Pēdējā laikā arvien biežāk un biežāk var dzirdēt par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aktīvām darbībām nodokļu parādu atgūšanā no trešajām personām. Viens no beidzamajā laikā izskanējušajiem veidiem, kā VID vērsās pie trešajām personām, kas nav tiešie nodokļu parādnieki, – kad tiek konstatēta uzņēmuma pāreja. 

Dažkārt uzņēmējiem šķiet, ka uzņēmuma pāreja ir kaut kāds jauns VID “izgudrojums” un “ļaunuma iemiesojums”. Uzņēmuma pāreja dažās situācijas varētu būt bīstama (mans kolēģis to mēdz saukt par “granātu”), taču tā pati par sevi noteikti nav nekas jauns. Ir novērotas tikai jaunas situācijas, kurās VID kā kreditors sāka aktīvi piemērot Komerclikuma (KL) 20.pantā paredzētās tiesības un par nodokļu parādiem vērsties ne tikai pret nodokļu parādnieku, bet arī personām, kas iegādājas vai lieto tā uzņēmumu vai uzņēmuma daļu.

Pāriet uzņēmums, pāriet saistības

Jāuzsver, ka KL nav sniegta uzņēmuma pārejas definīcija vai kritēriji, bet paredzēta atbildība uzņēmuma pārejas vai tā patstāvīgas daļas gadījumā. Kritēriji tiek noteikti tiesu praksē. KL ir skaidrots – ja uzņēmums vai tā patstāvīga daļa pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, ieguvējs atbild par visām uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas saistībām. Jānorāda, ka šeit netiek runāts tikai par nodokļu saistībām VID priekšā, bet arī par citām iespējamajām saistībām kreditoru priekšā.