Ilgstoši atrodoties darba veikšanai nepiemērotos apstākļos, kad nav laika visiem darba pienākumiem, piemeklē baiļu izjūta un steiga, cilvēks tiek pakļauts stresa stāvoklim. Ar laiku tas samazina produktivitāti un vairs nav iespējams būt efektīvam, nerodas jaunas idejas, piemeklē nemitīgs bezspēks un nogurums. Ņemot vērā, ka pasaule mainās fiziski, sociāli un ekonomiski, rodas jautājums: kā vadītājs var saglabāt savu labsajūtu, lai varētu pienācīgi parūpēties par savu komandu?

Par fizisko veselību ir ļoti daudz runāts, un parasti apzināmies, kas mums nepieciešams, lai saglabātu savu veselību. Savukārt par savu mentālo, psihoemocionālo stāvokli dinamiskajā biznesa vidē laicīgi neparūpējamies. Pievērsīsim uzmanību vārdam “laicīgi”.

Autores 2022. gada februāra sākumā veiktā aptauja (tika aptaujāti 300 cilvēku) liecināja, ka stresu kā ļoti augstu novērtēja 27%, kā augstu – 36%, bet 49 % respondentu darbā jutās izdeguši. Šī statistika pierāda, ka uzņēmumos labbūtībai un stresa pārvaldībai jākļūst par jautājumu "Nr. 1". Pirmām kārtām jārūpējas par darbinieku psihoemocionālo risku novēršanu. Latvijā jau ir uzņēmumi, kam ir savi labbūtības speciālisti (ārzemēs ir arī Chief Happiness Officer, bet apdrošināšanas polisēs tiek iekļauti psihologa pakalpojumi).

Kas ir labbūtība?

Tas ir apzināts, holistisks, uz sevi vērsts nepārtraukts attīstības process sava potenciāla sasniegšanai, kas ietver dažādas dimensijas: fizisko, emocionālo, psiholoģisko, sociālo, digitālo, finansiālo un arī morālo. Vienkārši sakot, tā ir apmierinātība ar savu personīgo un darba dzīvi, ar to, kā jūtamies un ko darām dzīvē.