2021. gada 1. augustā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā. Ar minētajiem grozījumiem tika aizstāta piekrišana juridiskās adreses reģistrācijai ar pieteikuma iesniedzēja (piemēram, kapitālsabiedrības valdes) sniegtu apliecinājumu par to, ka komersantam ir tiesības reģistrēt juridisko adresi konkrētajā adresē un ka komersants attiecīgajā adresē ir arī sasniedzams.

Komerclikuma (KL) 23. panta 3. daļā, 25. panta 3.¹ daļā, 25.¹ panta 3. daļā, 75. panta 4. daļā, 78. panta 2.¹ daļā, 139. panta 2. daļā, 149. panta 3. daļas 7. punktā tika noteikts, ka pieteikumā norāda filiāles, individuālā komersanta, personālsabiedrības, kapitālsabiedrības juridisko adresi (tajā skaitā nekustamā īpašuma objekta (ēkas, dzīvokļa īpašuma vai telpas) kadastra apzīmējumu) un apliecina, ka konkrētais tiesību subjekts ir sasniedzams un tam ir tiesisks pamats atrasties norādītajā juridiskajā adresē.

Kopš 2011. gada 1. jūlija līdz pat šo grozījumu spēkā stāšanās brīdim vienlaikus ar pieteikumu juridiskās adreses reģistrācijai bija jāiesniedz arī nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana juridiskās adreses reģistrācijai. Tomēr šo 10 gadu laikā tika secināts, ka KL grozījumi, kas 2011. gadā ieviesa nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišanas iesniegšanu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram (UR), nav efektīvi un nav sasnieguši savu mērķi. Nekustamā īpašuma īpašnieku piekrišana nekādā veidā neatturēja negodprātīgus komersantus, t. sk. tādus, kas turpmāk iesaistās fiktīvā komercdarbībā un nodokļu nemaksāšanas shēmās. Vienlaikus regulējums apgrūtināja godprātīgos komersantus, jo komersanta reģistrācijai vai tā juridiskās adreses maiņai bija nepieciešams iesniegt papildu dokumentu.

Nekustamā īpašuma īpašnieku piekrišanu iesniegšana UR godprātīgiem komersantiem izmaksāja vairāk nekā 320 tūkst. eiro gadā. Turklāt nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas saņemšana praksē mēdza sagādāt grūtības, piemēram, ja nekustamā īpašuma īpašnieks ilgstoši neatradās Latvijā un viņam nebija arī e‑paraksta vai ja nekustamajam īpašumam bija vairāki kopīpašnieki. Līdz ar to negodprātīgiem (tajā skaitā fiktīviem) komersantiem nekustamā īpašuma īpašnieku piekrišanu iesniegšana UR nebija šķērslis, savukārt godprātīgiem komersantiem tas bija papildu administratīvais slogs. Līdz ar to tika nolemts atteikties no šā dokumenta iesniegšanas UR.

Piekrišana joprojām jāsaņem, tikai nav jāiesniedz UR

Tomēr tas, ka ir notikusi atteikšanās no šīs piekrišanas iesniegšanas UR, nenozīmē, ka šāda piekrišana nav jāsaņem vispār. Joprojām ir saglabāta prasība, ka komersantam ir jāvienojas ar nekustamā īpašuma īpašnieku par tiesībām izmantot nekustamo īpašumu, bet šīs vienošanās daļa (piekrišana juridiskās adreses reģistrēšanai) vairs nav jāiesniedz UR. Tā vietā komersanta valdei ir pienākums apliecināt, ka šāda vienošanās pastāv un komersantam ir tiesības atrasties attiecīgajā nekustamajā īpašumā. Proti, valdei (vai citiem pieteikuma parakstītājiem) ir jābūt pārliecinātai – šāda piekrišana ir saņemta, kaut vai mutiski vai telefoniski. Līdz ar to arī valde, apliecinot pieteikumā, ka šāda piekrišana ir saņemta, nes atbildību par sniegto ziņu patiesumu.

__________________________________________________________________________

Pēc UR brīdinājuma saņemšanas kapitālsabiedrība konstatēto trūkumu varēs novērst divu mēnešu laikā, iesniedzot paskaidrojumu, kāpēc sasniedzamība netika nodrošināta

__________________________________________________________________________

Tādējādi, ieviešot piedāvāto risinājuma variantu, tiek paaugstināta valdes locekļu atbildība par likuma prasību ievērošanu – pirmkārt, nodrošināt, ka komersants tiek reģistrēts adresē, kurā tam ir tiesisks pamats atrasties (piemēram, ir noslēgts nomas līgums), otrkārt, nodrošināt, ka komersants attiecīgajā adresē ir sasniedzams.

Jauna norādāmā ziņa

Ar grozījumiem KL tika paredzēta arī jauna ziņa, kas jānorāda pieteikumā par juridisko adresi, – nekustamā īpašuma objekta (ēkas, dzīvokļa īpašuma vai telpas) kadastra apzīmējums. Lai līdz ar atteikšanos no piekrišanām nepaplašinātos problēma ar aktuālas juridisko adrešu informācijas uzturēšanu komercreģistrā un lai nodrošinātu iespēju aktualizēt komersantu juridiskās adreses, KL iekļauta prasība pieteikumā juridiskās adreses reģistrēšanai papildus norādīt adresācijas objekta kadastra apzīmējumu.

Šo informāciju ir plānots izmantot adrešu aktualizācijas procesā, lai brīdī, kad adrese mainītos kādas reformas dēļ, UR varētu šo adresi aktualizēt automātiski. Jāņem vērā, ka nepietiek norādīt visa nekustamā īpašuma kadastra numuru,  – norma paredz norādīt konkrētās ēkas, dzīvokļa īpašuma vai telpas, kurā atradīsies sabiedrības juridiskā adrese, kadastra apzīmējumu.

Neatrašanās juridiskajā adresē joprojām draud ar darbības izbeigšanu

Arī turpmāk, ja tiks konstatēts, ka sabiedrība neatrodas tās juridiskajā adresē, nekustamā īpašuma īpašnieks par to var ziņot UR. Savukārt UR, aizsargājot nekustamā īpašuma īpašnieku, var izbeigt kapitālsabiedrības (SIA un AS) darbību, ja tā nav sasniedzama norādītajā juridiskajā adresē. Proti, ja sabiedrība nav sasniedzama norādītajā juridiskajā adresē, tai joprojām varēs piemērot tā saukto “vienkāršoto likvidāciju”.

Pēc UR brīdinājuma saņemšanas kapitālsabiedrība konstatēto trūkumu varēs novērst divu mēnešu laikā, iesniedzot vai nu paskaidrojumu, kāpēc sasniedzamība (korespondences saņemšana) netika nodrošināta, vai arī pieteikumu juridiskās adreses maiņai. Jau paša paskaidrojuma nosūtīšana UR faktiski nozīmē, ka kapitālsabiedrība ir sasniedzama, jo tā būs saņēmusi UR sūtīto brīdinājumu. Savukārt, ja kapitālsabiedrība neatbildēs uz UR nosūtīto brīdinājumu, UR pieņems lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu.

__________________________________________________________________________

Komersanta valdei ir pienākums apliecināt, ka šāda vienošanās pastāv un komersantam ir tiesības atrasties attiecīgajā nekustamajā īpašumā

__________________________________________________________________________

Savukārt, ja UR saņems ziņu no nekustamā īpašuma īpašnieka, ka sabiedrībai nav tiesiska pamata atrasties tās juridiskajā adresē, UR tālāk šo informāciju nodos Valsts policijai, lai tiktu uzsākta izmeklēšana atbilstoši Krimināllikuma 272. panta 1. daļai par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts iestādei. Ja tiks konstatēts, ka apliecinājums neatbilst patiesībai, komersanta valdes locekļi varēs tikt saukti pie kriminālatbildības par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts pārvaldes iestādei. Līdz ar to minētā kārtība būs efektīvāka, jo ļaus sodīt fiziskās personas, kuras ir pārkāpušas nekustamā īpašuma īpašnieku īpašuma tiesības.

Atšķirībā no piekrišanām, kad tika konstatēta piekrišanas viltošana un bija iespējams pierādīt viltošanas faktu, bet nevarēja konstatēt personu, kura viltojumu ir veikusi, kā arī bija apgrūtinoši pierādīt, ka komersanta valdes loceklis ir apzināti izmantojis viltotu dokumentu, un attiecīgi personas, kuras bija viltojušas piekrišanu un izmantojušas viltotu piekrišanu, palika nesodītas, apliecinājuma gadījumā valdes loceklis ir konkrēta dokumenta autors un uzņemas pilnu atbildību par tā saturu un atbilstību patiesībai.

E-adrese neaizstāj juridisko adresi

KL 139. panta 1. daļā noteikts: sabiedrības juridiskā adrese ir adrese, kura ierakstīta komercreģistrā. Ja sabiedrībai tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz tās juridisko adresi, uzskatāms, ka sabiedrība šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmusi, ja nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta. Līdz ar to likumdevējs ir uzlicis par pienākumu sabiedrībai saņemt korespondenci tās juridiskajā adresē. Saskaņā ar KL 169. panta 1. daļu valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam – proti, viņam kā krietnam un rūpīgam saimniekam jārūpējas arī par to, lai sabiedrība saņemtu tai sūtīto korespondenci.

Ja sabiedrība vēlas, lai valsts un pašvaldību iestādes turpmāk ar to sazinātos elektroniski, tā var aktivizēt e-adresi. Turpmāk sabiedrība visas ziņas no valsts un pašvaldību iestādēm (arī UR sūtītos brīdinājumus) saņems e-adresē. Tomēr sabiedrībai joprojām būs pienākums nodrošināt korespondences saņemšanu no privātpersonām tās juridiskajā adresē.