Mūsdienās arvien biežāk tiek dibinātas dažādas sabiedrības, jo cilvēki vēlas pievērsties uzņēmējdarbībai, realizējot savas ieceres un tiecoties sasniegt jaunus mērķus, kā arī būt paši sava darba laika noteicēji. Šajā rakstā pievērsīsimies dažādām praktiskām niansēm par valdes locekļa iecelšanu amatā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību.

Raksta līdzautore: Elizabete Titova, ZAB "Kronbergs Čukste Levin" juriste

Ievēlēšana amatā

Lai valdes loceklis tiktu ievēlēts vai atsaukts no amata, tiek sasaukta sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) dalībnieku sapulce un balsots. Dalībnieku sapulcē pārstāvētajām balsīm jābūt vairākumā. Praksē visbiežāk ir sastopama situācija, kad visi SIA dalībnieki piedalās sapulcē un par konkrētā valdes locekļa ievēlēšanu amatā balso vienbalsīgi. Tas arī tiek atspoguļots protokolā. Ja tajā piedalās visi SIA dalībnieki, sapulce ir lemttiesīga neatkarīgi no tās sasaukšanas veida. Tomēr, ja nav iespējams operatīvi nodrošināt visu SIA dalībnieku piedalīšanos sapulcē, ir jāņem vērā, ka Komerclikums (KL) nosaka kārtību un termiņus, kādā sasaucama dalībnieku sapulce. Līdz ar to, ja kāds dalībnieks nepiedalās sapulcē, vispirms ir jāizvērtē, vai sapulce vispār ir lemttiesīga, un tad jāskaita balsis, kas nepieciešamas lēmuma pieņemšanai. Vispārīgais KL noteikums ir, ka SIA dalībnieku sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dalībnieki, kuri kopā pārstāv vairāk par pusi no balsstiesīgā pamatkapitāla. Tomēr tās pašas SIA statūti var paredzēt arī lielāku pārstāvības normu attiecībā gan uz sapulces lemttiesīgumu, gan arī uz lēmuma pieņemšanai nepieciešamo balsu skaitu.

SIA, kurā ir viens dalībnieks, sapulces lēmums tiek aizstāts ar vienīgā dalībnieka lēmumu, un uz šādu lēmuma pieņemšanu neattiecas iepriekš aprakstītie noteikumi par sapulces izsludināšanu. 

Dalībnieku sapulces vai dalībnieka lēmums attiecībā uz sabiedrību un tās valdes locekļiem ir spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, ja vien lēmumā nav noteikts cits termiņš. Parasti valdes locekļi tiek ievēlēti uz nenoteiktu laiku, ja vien statūtos nav noteikts citādi. Varētu šķist, ka valdes locekļa pilnvaru termiņa (parasti tie ir divi vai trīs gadi) paredzēšana statūtos sniedz dalībniekam un valdes loceklim zināmu skaidrību par nākotni, tomēr praksē bieži vien gadās sastapties ar situācijām, kad gan dalībnieks, gan valdes loceklis ir aizmirsuši, ka šāds termiņš ir noteikts, un atceras par to vairākus mēnešus pēc tā beigām. Ja tomēr statūtos ir paredzēts termiņš, valdes uzdevums ir nodrošināt, lai laikus tiek sasaukta sapulce lēmuma pieņemšanai par valdes locekļa atkārtotu ievēlēšanu amatā vai jauna valdes locekļa izvēli.