Kas ir vienkāršotā likvidācija?
2022-09-13
Indra Aužele, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītāja
Klausies
Komerclikumā (KL) paredzēti vairāki veidi, kā var tikt likvidēta kapitālsabiedrība (sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrība (AS)). Tas var notikt gan uz dalībnieku lēmuma, gan tiesas lēmuma pamata. Tāpat likumā paredzēti arī vēl citi veidi, kādos var tikt likvidēta sabiedrība. Viens no šiem veidiem – pamatojoties uz kompetentas iestādes, t.i., Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vai Uzņēmumu reģistra (UR), pieņemtu lēmumu.
Lai gan praksē šai darbībai nereti lieto apzīmējumu "vienkāršotā likvidācija", tomēr normatīvajos aktos šāds termins nav lietots. Tāpat būtībā šajos gadījumos likvidācija lielākoties nenotiek un sabiedrību izslēdz no komercreģistra bez likvidācijas procesa. Tādējādi vienkāršotā likvidācija ir sabiedrības piespiedu darbības izbeigšana, ja iestājušies konkrēti likumā noteikti apstākļi.
Vienkāršotās likvidācijas process
Iestājoties noteiktiem, likumā paredzētiem gadījumiem, kompetentā iestāde nosūta sabiedrībai brīdinājumu, lūdzot novērst konstatēto trūkumu un nosakot tam konkrētu termiņu. Ja šajā termiņā sabiedrība novērš konstatēto trūkumu, tad vienkāršotās likvidācijas procesu neturpina un sabiedrībai nelabvēlīgus lēmumus nepieņem. Ja brīdinājumā noteiktajā termiņā trūkumus nenovērš, tas ir pamats, lai kompetentā iestāde – UR vai VID – pieņemtu lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu.
Ja likumā noteiktajā termiņā šo lēmumu neapstrīd, tad pēc tam, kad tas kļuvis nepastrīdams, komercreģistrā veic attiecīgu ierakstu. Kad komercreģistrā veikts ieraksts par sabiedrības darbības izbeigšanu, UR oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē paziņojumu par sabiedrības darbības izbeigšanu. Šajā paziņojumā uzaicina sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc tā publicēšanas dienas iesniegt UR pieteikumu par likvidatora iecelšanu. Tas nozīmē, ka mēneša laikā no publikācijas dienas ikviena persona, kura kaut kādā veidā saistīta ar konkrēto juridisko personu un ir ieinteresēta tās likvidācijā, var iesniegt UR pieteikumu likvidatora iecelšanai.
Uzņēmumi arvien biežāk izvēles sadarboties ar pašnodarbināto, lai efektīvāk, ātrāk un lētāk paveiktu konkrētu uzdevumu. Kurā brīdī šī sadarbība var tikt uzskatīta par darba attiecībām ar visām no tā izrietošajām nodokļu un tiesiskajām sekām?
Juridiski padomi
06:00, 21. Sep. 2023
Dāvinājums Civillikuma (CL) izpratnē ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Lai arī dāvinājums lielākoties asociējas ar ko patīkamu, pastāv arī iespējami riski un neskaidrības. Par šo vairāk šajā rakstā!
Juridiski padomi
06:00, 31. Aug. 2023
Pēdējā laikā ievērojami pieaudzis krimināllietu skaits par likumā noteikto ziņu par patieso labuma guvēju nesniegšanu vai apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu. Tas galvenokārt saistīts ar aktīvu ziņošanu par nepatiesajiem patiesajiem labuma guvējiem gan situācijās, kad tas ir vajadzīgs, gan tajās, kad nē.
Juridiski padomi
06:00, 28. Aug. 2023
Uzņēmuma veiksmīgas darbības un ilgtermiņa attīstības nodrošināšanā vienlīdz būtisks ir stratēģiskais redzējums un rūpīga kontrole un pārvaldība pār iekšējiem procesiem. Tieši iekšējā audita funkcijas ieviešana ir nozīmīgs instruments iestādes pārvaldības uzlabošanā, tomēr virkne iestādes neapzinās iekšējā audita funkcijas potenciālu. Šajā rakstā aplūkosim iekšējā audita funkcijas ieviešanas nozīmi, kā arī pirmos soļus, ko vajadzētu veikt, lai šo funkciju ieviestu savā uzņēmumā.
Klausies
Juridiski padomi
06:00, 1. Aug. 2023
Lai gan Vispārīgā datu regula sniedz juridisko ietvaru attiecībā uz obligāti sniedzamo informāciju, pastāv arī virkne praktiskas dabas apsvērumu, kurus vērts paturēt prātā privātuma politikas izstrādes un pilnveidošanas procesā. Izskatīsim tos!
Klausies
Juridiski padomi
06:00, 20. Jūl. 2023
Ik dienas, slēdzot darījumus, esam pieraduši, ka informāciju par juridiskām personām, to pārstāvjiem un aktuālajiem datiem noskaidrot ir pavisam vienkārši, jo juridisko personu aktuālie dati un to izmaiņas ir brīvi un publiski pieejami. Citādāk ir ar fizisku personu aktuālajiem datiem, jo, saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu, ne visi dati drīkst būt publiski pieejami, kas no vienas puses aizsargā fiziskās personas un no otras puses rada sarežģījumus kreditoriem aktuālo datu noskaidrošanā.
Juridiski padomi
06:00, 29. Jūn. 2023
Vaicā lasītājs: Mūsu uzņēmuma darbības veids ir pasākumu, tostarp, apmācību un semināru organizēšana. Mēs meklējam aktuālas tēmas, autori domā saturu un uzsvarus uz būtiskākajiem jautāumiem, kas ir mūsu uzņēmuma konkurences priekšrocība. Tāpat mēs nosakām semināra cenu un izvietojam reklāmu par pasākumu. Pēc pasākuma reklāmas parādīšanās plašākai publikai, cits uzņēmums, kas arī nodarbojas ar semināru organizēšanu, nokopē mūsu izstrādāto saturu un sagatavo identisku semināru. Vienīgā atšķirība – tas notiek pāris dienas ātrāk un par zemāku cenu. Vai to var uzskatīt par negodīgu komercpraksi?
Juridiski padomi
08:45, 20. Jūn. 2023
Kas jāņem vērā, izsniedzot aizdevumu valdes loceklim? Lai izvairītos no potenciālām nodokļu sekām, svarīgi izvērtēt likumu prasības gan attiecībā uz aizdevuma darījuma noformēšanu, gan nodokļu piemērošanu.
Juridiski padomi
06:00, 19. Jūn. 2023
2023.gada 1.jūnijā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā (KL), saskaņā ar kuriem Latvijā tiek ieviesta direktīva 2019/2121, kas attiecās uz pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu. Grozījumi galvenokārt ir vērsti uz jaunu komercsabiedrību pārrobežu apvienošanās kārtību un ievieš divus jaunus pārrobežu reorganizācijas veidus – sadalīšanos un pārveidošanos. Vienlaikus izmaiņas KL paredz arī vienkāršot un uzlabot nacionālo reorganizācijas procesu, pielāgojot to pārrobežu reorganizācijas procesa regulējumam.
Juridiski padomi
06:00, 16. Jūn. 2023
2022.gada 16.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Komerclikumā (KL), kas stāsies spēkā 2023.gada 1.jūlijā. Grozījumi maina vairākas pašreiz KL iekļautās tiesību normas, tostarp tiesisko regulējumu par akciju sabiedrības (AS) akcionāriem nepieciešamo ziņu iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā (UR). Sīkāk apskatām, kas mainīsies tieši ziņu iesniegšanas procesā.
Juridiski padomi
06:00, 12. Jūn. 2023
Šī gada 1.jūnijā spēkā stājas grozījumi Komerclikumā, kas kapitālsabiedrību dalībniekiem paredz alternatīvu iespēju līdz šim spēkā esošajai dividenžu sadales kārtībai. Izskatām izmaiņas!
Juridiski padomi
06:00, 9. Jūn. 2023
Kādā veidā iespējams izslēgt sabiedrības dalībnieku no dalībnieku reģistra nodalījuma un konsekventi – arī no dalības pašā sabiedrībā?
Juridiski padomi
06:00, 7. Jūn. 2023
Lai atvieglotu ikdienas preču un pakalpojumu piekļūstamību cilvēkiem ar dažādām invaliditātēm, Latvijā ir pieņemts Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums (Piekļūstamības likums). Likuma ieviešana padarīs ērtāku preču un pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar kustību, dzirdes, redzes, vai uztveres traucējumiem un citiem funkcionāliem ierobežojumiem. Savukārt uzņēmējiem Piekļūstamības likuma pieņemšana nozīmē, ka savlaicīgi ir jāieplāno savu preču un pakalpojumu pielāgošana atbilstoši jaunajām prasībām.
Juridiski padomi
06:00, 23. Mai. 2023
Komercnoslēpuma aizsardzība komersantam ir ļoti būtiska, jo no tā ir atkarīga viņa uzņēmuma vērtība un attīstības iespējas. Savukārt komercnoslēpuma nonākšana konkurenta rīcībā dod tam saimnieciskas priekšrocības un ir pretēja godīgām saimnieciskās darbības paražām. Kas jāņem vērā, lai pasargātu sevi no komercnoslēpumu saturošas informācijas noplūdes un nonākšanas konkurentu rīcībā?
Klausies
Juridiski padomi
06:00, 2. Mai. 2023
Lēmums par dividenžu izmaksu vai arī gluži pretēji – peļņas ieguldīšanu uzņēmuma tālākā attīstībā – ir katra uzņēmuma darba kārtībā vismaz reizi gadā un parasti saistībā ar gada pārskata apstiprināšanu. Par ikgadējās vadības sapulces norises niansēm un lēmumu pieņemšanu gada pārskatu apstiprināšanas aspektā – lasiet šajā publikācijā.
Klausies
Juridiski padomi
06:00, 2. Mai. 2023
