Šajā rakstā pievērsīsimies psiholoģiskajam klimatam darba vidē, faktoriem, kas to ietekmē, un tam, kā paaugstināt darbinieka produktivitāti.
Konsultē: Jānis Roze, “Circle K” HR analītiķis, biznesa psihologs
Kultūra un psiholoģiskais klimats darba vidē
Darbinieka darba vide ietekmē viņa garastāvokli, motivāciju un vispārējo sniegumu jeb produktivitāti. Šo vidi veido uzņēmuma klimats, kas ir atkarīgs no iesakņojušās kultūras. Cenšoties panākt darbinieku augstu veiktspēju, pieredzējuši vadītāji mērķtiecīgi veido atbilstošu organizācijas kultūru. Organizācijas kultūra – bāzes vērtības un uzskati, kas veido klimatu.
Kas jāņem vērā? Bieži tiek jaukti termini "kultūra" un "klimats", bet ir jāsaprot to atšķirība. Organizācijas kultūra – normas, vērtības, uzskati, kas ir neapzināti izveidojušies un pastāv uzņēmumā ilglaicīgi. "Uzņēmuma kultūru veido spēcīgi līderi. Piemēram, Amerikas Savienoto Valstu kompānijā "The Walt Disney Company" tika iedibināta radošā kultūra – lai gan Volta Disneja jau sen vairs nav starp mums, uzņēmums turpina strādāt ierastajā radošuma kultūrā, arī vērtības palikušas nemainīgas," stāsta Jānis Roze.
"Psiholoģiskais klimats kolektīvā var likt darbiniekam strādāt ar maksimālu jaudu, spārnot vai arī spārnus apgriezt. Klimats ir tas, kā jūtas darbinieks. Taču tas nav ļoti informatīvs, piemēram, darbinieks jūtas labi vai slikti, tāpēc psihologi, pētot uzņēmuma klimatu, mēģina saprast kontekstu, attieksmi pret konkrētām lietām (individuālām sapulcēm, pienākumu deleģēšanu, kafijas pauzēm, korporatīviem pasākumiem u.c.), kuras darbinieki uztver labi vai slikti," stāsta J. Roze. Jāpiebilst, ka klimats nozīmē ne tikai darbinieku komfortu, kā to parasti saprot. Jo uzņēmumā var būt komforts, kad darbinieki bez steigas pastaigājas ar kafijas krūzēm rokās, bet nekas nenotiek un nav produktivitātes.
__________________________________________________________________________
Psiholoģiskais klimats kolektīvā var likt darbiniekam strādāt ar maksimālu jaudu, spārnot vai arī spārnus apgriezt
__________________________________________________________________________
"Kultūra nosaka, kā tiek veidota savstarpējā komunikācija: cik bieži notiek sapulces, kā tās norit (ar vai bez konfliktiem, vai ir iespēja izteikties katram darbiniekam u. tml.), bet klimats ātri reaģē uz dažādām pārmaiņām, piemēram, algas izmaksas kārtības maiņa. Var minēt arī pirmssvētku tuvošanos, kad darbiniekiem uzlabojas noskaņojums," stāsta J. Roze.
Kas ietekmē produktivitāti?
Galvenie faktori, kas nosaka klimatu darba vidē: vadītāja sniegtais atbalsts, organizācijas mērķi, stresa noturība, empātija, emociju pašregulācija – darbinieka un vadītāja spēja sevi noskaņot, emocionāli stabilizēties, iedvesmoties u. c. Darbiniekam ir svarīgi justies droši, atbalstītam un atzītam (pozitīvi) savā darba vidē, lai varētu izpausties un būt produktīvs.
"Ja vadītājs izprot, kas darba vidē ietekmē klimatu un darbinieku produktivitāti, tad veidojas pavisam cita izpratne un attieksme. Kad vadītājs apzinās savus trūkumus, viņš var mērķtiecīgi virzīties uz saviem mērķiem, attīstoties, pilnveidojoties un izprotot to, kas jādara un kā jādara," stāsta J. Roze.
Neparastas likumsakarības, kas novērotas pētījumos
- Viens no svarīgākajiem rādītājiem, kas atspoguļo produktivitātes līmeni uzņēmumā, ir darbinieka iesaistīšanās (involvment) lēmumu pieņemšanā un izpildē. Darbinieks ar zemu iesaistīšanās rādītāju veiks savu darbu pavirši, nevēlēsies uzņemties papildu darbus. Savukārt darbinieks ar augstu iesaistīšanās rādītāju jutīs piederību konkrētajam uzņēmumam, būs lojāls un darīs pat nedaudz vairāk, kā ir prasīts.
- Darbinieku produktivitāti visvairāk pazemina baumas, jo tiek "atņemts" darba laiks, labsajūta un savstarpēja uzticība kolektīvā. Viņi var aizrauties ar baumošanu, kas nelabvēlīgi atspoguļosies darba veikšanā un nereti arī darbinieku rotācijā. Ir novērots gadījums, kad grāmatvede, uzklausot citu darbinieku paustās baumas un žēlošanās, nemitīgi atlika savus darbus un aizkavējās ilgāk par savu darbalaiku, kas rezultējās aiziešanā.
- Vadītāji ar augstāku emocionālo intelektu piesaista arī darbiniekus ar augstu emocionālo intelektu.
Vērtību sistēmas nozīme
