Ēku būvniecības apjomi 2023.gada 1.ceturksnī bija par 25,2% lielāki kā 2022.gada attiecīgajā ceturksnī. Līdzīgā tempā pieauga gan dzīvojamo māju, gan nedzīvojamo māju apjomi.

Latvija pērn piesaistījusi 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus, kas ir tikpat, cik 2021.gadā. Tomēr šajos projektos radīts mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš – 1620 pērn, pretēji 2662 jaunām darba vietām 2020.gadā.

2022.gadā palielinājies patērētāju (nebanku) kredītdevēju no jauna izsniegto kredītu apjoms – tas ir vēsturiski lielākais kopš datu apkopošanas sākuma 2013.gadā.

Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada pirmajā ceturksnī samazinājušies par 5% pret pērnā gada pirmo ceturksni salīdzināmās cenās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Latvijā vairākums (79%) aptaujāto iedzīvotāju nenoliedz, ka darba tirgū sastopami vairāki diskriminācijas veidi, no kuriem par izplatītāko vismaz trešdaļa (37%) respondentu uzskata "eidžismu" jeb vecuma diskrimināciju, noskaidrots informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "Tietoevry" un tirgus izpētes kompānijas "Norstat" veiktajā pētījumā.

Ņemot vērā augsto bāzi 2022. gada martā, kad tika atcelti visi ar Covid-19 izplatību saistītie tirdzniecības ierobežojumi un bija vērojams straujš mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums, kā arī šobrīd joprojām pastāvot augstam cenu līmenim, šā gada martā mazumtirdzniecības apgrozījums strauji samazinājās.

Lai gan šajā gadā Baltijas valstu ekonomikā saglabāsies vāji izaugsmes tempi, nākamajā gadā sagaidāma lēna atveseļošanās, prognozē globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” analītiķi. 2024.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums tiek paredzēts 3,3% apmērā, kas ir augstākais rādītājs Baltijas valstu vidū, kamēr Lietuvā iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze ir 3,1% un Igaunijā – 2,9%. Vienlaikus, kā negatīva tendence Latvijā un Lietuvā vērojams pērn reģistrēto uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaita pieaugums, liecina “Coface” jaunākā ekonomiskā pētījuma dati.

Apmēram puse Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi biznesa finansējumam vērtē kā vai nu drīzāk labu (43%) vai ļoti labu (8%). Savukārt ceturtā daļa ir neapmierināti – kā sliktu to vērtē 15%, bet kā ļoti sliktu – 9% aptaujāto, atklāj faktoringa kompānijas "Factris" un pētījumu aģentūras "Norstat Latvija" veiktā mazo un vidējo uzņēmumu aptauja.

Gudra darba vēstnese un uzņēmumu biznesa attīstības konsultante ar piecu gadu augstākā līmeņa vadības pieredzi nesen veica profesiju eksperimentu – uz vienu dienu izmēģināja citu profesiju. Eksperimenta mērķis bija izpētīt, kā tiek organizēts darbs dažādās profesijās un kādi produktivitātes aspekti jau ir ieviesti darbavietās. Ņemot vērā, ka zināšanas un rīki ir izmantojami atšķirīgās nozarēs, sevišķi, ja tiek risinātas līdzīgas problēmas, ir vērtīgi atrast iespējas, lai mācītos un gūtu atziņas no pilnīgi atšķirīgām profesijām.

KLai sasniegtu Latvijas izaugsmi ilgtermiņā un sekmēt labklājības līmeņa pieaugumu, nepieciešama ekonomikas transformācija uz augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu, aktīvāka rīcība eksporta tirgos un plašāka digitālo risinājumu izmantošana iekšējā tirgū. Ekonomikas transformācijai būs nepieciešams arī augstas kvalifikācijas darbaspēks, bet samazināsies zemas un vidējās kvalifikācijas darbavietu skaits. Šo transformāciju un produktivitātes līmeņa pieaugumu lielā mērā nodrošinās tautsaimniecības pārorientēšanās no zemu un vidēji zemu tehnoloģiju nozarēm uz vidēji augstu un augstu tehnoloģiju nozarēm. Līdz ar to prognozējam, ka palielināsies augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars, bet saruks vidējās un zemas kvalifikācijas profesiju īpatsvars, informē Ekonomikas ministrija.

Jaunākais “Ernst & Young” (EY) un Sanktgallenes Universitātes pētījums “Family Business Index 2023” atklāj, ka indeksā iekļauto pasaules 500 lielāko ģimenes uzņēmumu pagājušajā gada ieņēmumi bija 8,02 triljoni Amerikas Savienoto Valstu (ASV) dolāru, kas ir par 10% vairāk kā gadu iepriekš. Proti, indekss parāda, ka ģimenes uzņēmumi kopumā ir veiksmīgāki un aug straujāk par ekonomiku kopumā - pērn pasaules ekonomikas izaugsme bija 3,2% saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas datiem.

Aizvadītajā gadā nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā Latvijas uzņēmumi samaksājuši 9,86 mljrd. eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotā informācija. "Lursoft" informē, ka pētījis, vai nodokļu iemaksu apmērs 2022.gadā audzis visās nozarēs.

Šogad martā reģistrēti 908 jauni uzņēmumi. Kopumā šī gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēti jau 2574 jauni uzņēmumi, kamēr likvidēti 2009, kas nozīmē, ka faktiskais uzņēmumu skaits Latvijā 2023.gada pirmajā ceturksnī audzis par 565. Jānorāda, ka beidzamos septiņus gadus bijusi negatīva tendence – jauno uzņēmumu bijis mazāk nekā likvidēto, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Aizritējuši jau teju 13 gadi no brīža, kad līdz ar grozījumiem Komerclikumā dota iespēja reģistrēt sabiedrību ar ierobežotu atbildību ar samazinātu pamatkapitālu. Jau pirmajā gadā šo iespēju izmantojuši daudzi uzņēmēji, kā rezultātā 2010.gadā kopējais jauno uzņēmumu skaits palielinājās par 37,4%. Jau 2010.gada astoņos mēnešos no visām reģistrētajām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību vairāk nekā 40% pamatkapitāls nesasniedza 2000 latus, informē "Lursoft".

Neraugoties uz augsto bāzi 2022.gada februārī un augsto cenu līmeni, šī gada februārī mazumtirdzniecības apgrozījums turpināja pieaugt. Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās gada laikā pieauga par 17,5%, bet, ņemot vērā straujo cenu kāpumu, salīdzināmajās cenās tas pieauga par 2,4% (neizlīdzināti dati). Mazumtirdzniecības apjoma pieaugums ir vērojams arī mēneša griezumā. Februārī, salīdzinot ar janvāri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,4% (sezonāli koriģēti dati).