Globālās ekonomikas vārguļošana, energoresursu cenu kritums un neskaidrību turpināšanās attiecībā uz iespējamo Amerikas Savienoto Valstu (ASV) muitas tarifu pieaugumu pasauli virza pretī zemākai inflācijai un, ja ilgstoši veidojas negatīvu scenāriju kopums, var novest pat pie deflācijas.

Ziņas vai bažas, ka tirdzniecība ar joprojām lielāko pasaules ekonomiku – ASV – var tikt traucēta vai pat apstāties pavisam, izraisa vispārēju negāciju virpuli. Ja valda neziņa, kā preci viņpus okeānam varēs atmuitot pēc pāris mēnešiem, kad krava būs nonākusi galapunktā, sākas iespēju izvērtēšana – vai saražoto var pārdot kaut kur citur. Ja produktu pārdod kādā citā, jau piesātinātā tirgū, sākas cīņa par to, kurš pārdos lētāk.  Likumsakarīgi, tas var radīt spiedienu uz kopējo cenu līmeni, veicinot to lejupslīdi. Šādu strauju pārmaiņu rezultātā piegāžu un realizācijas ķēdēs veidojas negatīvs blakusefekts – tiek nobremzētas investīcijas, kas ir viens no galvenajiem pasaules ekonomikas dzinuļiem.

Ja pārdošana kļūst sarežģītāka, likumsakarīgi, ka tiek aizkavēta arī jaunu rūpnīcu projektu īstenošana un apturēta nākotnes ieceru plānošana. Vienkāršoti sakot, ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas darbības prognozējamais rezultāts ir pieprasījuma samazināšanās, un līdz ar to daudzās nozarēs kļūst arvien grūtāk noturēt iepriekšējo cenu līmeni.