Kas ir patiesais labuma guvējs uzņēmumā?

Kas ir patiesais labuma guvējs uzņēmumā un kādu informāciju nepieciešams iesniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, lai neradītu kaitējumu valstij, uzņēmējdarbībai vai ar likumu aizsargātām citas personas interesēm.

Patiesā labuma guvēja definīcija sniegta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) 1. panta 5. punktā. Atbilstoši tai patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, kura ir juridiskās personas vai juridiska veidojuma īpašnieks vai kura to kontrolē, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums. Attiecībā uz juridiskajām personām patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25% no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē. Savukārt attiecībā uz juridiskiem veidojumiem, kā, piemēram, personālsabiedrība un nodibinājumi, patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to, tostarp kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks vai pārraudzītājs (pārvaldnieks). Vienkāršojot minēto definīciju, secināms, ka patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, kurai tieši vai netieši pieder, kura kontrolē vai arī kuras interesēs darbojas attiecīgā juridiskā persona vai juridiskais veidojums.

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (UR) tīmekļa vietnē ir sīkāk izklāstīts par patieso labuma guvēju noskaidrošanu, un tas tiek arī regulēti papildināts.

Kāda informācija ir jāsniedz UR?

UR iesniedzamā informācija par patiesajiem labuma guvējiem noteikta NILLTPFN likuma 18.¹ panta 4. daļā un 18.² panta 1. daļā. Atbilstoši minētajām normām UR jāiesniedz šāda informācija:

• patiesā labuma guvēja vārds un uzvārds;
• personas kods (ja tāda nav – dzimšanas datums, mēnesis, gads, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un iestāde, kas dokumentu izdevusi);
• valstspiederība;
• pastāvīgās dzīvesvietas valsts;
• veidu, kā tiek īstenota kontrole, tai skaitā norādot informāciju par dalībnieku (akcionāru), biedru, īpašnieku vai citu personu, ar kuras starpniecību kontrole tiek īstenota:
  • vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda – dzimšanas datumu, mēnesi un gadu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un iestādi, kas dokumentu izdevusi), ja kontrole tiek īstenota ar citas fiziskās personas starpniecību;
  • nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi, ja kontrole tiek īstenota ar juridiskās personas, personālsabiedrības un ārvalsts subjektu starpniecību.

Tāpat UR ir tiesīgs pieprasīt īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu, dokumentu, kas apstiprina patieso labuma guvēju identificējošās informācijas atbilstību (notariāli apliecinātu personu apliecinošā dokumenta kopiju, ārvalsts iedzīvotāju reģistra izziņu vai citus minētajiem dokumentiem pielīdzināmus dokumentus), vai arī dokumentus, kas pamato apliecinājumu, ka patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams. Minētie dokumenti tiek pieprasīti, ja UR tam iesniegto informāciju par patieso labuma guvēju nevar pārbaudīt no tam pieejamajiem resursiem. Tie var būt gan privāti, gan publiski dokumenti, kā, piemēram, akcionāru reģistrs, izziņa no publiskā reģistra vai cits dokuments, kas pamato patiesā labuma guvēja īstenoto kontroli pār juridisko personu.

Dokumenti svešvalodā

Ārvalstīs izsniegtie dokumenti noformējami atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu noformēšanas prasībām, t. i., ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā, tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.

Ja publiskā dokumenta izdevējvalsts ir Hāgas konvencijas dalībvalsts, tas legalizējams Hāgas konvencijā noteiktajā kārtībā, proti, publiskā dokumenta īstums jāapliecina ar apliecinājumu “Apostille” publiskā dokumenta izdevējvalsts kompetentajā iestādē. Šādi apliecināts publiskais dokuments ir derīgs iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā bez papildu apstiprināšanas. Hāgas konvencijas dalībvalstu saraksts pieejams UR mājaslapā. Ja publiskā dokumenta izdevējvalsts nav Hāgas konvencijas dalībvalsts, tas legalizējams Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 264 “Publiska dokumenta legalizācijas noteikumi” nosacītajā kārtībā.

Privātiem dokumentiem svešvalodā pievieno MK noteikumos Nr. 291 “Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā” nosacītajā kārtībā apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.

Par ko ir pienākums ziņot UR?

Atbilstoši NILLTPFN likuma 18.¹ panta 1., 2. un 3. daļā noteiktajai kārtībai  fiziskajai personai, ja tai ir pamats uzskatīt, ka kļuvusi par juridiskās personas patieso labuma guvēju, ir pienākums par šo faktu nekavējoties paziņot juridiskajai personas valdei. Tāpat minētajai personai ir pienākums paziņot, ja tā rīkojas citas personas labā un identificē to. Taču jāuzsver, ka juridiskās personas valdei ir pienākums pēc savas iniciatīvas noskaidrot un identificēt juridiskās personas patiesos labuma guvējus, kā arī pārliecināties par tai sniegtās informācijas patiesumu.

Savukārt saskaņā ar NILLTPFN likuma 18.² panta 2. daļu, ja juridiskā persona ir izmantojusi visus iespējamos noskaidrošanas līdzekļus un secinājusi, ka nav iespējams konstatēt nevienu fizisko personu, kas būtu uzskatāma par juridiskās personas patieso labuma guvēju, kā arī ir izslēgtas šaubas, ka juridiskajai personai ir patiesais labuma guvējs, pieteicējs to apliecina pieteikumā, norādot pamatojumu. Tātad, ja juridiskās personas patieso labuma guvēju nevar konstatēt, piemēram, kapitālsabiedrības vienīgais dalībnieks ir publisko tiesību juridiskā persona, UR var tikt iesniegts apliecinājums, ka juridiskās personas patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams, pieteikumā norādot arī pamatojumu minētajam apliecinājumam.

Pamatojumā paskaidrojami apstākļi, kādēļ attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju (juridisko personu) nevar konstatēt nevienu fizisko personu, kura būtu uzskatāma par tās patieso labuma guvēju. Šādā gadījumā publiskajā reģistrā tiks atspoguļota informācija, ka juridiskās personas patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams. Kā jau tika minēts, UR šādā gadījumā ir tiesīgs pieprasīt arī dokumentu, kas pamato šo apliecinājumu.

Kad fiziskā persona kļūst par patieso labuma guvēju un vai to ir iespējams slēpt?  

Skaidro Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece Elīna Laganovska.

NILLTPFN likuma 18.¹ panta 1. daļā noteikts: fiziskajai personai, ja tai ir pamats uzskatīt, ka kļuvusi par juridiskās personas patieso labuma guvēju, ir pienākums par šo faktu nekavējoties paziņot juridiskajai personai, norādot šā panta 4. daļā minētās ziņas. Piemēram, SIA “X” ir divi dalībnieki (50%/50%), kas UR reģistrēti arī kā patiesie labuma guvēji, taču faktisko kontroli uzņēmumā veic valdes loceklis Jānis, kam dalībnieki ir piešķīruši vienpersoniskas tiesības lemt jautājumus, kuri saistīti ar uzņēmuma darbību, tā labklājību un izaugsmi. Deleģējums nav atrunāts statūtos, līdz ar to, lai arī pirmšķietami kā SIA “X” patiesie labuma guvēji uzskatāmi abi dalībnieki, jo izpildās kritērijs par kapitāldaļu piederību, valdes loceklim Jānim būtu “jāvēršas pie juridiskās personas” un UR jāpiesaka sevi reģistrācijai kā SIA “X” patieso labuma guvēju, ņemot vērā tā plašās tiesības rīkoties ar juridisko personu.

Savukārt NILLTPFN likuma 18.¹ panta 2. daļā noteikts pienākums identificētajam patiesajam labuma guvējam – fiziskajai personai –nekavējoties paziņot juridiskajai personai, ja tā rīkojas citas personas labā, un identificēt šo personu, norādot šā panta 4. daļā minētās ziņas. Ar šo normu saprotami tie gadījumi, kad jau identificētais patiesais labuma guvējs rīkojas citas personas interesēs, to slēpjot. Piemēram, SIA “Y” vienīgais dalībnieks ir Juris, taču starp Pēteri un Juri ir noslēgta vienošanās, ka Juris Pētera vārdā tur kapitāldaļas. Juris ir tā sauktais “nominālais īpašnieks” bez iespējas vienpersoniski rīkoties vai arī šī iespēja ir minimāla. Kā vēl vienu piemēru var minēt, ka kapitāldaļas vai akcijas pieder sievai, bet visas norādes par to, ko un kā darīt, juridiskajā personā dod vīrs. Jānorāda, ka šādus gadījumus UR pašrocīgi gandrīz nav iespējams noskaidrot, jo vienošanās ir privātas un var nebūt arī pašas juridiskās personas rīcībā. Līdz ar to, ja vien pats nominālis neatklājas vai juridiskajai personai nerodas šaubas par personas faktisko kontroli, kā rezultātā tiek iegūti papildu dokumenti, kas apliecina nomināļa statusu, patieso labuma guvēju izdodas noslēpt.

__________________________________________________________________________

Sabiedrības izpildinstitūcijai ir jāpārzina sava vadītā uzņēmuma struktūra, jo tikai tā var pilnvērtīgi izvērtēt, vai saņemtā informācija ir patiesa

__________________________________________________________________________

Normatīvais regulējums ir konstruēts tā, lai neizveidotos informācijas par patiesā labuma guvēja iesniegšanas robs un lai tā vienmēr tiktu aktualizēta gan no paša patiesā labuma guvēja, gan no juridiskās personas puses. Tādējādi juridiskā persona pēc savas iniciatīvas noskaidro un identificē savus patiesos labuma guvējus, ja ir saprātīgs pamats apšaubīt šā panta 1. un 2. daļā noteiktajā kārtībā iesniegto informāciju vai ja tā nav iesniegta, bet juridiskajai personai ir saprātīgs pamats uzskatīt, ka tam ir patiesais labuma guvējs (NILLTPFN likuma 18.¹ panta 3. daļa). Ar minēto saprotams, ka juridiskajai personai (izpildinstitūcijai) ir jāpārzina tās struktūra, personas, kas pieņem būtiskus lēmumus juridiskās personas interesēs – būtībā vada to. Piemēram, valde vēlas noslēgt sadarbības līgumu ar jaunu partneri, lai kopīgi izstrādātu jaunu pakalpojumu. Tā kā tas prasīs papildu finanšu līdzekļus, šo lēmumu saskaņo arī ar dalībniekiem. Taču sanāksmē redzams, ka no četriem dalībniekiem (Jānis – 10%, Marija – 30%, Juris – 20% un Valērijs – 40%) Jānis vienīgais izsaka savu viedokli, pārējie vienpersoniski piekrīt. Kad tiek lūgts izteikties citiem, tie aizbildinās ar to, ka Jānis jau visu pateicis. Šāda situācija atkārtojās arī citreiz, un valdei radās aizdomas par dalībnieku patieso iesaisti. Iegūstot papildu informāciju, tika secināts, ka dalībnieki ir savstarpēji vienojušies par balsstiesību izlietošanas kārtību. Minētais bija par pamatu arī UR mainīt reģistrētos patiesos labuma guvējus.

Kā jau norādīts iepriekš – sabiedrības izpildinstitūcijai ir jāpārzina sava vadītā uzņēmuma struktūra, jo tikai tā var pilnvērtīgi izvērtēt, vai saņemtā informācija ir pilnīga un patiesa. Protams, minētais neatbrīvo arī pašu patieso labuma guvēju no NILLTPFN likumā ietvertā pienākuma sevi identificēt, skaidro E. Laganovska.

Nepatiesas informācijas sniegšana

Kopš 2020. gada 1. jūlija NILLTPFN likumā uzskaitītie likuma subjekti ziņo UR, ja to klienta izpētes gaitā noskaidrotā informācija par juridiskās personas patieso labuma guvēju nesakrīt ar UR sniegto informāciju. UR, saņemot paziņojumu, ka informācija, iespējams, nav patiesa pēc būtības, reģistrē paziņojumu: iespējams, UR reģistrētā informācija par patieso labuma guvēju ir nepatiesa. Šis paziņojums nav publiski pieejams, piekļuve ir tikai  NILLTPFN likumā uzskaitītajiem likuma subjektiem, to kontroles un uzraudzības institūcijām, kā arī tiesībaizsardzības iestādēm. Vienlaikus ar minētā paziņojuma reģistrāciju attiecīga informācija tiek nosūtīta arī tiesībaizsardzības iestādēm.

Savukārt, ja no iesniegtā paziņojuma tiek konstatēta pārrakstīšanās kļūda UR reģistrētajā informācijā par patieso labuma guvēju, tad minētais paziņojums netiek reģistrēts un UR labo attiecīgo kļūdaino ierakstu.

Krimināllikuma 195.¹ pantā paredzēta kriminālatbildība par likumā noteikto ziņu par patieso labuma guvēju nesniegšanu vai apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijām. Minētā panta 2. daļas sankcija paredz pat brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, ja  minēto darbību dēļ radīts būtisks kaitējums valstij vai uzņēmējdarbībai, vai ar likumu aizsargātām citas personas interesēm.

No 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 1. decembrim UR saņemti 754 paziņojumi par varbūtēji aplam reģistrētu informāciju par patieso labumu guvēju. 729 gadījumos informācija nosūtīta tiesībaizsardzības iestādēm, un kopumā pieņemti 279 lēmumi par kriminālprocesa uzsākšanu.