2019. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 076 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar 2018. gadu, vidējā alga palielinājās par 72 eiro jeb 7,2%.

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka 2019. gadā turpinājās ekonomikas augšupeja, iekšzemes kopproduktam (IKP) palielinoties par 2,2% salīdzinājumā ar 2018. gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 30,5 miljardi eiro. 2019. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem palielinājās par 0,1%.

Lai arī jaunie uzņēmēji sagaida nodokļu un konkurences pieaugumu un darbaspēka problēmas, pārliecība par sava uzņēmuma attīstību ir liela – tie plāno ievērojamu biznesa paplašināšanu, liecina finanšu institūta ALTUM jauno uzņēmēju aptauja.

2019. gadā 61,3 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar 2018. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 11,5 tūkstošiem jeb 15,8%. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3%, kas ir par 1,1% zemāks nekā 2018. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 5,4% un 7,2%).

2019. gadā Latvijā bija nodarbināti 910 tūkstoši jeb 65% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Konkurences padome (KP), izvērtējot iepriekšējā četrgadē iesniegto apvienošanās ziņojumu skaitu, konstatējusi, ka tirgus dalībnieki apvienojas arvien aktīvāk. 2018.–2019. gadā iestādē saņemts par 63% vairāk ziņojumu nekā 2016.–2017. gadā.

2021. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 1,4%. Būvmateriālu cenas palielinājās par 2,6%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas - par 0,3%, savukārt strādnieku darba samaksa samazinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.