Prokūra vai komercpilnvara?
2021-10-04
Karina Savicka, "SIA MERCREDI" juriste
Bieži vien komersantiem rodas nepieciešamība izsniegt pilnvaru kādam no darbiniekiem vai kādai citai trešajai personai. Pilnvara var gan atslogot valdi, gan nodrošināt iespēju operatīvāk parakstīt dokumentus. Tomēr, izsniedzot pilnvaru, rodas jautājums, ko izvēlēties – prokūru vai komercpilnvaru? Turklāt jāpiedomā, cik plašam jābūt pilnvarojumam un kas tajā jāiekļauj.
Latvijā ir sastopami dažādi komersantu veidi, tomēr visizplatītākais ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Šādu sabiedrību pārstāv un to vārdā darbojas valde, kas sastāv no viena vai vairākiem valdes locekļiem. Arī paraksttiesīgiem valdes locekļiem var būt paredzētas gan atsevišķas, gan kopīgas ar vienu vai vairākiem valdes locekļiem. No kā izriet, ka, slēdzot darījumus un nodrošinot uzņēmuma ikdienas darbību, ir nepieciešama valdes locekļu klātbūtne dokumentu parakstīšanai. Lai gan arvien izplatītāk paliek elektroniskā paraksta izmantošana, tomēr joprojām ir aktuāls jautājums par to, kā nodrošināt dokumentu parakstīšanu paraksttiesīgā valdes locekļa prombūtnes laikā.
Šim nolūkam tiesību akti paredz divu veidu pilnvaras komersantiem, proti, - komercpilnvara un prokūra. Lai izvērtētu, kuru no tām labāk izvēlēties, ir jāsaprot, kādas ir to atšķirības.
Vizuālā identitāte būtiski palīdz ikvienam uzņēmumam veidot atpazīstamību un uzticību klientu acīs. Tā sevī ietver dažādus vizuālos elementus, kas kopā veido unikālu un atšķirīgu uzņēmuma tēlu. Tomēr, pieaugot konkurencei un digitālajai videi kļūstot arvien nozīmīgākai, pieaug arī risks saskarties ar vizuālās identitātes zādzību. Kā atpazīt identitātes zādzību un kā rīkoties, ja tā ir nozagta?
Juridiski padomi
09:00, 17. Dec. 2024
Autortiesību aizsardzība tiešsaistē ir svarīga ne vien tiesību īpašnieku un radošo nozaru aizsardzībai, bet arī valsts ekonomikai un informatīvās telpas drošībai. Latvijā, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs, interneta pirātisms ir izplatīta problēma. Lai to risinātu, ir izstrādāti grozījumi Autortiesību likumā. Kas mainīsies un kas jāatceras, piemērojot šo regulējumu?
Juridiski padomi
09:00, 12. Dec. 2024
Lai arī Latvijā nav tradicionālo fosilo energoresursu (ogļu, naftas) ieguves vietu, valsts ir bagāta ar citiem izrakteņiem, kurus izmanto, piemēram, kā izejvielu būvmateriālu ražošanā (ģipšakmens, kaļkakmens, saldūdens kaļķiezis, šūnakmens, dolomīts, laukakmeņi, smilts, māls, kvarca smilts, aleirīts, smilšmāls, smilts-grants, mālsmilts). Kādas sekas var iestāties, ja netiek ievērotas derīgo izrakteņu iegūšanas prasības?
Juridiski padomi
09:00, 10. Dec. 2024
Lasītājs jautā: Uzņēmums izmaksā darbiniekiem prēmijas vienu reizi gadā atbilstoši viņu sasniegumiem. Vai prēmija par iepriekšējā gada rezultātiem jāizmaksā arī maternitātes atvaļinājumā, uz slimības lapas vai ilgstošā bezalgas atvaļinājumā esošam darbiniekam?
Juridiski padomi
06:00, 10. Dec. 2024
Lasītājs jautā: Vai valdes loceklim var apmaksāt dzīvokļa īres izdevumus? Vai arī šāda apmaksa uzskatāma par valdes locekļa atlīdzību?
Juridiski padomi
06:00, 6. Dec. 2024
Koplietošanas auto platformas, piemēram, “CityBee”, “Carguru”, “OxDrive”, “Bolt Drive”, ir kļuvušas par pilsētas mobilitātes stūrakmeni, kas ļauj izmantot transportlīdzekļus bez ilgtermiņa saistībām. Līdz ar šo pakalpojumu popularitātes pieaugumu aktualizējušās arī vairākas problēmas, kad koplietošanas auto lietotājam ir jāmaksā sods par nodarījumu, ko tas nav veicis, piemēram, jāmaksā par sasistu auto. Šī situācija aktualizējusi arī jautājumu par koplietošanas platformu sasniedzamību, konkrēti – tās nevar sazvanīt, lai informētu par kādu problēmu. Un no šīs situācijas rodas jautājums – vai platformām obligāti jābūt sazvanāmām?
Juridiski padomi
06:00, 4. Dec. 2024
2024.gada 26.martā Eiropas Savienībā (ES) stājās spēkā direktīva 2024/825, ar ko attiecībā uz patērētāju dalības veicināšanu zaļās pārkārtošanās procesā, nodrošinot viņiem labāku aizsardzību pret negodīgu praksi un viņu labāku informētību, groza direktīvu 2005/29/EK un 2011/83/ES, jeb Zaļās pārkārtošanās akts. Kas mainīsies uzņēmējiem un patērētājiem?
Juridiski padomi
06:00, 28. Nov. 2024
Lasītājs jautā: Pašnodarbinātais pasūtīja preci, kas bija nepieciešama pasākumam. Preci bija paredzēts piegādāt ar pakomāta starpniecību. Tā netika piegādāta laikā, līdz ar to vairāk nav nepieciešama. Kādas ir pašnodarbinātas personas tiesības šādā gadījumā? Vai preci drīkst atgriezt?
Juridiski padomi
09:00, 27. Nov. 2024
Šobrīd ir izstrādāti grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kuros paredzēta dzērienu reklāmas kanālu ierobežošana, kas būtiski ietekmēs reklāmas stratēģijas Latvijā un mārketinga jomu kopumā. Kādas izmaiņas gaidāmas un kas būs jāņem vērā?
Juridiski padomi
06:00, 21. Nov. 2024
Lasītājs jautā: Uzņēmums ir noslēdzis līgumu par autordarba radīšanu uzņēmuma vajadzībām, tomēr pēc kāda laika atklājas, ka radīto autordarbu izmanto kāds cits cilvēks, norādot to kā savu. Autortiesību likums paredz, ka par darba autoru tiek uzskatīta persona, kuras vārds/uzvārds vai pseidonīms ir norādīts pie darba, ja vien nav pierādīts pretējais. Kā pierādīt, ka persona, kura uzdodas par darba autoru, nav šī darba autors?
Juridiski padomi
09:00, 12. Nov. 2024
Veidojot zīmolu, uzņēmējs tajā parasti iegulda radošumu, piešķir tam pievienoto vērtību un reģistrē preču zīmi, lai nostiprinātu zīmola identitāti un aizsargātu to. Bet ko darīt, ja tirgū parādās līdzīgs zīmols? Vai uzņēmumam aktīvi jāreaģē uz šādu situāciju?
Juridiski padomi
06:00, 7. Nov. 2024
Lasītājs jautā: Pašnodarbināta persona atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, ir plānots, ka katru mēnesi kontā saņems naudu par iepriekš veiktu sadarbību (procentuāli no pārdotajām grāmatām). Reizēm šī persona vēlas veidot arī personalizētus pasūtījumus klientiem. Vai pašnodarbināta persona, kas vienlaicīgi ir arī darba ņēmējs, atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un saņem bērna kopšanas pabalstu, drīkst gūt arī ienākumus no saimnieciskās darbības? Kādu summu drīkst saņemt kontā?
Juridiski padomi
09:00, 30. Okt. 2024
Lasītājs jautā: Kā zināt, kuros gadījumos ir jāreģistrē sociālo tīklu “Facebook” un “Instagram” lapa kā struktūrvienība? Vai tas pats attiecas arī uz kontu “TikTok” platformā? Kādos gadījumos tā būs struktūrvienība un kādos – ne? Piemēram, ja uzņēmums vietnē parāda savu preci, norāda cenu un iespēju pasūtīt, rakstot personīgu ziņu, vai tā būs struktūrvienība, kas jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā?
Juridiski padomi
09:00, 29. Okt. 2024
Lasītājs jautā: Komerclikuma (KL) 144.panta 1.daļas 4.1punktā ir teikts – ja sabiedrībai ir dažādas daļu kategorijas, – statūtos norāda daļu kategorijas, norādot tiesības, kas izriet no katras daļu kategorijas, kā arī katras kategorijas daļu skaitu un nominālvērtību. Kas ietilpst “tiesībās, kas izriet no katras daļas kategorijas”?
Juridiski padomi
06:00, 17. Okt. 2024
Lasītājs jautā: Uzņēmums, kurš nodarbojas ar pārtikas produktu, dzērienu un tabakas nespecializēto vairumtirdzniecību, ir izveidojis interneta vietni, kurā var pieslēgties tikai reģistrēti lietotāji (sabiedrības ar ierobežotu atbildību), kuri ir noslēguši līgumu ar uzņēmumu. Šajā vietnē sabiedrība var veikt pasūtījumus un tos apmaksāt. Vai šāda interneta vietne ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā kā struktūrvienība ? Vai vairumtirgotājs var pārdot tabaku un alkoholu šādā kārtībā?
Juridiski padomi
06:00, 10. Okt. 2024