Par karsto tēmu darbavietā beidzamajos gados kļuvusi gan izdegšana, gan tās pretstats – labbūtība (well-being), ko ietekmē tiešā vadītāja attieksme, kurai būtu jābūt atbalstošai, iekļaujošai un sadarbībā vērstai. Ko nozīmē līdzjūtīga līderība, un kāpēc tā ir svarīga darbavietā mūsdienās?
Pēc jaunākajiem – 2021. gada – “Annual Leadership Development” pētījuma datiem, starp būtiskākajām līderu īpašībām ierindojas godīgums, ētiskums, uzticēšanās, psiholoģiska izturība (resilience), dažādības veicināšana, empātija un līdzjūtība, turpretim popularitāti zaudē biznesa domāšana, pārliecināšana, lēmumu pieņemšana un riska uzņemšanās. Šīs tendences atspoguļo arī tādas jaunas līderības pieejas kā transformatīva līderība, autentiska līderība, atzinīga līderība un iekļaujoša līderība, kuras uzmanību aizvien vairāk pievērš vadītāja spējai likt komandas locekļiem justies pamanītiem, pieņemtiem un novērtētiem.
Kas ir līdzjūtīga līderība?
Starp jaunajām tendencēm sastopama arī līdzjūtīga līderība (compassionate leadership), kuras pamatā ir patiesa un iejūtīga interese par cilvēku labbūtību, spēja pamanīt izmaiņas viņu uzvedībā un gatavība rīkoties, lai viņiem palīdzētu. Tomēr šī pieeja pagaidām nav atzīta un izplatīta, jo 80% līderu, kas piedalījās 2020. gada “Harvard Business Review” aptaujā, neuzskata sevi par pietiekami līdzjūtīgiem. Kā kļūt par līdzjūtīgu līderi?
Līdzjūtīgas līderības pamatprincipi
Pirmais solis: līdzjūtība pašam pret sevi. Lai cik paradoksāli tas būtu, vispirms jebkuram vadītājam svarīgi kļūt līdzjūtīgam pašam pret sevi, lai spētu būt līdzjūtīgs pret saviem darbiniekiem. Pandēmijas laikā esmu redzējusi, kā vadītāji sevi upurē līdz pilnīgam spēku izsīkumam, kas veicina arī darbinieku pārslodzi un negatīvu attieksmi pret darbu. Pirmais solis līderim – iemācīties pārvaldīt savus iekšējos resursus. Jāieklausās sevī: vai man ir labs miegs? Vai es nepārstrādājos? Vai es ieklausos savās sajūtās, savā ķermenī? Ja vadītājs to nedara, diemžēl viņam nav izredžu pamanīt, ka blakus kādam ir slikti un nepieciešama palīdzība. Ieklausoties savās vajadzībās, līderis var ietekmēt arī citu cilvēku labsajūtu darbā.
Piemērs
Kāds klients, nokļūdams emocionāla izsīkuma stāvoklī, sev izvirzīja noteikumu – nekādu e-pastu pēc plkst. 18.00. Un, tikai ieviesdams šo noteikumu, viņš pamanīja, ka arī citi ir ieraduši strādāt līdz vēlai naktij. Tas kalpoja kā signāls, lai pateiktu: “Mīļie cilvēki, attopieties un atpūtieties!” Bet, kamēr viņš nesāka ar sevi, viņš šo problēmu pat nepamanīja.
Vadītāja iniciatīva šajā gadījumā ir īpaši svarīga tāpēc, ka, ieklausoties sevī un rūpējoties par savu labbūtību darbā, vadītājs rāda veselīgu paraugu saviem darbiniekiem un iedrošina viņus rūpēties par sevi.
Trīs “I” princips – ieraugi, ieklausies, iesaisties
Līdzjūtīga līderība prasa vadītāja spēju ieraudzīt, ieklausīties un efektīvi iesaistīties darbinieka pārdzīvojumu un krīzes situāciju risināšanā. Man pašai jaunatklājums bija doma, ka līdzjūtība nav tas pats, kas empātija. Tā nestrādā pēc principa: “Tu dusmojies – es dusmojos. Tu priecājies – es priecājos…” Līdzjūtība nozīmē saprast un izturēt savas un cita cilvēka sarežģītās emocijas, saglabāt skaidru prātu un rīkoties cietušā labā atbilstoši viņa personīgajiem apstākļiem. Var teikt, ka līdzjūtība ir empātija apvienojumā ar aktīvu rīcību, lai palīdzētu cietušajam darbiniekam pārvarēt sāpes.
Viens no veidiem, ka attīstīt līdzjūtīgu līderību, ir apzināti strādāt pie savas komunikācijas ar darbiniekiem. Vadītājam ir vērts sev pavaicāt: kā es varu palīdzēt citiem? Vai es nemonopolizēju sapulces, vai ļauju citiem pietiekami iesaistīties un izteikties? Vai es ieklausos pilnvērtīgi? Vai es uzdodu īstos jautājumus? Vai es pievēršu uzmanību ķermeņa valodai?
