Mārketinga speciālistam, lasot regulu 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti jeb Vispārīgo datu aizsardzības regulu, rodas sajūta, ka darba gaitā nedrīkst ne ievākt, ne pielietot vai analizēt datus. Personas datus drīkst izmantot, bet katram niekam ir nepieciešama atļauja, kuru klients bieži vien inerces dēļ nedod. Vai tā patiešām notiek? Kas ir visdraudīgākās lamatas, kurās riskē iekrist tas, kas vāc, apstrādā un glabā datus par klientiem un mērķauditoriju?