Eiropas Zaļais kurss – kā tas ietekmēs uzņēmējus?
2022-02-16
Maija Orbidāne, SIA "PricewaterhouseCoopers", ilgtspējas pakalpojumu vadītāja
Klimata pārmaiņu radītās sekas izjūtam aizvien vairāk gan ar ekstrēmiem laikapstākļiem, gan izmaiņām dabā. Lai mazinātu klimata pārmaiņas un risinātu problēmas, kas saistītas ar vides degradāciju, Eiropas Savienība ir izvirzījusi ambiciozus mērķus samazināt siltumnīcefektu radošo gāzu emisiju par 55% līdz 2030. gadam un līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai. Eiropas Zaļais kurss ir stratēģija, ar kuras palīdzību ES plāno sasniegt klimata neitralitāti.
Līdzautors: Benno Butulis, SIA“PricewaterhouseCoopers Legal” zvērināts advokāts
Klasifikācijas sistēma ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām
Eiropas Zaļā kursa mērķis ir uzlabot iedzīvotāju un nākamo paaudžu labklājību un veselību, sekmējot bezatlikumu ražošanu, viedu pārvietošanos, zemu emisiju ēku būvniecību, bioloģisko daudzveidību, tīru gaisu un ūdeni, veicinot atjaunojamās enerģijas ražošanu un izmantošanu, kā arī aprites un sadarbības ekonomiku, tādējādi mazinot siltumnīcefektu radošo gāzu emisiju apmēru un to absorbēšanu. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, būs nepieciešami ievērojami naudas līdzekļi. Eiropas Zaļā kursa investīciju plāns paredz tuvākajā desmitgadē mobilizēt vismaz 1 trlj. eiro investīcijām.
Kas ir nepieciešams mērķa īstenošanai?
Runājot par finansējuma nodrošinājumu šiem mērķiem, tiek lietots jēdziens – ilgtspējīgas finanses. Ilgtspējīgu finanšu būtība ir stiprināt gan privātā, gan publiskā sektora lomu, nodrošinot finansējuma plūsmu uzņēmumiem, kuri jau šobrīd aktīvi iesaistās un veic ilgtspējīgas darbības vai vēlas mainīties un pielāgoties, pārskatot savus darbības modeļus, meklējot jaunus, ilgtspējīgākus un videi draudzīgākus darbības virzienus klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgojoties klimata pārmaiņām.
Lai finanšu institūcijas, aktīvu pārvaldnieki, kā arī publiskais sektors varētu sekmīgi pildīt šo pienākumu un nodrošināt finansējuma pieejamību ilgtspējīgām darbībām un transformācijas procesiem, ir nepieciešama uzticama, kvalitatīva un standartizēta informācija, kas sniegtu atbildi uz jautājumu, kas tad īsti ir ilgtspējīgs un kas sekmēs izvirzīto klimata mērķu sasniegšanu.
Eiropas Savienība (ES) ir izstrādājusi zinātniski pamatotu klasifikācijas sistēmu ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām jeb Taksonomijas regulējumu (regula 2020/852/ES par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai), kurā sniedz ieskatu tādās saimnieciskajās darbībās, kas vērstas uz ES izvirzīto vides mērķu sasniegšanu. Tā atzīst par zaļām jeb “vides ziņā ilgtspējīgām” saimnieciskās darbības, kas sniedz būtisku ieguldījumu vismaz viena izvirzītā vides mērķa sasniegšanā, vienlaikus būtiski nekaitējot nevienam citam vides mērķim un nodrošinot minimālas sociālās garantijas. Tas nozīmē, ka uzņēmumam savas saimnieciskās darbības jāveic atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem un ANO vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, tostarp principiem un tiesībām, kuri ir izklāstīti astoņās pamatkonvencijās un noteikti ne vien Starptautiskās darba organizācijas deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, bet arī Starptautiskajā cilvēktiesību hartā.
Zaļā kursa nostādījumi uzņēmējiem
Koplietošanas auto platformas, piemēram, “CityBee”, “Carguru”, “OxDrive”, “Bolt Drive”, ir kļuvušas par pilsētas mobilitātes stūrakmeni, kas ļauj izmantot transportlīdzekļus bez ilgtermiņa saistībām. Līdz ar šo pakalpojumu popularitātes pieaugumu aktualizējušās arī vairākas problēmas, kad koplietošanas auto lietotājam ir jāmaksā sods par nodarījumu, ko tas nav veicis, piemēram, jāmaksā par sasistu auto. Šī situācija aktualizējusi arī jautājumu par koplietošanas platformu sasniedzamību, konkrēti – tās nevar sazvanīt, lai informētu par kādu problēmu. Un no šīs situācijas rodas jautājums – vai platformām obligāti jābūt sazvanāmām?
Juridiski padomi
06:00, 4. Dec. 2024
2024.gada 26.martā Eiropas Savienībā (ES) stājās spēkā direktīva 2024/825, ar ko attiecībā uz patērētāju dalības veicināšanu zaļās pārkārtošanās procesā, nodrošinot viņiem labāku aizsardzību pret negodīgu praksi un viņu labāku informētību, groza direktīvu 2005/29/EK un 2011/83/ES, jeb Zaļās pārkārtošanās akts. Kas mainīsies uzņēmējiem un patērētājiem?
Juridiski padomi
06:00, 28. Nov. 2024
Lasītājs jautā: Pašnodarbinātais pasūtīja preci, kas bija nepieciešama pasākumam. Preci bija paredzēts piegādāt ar pakomāta starpniecību. Tā netika piegādāta laikā, līdz ar to vairāk nav nepieciešama. Kādas ir pašnodarbinātas personas tiesības šādā gadījumā? Vai preci drīkst atgriezt?
Juridiski padomi
09:00, 27. Nov. 2024
Šobrīd ir izstrādāti grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kuros paredzēta dzērienu reklāmas kanālu ierobežošana, kas būtiski ietekmēs reklāmas stratēģijas Latvijā un mārketinga jomu kopumā. Kādas izmaiņas gaidāmas un kas būs jāņem vērā?
Juridiski padomi
06:00, 21. Nov. 2024
Lasītājs jautā: Uzņēmums ir noslēdzis līgumu par autordarba radīšanu uzņēmuma vajadzībām, tomēr pēc kāda laika atklājas, ka radīto autordarbu izmanto kāds cits cilvēks, norādot to kā savu. Autortiesību likums paredz, ka par darba autoru tiek uzskatīta persona, kuras vārds/uzvārds vai pseidonīms ir norādīts pie darba, ja vien nav pierādīts pretējais. Kā pierādīt, ka persona, kura uzdodas par darba autoru, nav šī darba autors?
Juridiski padomi
09:00, 12. Nov. 2024
Veidojot zīmolu, uzņēmējs tajā parasti iegulda radošumu, piešķir tam pievienoto vērtību un reģistrē preču zīmi, lai nostiprinātu zīmola identitāti un aizsargātu to. Bet ko darīt, ja tirgū parādās līdzīgs zīmols? Vai uzņēmumam aktīvi jāreaģē uz šādu situāciju?
Juridiski padomi
06:00, 7. Nov. 2024
Lasītājs jautā: Pašnodarbināta persona atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, ir plānots, ka katru mēnesi kontā saņems naudu par iepriekš veiktu sadarbību (procentuāli no pārdotajām grāmatām). Reizēm šī persona vēlas veidot arī personalizētus pasūtījumus klientiem. Vai pašnodarbināta persona, kas vienlaicīgi ir arī darba ņēmējs, atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un saņem bērna kopšanas pabalstu, drīkst gūt arī ienākumus no saimnieciskās darbības? Kādu summu drīkst saņemt kontā?
Juridiski padomi
09:00, 30. Okt. 2024
Lasītājs jautā: Kā zināt, kuros gadījumos ir jāreģistrē sociālo tīklu “Facebook” un “Instagram” lapa kā struktūrvienība? Vai tas pats attiecas arī uz kontu “TikTok” platformā? Kādos gadījumos tā būs struktūrvienība un kādos – ne? Piemēram, ja uzņēmums vietnē parāda savu preci, norāda cenu un iespēju pasūtīt, rakstot personīgu ziņu, vai tā būs struktūrvienība, kas jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā?
Juridiski padomi
09:00, 29. Okt. 2024
Lasītājs jautā: Komerclikuma (KL) 144.panta 1.daļas 4.1punktā ir teikts – ja sabiedrībai ir dažādas daļu kategorijas, – statūtos norāda daļu kategorijas, norādot tiesības, kas izriet no katras daļu kategorijas, kā arī katras kategorijas daļu skaitu un nominālvērtību. Kas ietilpst “tiesībās, kas izriet no katras daļas kategorijas”?
Juridiski padomi
06:00, 17. Okt. 2024
Lasītājs jautā: Uzņēmums, kurš nodarbojas ar pārtikas produktu, dzērienu un tabakas nespecializēto vairumtirdzniecību, ir izveidojis interneta vietni, kurā var pieslēgties tikai reģistrēti lietotāji (sabiedrības ar ierobežotu atbildību), kuri ir noslēguši līgumu ar uzņēmumu. Šajā vietnē sabiedrība var veikt pasūtījumus un tos apmaksāt. Vai šāda interneta vietne ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā kā struktūrvienība ? Vai vairumtirgotājs var pārdot tabaku un alkoholu šādā kārtībā?
Juridiski padomi
06:00, 10. Okt. 2024
Situācijas, kad zeme un ēka kā atsevišķi īpašumi pieder dažādiem īpašniekiem, rada daudz praktisku un juridisku diskusiju jau vairāk nekā 30 gadus. 2024.gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, ar kuriem kārtējo reizi ir mēģināts rast ieilgušās problēmas risinājumu. Vai tas ir izdevies?
Juridiski padomi
06:00, 3. Okt. 2024
Gadījumi, kad pašnodarbinātajam rodas nepieciešamība pēc bezdarbnieka pabalsta, var būt dažādi. Var gadīties, ka saimnieciskajā darbībā, it īpaši tās sākumā, pašnodarbinātais negūst regulārus ienākumus vai arī to vispār nav, radot pārdomas par pieteikšanos bezdarbnieka pabalstam. Iespējams, kāds pašnodarbinātais ir nesen pārtraucis darba attiecības, pieteicies bezdarbnieka pabalsta saņemšanai un vēlas paralēli uzsākt saimniecisko darbību. Vai pašnodarbinātais var šo pabalstu saņemt? Skaidrojam!
Reklāmraksts
Juridiski padomi
11:33, 26. Sep. 2024
Lasītājs jautā: Uzņēmums radījis digitālo produktu ar savu unikālo dizainu. Kā rīkoties, ja kāds cits uzņēmums šo dizainu izmanto saviem produktiem, to atdarinot un izdodot fiziskas grāmatas veidā? Kādas ir uzņēmuma tiesības šādā gadījumā?
Juridiski padomi
09:00, 25. Sep. 2024
Ja uzņēmuma labprātīgas pārejas rezultātā jaunie īpašnieki iegūst daļas, valdes pienākums ir sagatavot izmaiņas dalībnieku reģistrā un iesniegt tās Uzņēmumu reģistrā. Bet kā rīkoties, ja valde šo pienākumu neveic? Vai pats dalībnieks var reģistrēt izmaiņas? Un kādas ir Uzņēmumu reģistra tiesības?
Juridiski padomi
06:00, 24. Sep. 2024
Lasītājs jautā: Pašnodarbināta persona saimnieciskās darbības vajadzībām ir paņēmusi uz nomaksu telefonu pie mobilo sakaru operatora. Ikmēneša rēķins par telefonu tiek izrakstīts uz vīra vārda. Vai šajā gadījumā pašnodarbinātā persona drīkst šos izdevumus norakstīt kā saimnieciskās darbības izdevumus?
Juridiski padomi
09:00, 17. Sep. 2024