās paaugstināties, un tas negatīvi ietekmēs uzņēmumu maksātspēju. Tiek uzskatīts, ka 2023.gadā uzņēmumu skaits, kas nonāks maksātnespējas situācijā, turpinās palielināties,” norāda Jaroslavs Javorskis (Jaroslaw Jaworski), “Coface” izpilddirektors Centrālās un Austrumeiropas reģionā.
