Hibrīda dzīves stilā dzīvojam jau sen – mums ir hibrīdauto, hibrīdlekcijas un ar pandēmijas grūdienu arī – hibrīddarbs, kas nozīmē apvienot darbu klātienē un attālināti, strādājot trīs dienas klātienē un divas attālināti (3+2) vai strādājot četras dienas klātienē un vienu attālināti (4+1). Tomēr attālinātajam darbam ir savas priekšrocības un sarežģījumi, jo vadītājiem ir papildus jākontrolē darbu izpilde un aktivitāte un jāpieskata, lai darbinieki neizdegtu.  Arī pašam indivīdam strādāt no mājām ir liels izaicinājums, jo ir sevi jādisciplinē.

Daļēji attālinātais darbs jeb hibrīddarbs ir fenomens, kas lauž tradicionāla darba kultūras normas un prasa noteiktu kontroles un vadības formu maiņu no pašas vadības. Uzņēmumam jāspēj pielāgot savu kultūru jaunajam darba modelim.  

Hibrīdmodeļi nav jauninājums, bet gan aktuāla tendence

Hibrīdmodeļa koncepts nav nekas jauns, tas tika praktizēts jau pirms 10 gadiem un gluži nav pandēmijas produkts. bet vairāk tika veicināts un popularizēts, lai pielāgotos šī brīža situācijai, taču nu jau tas kļuvis par vispasaules standartu, veidojot jaunu darba kultūras paraugu. Skandināvijā hibrīdmodeli sāka izmantot jau pirms vairākiem gadiem, lai sniegtu iespēju darbiniekiem iegūt elastīgu darba grafiku, tādējādi viņus motivējot. Elastīgs darba laiks ļauj darbiniekam apvienot savu darbu ar dažādiem hobijiem un aktivitātēm,  un tas ir liels pluss, jo darbinieks nepavada lielāko nedēļas daļu darba vietā, uz kuru jānokļūst un vēlāk jādodas atpakaļ, tas ir gan nogurdinoši, gan paredz dažādus citus aspektus, kā stress, kavēšana, satiksmes sastrēgumi, – tie visi negatīvi ietekmē darbinieku.