Procesu vadība varētu būt viena no pretrunīgākajām tēmām uzņēmumu un organizāciju vadībā. Vieni to slavē kā efektivitātes rīku, citi peļ kā birokrātijas avotu. Kādas ir procesu vadības pieejas? Kura no tām būtu atbilstošākā uzņēmumā?

Īsa procesu vadības priekšvēsture

Kā viens no procesu vadības pamatlicējiem bieži tiek minēts Henrijs Fords, kurš savā automobiļu rūpnīcā ieviesa konveijeru un darba dalīšanu. Forda konveijerā katrs strādnieks vai brigāde specializējās atsevišķu darbību izpildē vai noteiktu darbību kopumā, tā nodrošinot augstu efektivitāti un produktivitāti. Tas Fordam ļāva tirgū piedāvāt lielu apjomu automobiļu par ļoti konkurētspējīgām cenām.

Procesu vadības vēsturē vērts atzīmēt arī laika posmu pēc Otrā pasaules kara, kad japāņi, atjaunojot karā sagrauto rūpniecību, uzņēmumos ieviesa procesu pieeju, statistiskās analīzes metodes un rūpīgu kvalitātes kontroli. Vēlāk procesu vadība kļuva par vienu no visaptverošās kvalitātes vadības (TQM – Total Quality Management) un arī tā saukto ISO kvalitātes vadības standartu pamatprincipiem. Mūsdienās tiek runāts arī par procesu automatizāciju un digitalizāciju.

Tomēr arī mūsdienu uzņēmumos var novērot gan atšķirīgu attieksmi pret procesu vadību, gan dažādas tās pieejas. Šajā rakstā aplūkosim trīs atšķirīgas, bet pietiekami bieži sastopamas situācijas.

Procesu vadība “ķeksīša pēc”

Ir uzņēmumi, kuri apzinās, ka procesu vadība ir vajadzīga. Dažkārt šī apziņa izpaužas kā nepieciešamība pēc ISO-9000 sērijas sertifikāta vai citiem “atbilstības” apliecinājumiem. Citreiz tā var būt sekošana nozares tendencēm vai aktualitātēm – ja reiz citiem ir, tad mums arī vajag.