Sankciju piemērošanas praktiskie problēmjautājumi
2022-05-23
Vineta Čukste, SIA “ZAB Kronbergs Čukste Levin” zvērināta advokāte
Saistībā ar aktuālajiem notikumiem ģeopolitiskā arēnā Eiropas Savienība un vairākas Rietumvalstis ir piemērojušas dažādas starptautiskas un pārrobežu sankcijas pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku. Šobrīd attiecībā pret Krievijas Federāciju, tās amatpersonām, kā arī pilsoņiem kopumā ir piemērots vairāk nekā 10 000 sankciju, kas neizbēgami ir radījušas daudzus jo daudzus izaicinājumus tiem uzņēmējiem, kuri līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā sadarbojās ar šīm valstīm.
Rakta līdzautors: Aleksandrs Kuzņecovs, SIA “ZAB Kronbergs Čukste Levin” jurists
Tā kā normatīvie akti, ar kuriem tiek ieviestas sankcijas pret Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republiku, ir daudzveidīgi un sankciju normu teksts brīžiem ir visai komplicēts, personas labā ticībā var pārkāpt sankcijas. Šajā rakstā apskatīti sankciju piemērošanas praktiskie aspekti, kas īpaši attiecināmi uz komercdarbības veicējiem.
Resursu pieejamība
Saistībā ar notikumiem Ukrainā Eiropas Savienība (ES) pieņēma vairākus lēmumus un regulas, kuras cita starpā aizliedz tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus sankcionētām personām vai ar tām saistītām personām. Minētais formulējums ir izplatīts un tiek lietots arī citos ES normatīvajos aktos, piemēram, ES regulas Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība ( 2. panta 2. punkts).
Eiropas Savienības Tiesa (EST) lietā C-117/06 ir norādījusi, ka vārdu salikumam “darīt pieejamu” ir plaša nozīme un tas aptver jebkuru aktu, kura veikšana ir vajadzīga saskaņā ar piemērojamām valsts tiesībām, lai personai ļautu gūt iespēju pilnībā lietot attiecīgo mantu. Savukārt atbilstoši EST spriedumam lietā C-550/09 jēdzienam “līdzekļi vai saimnieciskie resursi” ir plaša nozīme, aptverot jebkura veida īpašumu neatkarīgi no tā iegūšanas veida. Šajā ziņā nav nozīmes tam, vai runa ir par jau piederošu īpašumu vai īpašumiem, kas iegūti no trešajām personām. Līdz ar to EST piemēro plašu jēdziena “darīt pieejamus” un “līdzekļi vai saimnieciskie resursi” interpretāciju.
Nevarētu būt šaubas, ka tādi klasiskie civiltiesiskie darījumi kā pirkuma līgums, dāvinājums, piegādes līgums, aizdevuma līgums u. c. vērsti uz mantas nodošanu citai personai. Tomēr sankciju regulējums neaprobežojas tikai ar klasiskiem civiltiesiskajiem darījumiem. Ja līguma blakussekas noved pie netiešas mantiska labuma piešķiršanas sankcionētai personai, darījuma izpilde arī var būt klasificējama kā sankciju režīma pārkāpums.
Piemēram, ja sankcionēta persona tiek atbrīvota no tādu savu saistību izpildes, kam ir mantiska vērtība, tad tas tiek atzīts par resursu pieejamības nodrošināšanu sankcionētai personai. Tātad dažādās ikdienas situācijās galvenais ir paturēt prātā sankciju piemērošanas mērķi – izslēgt jebkāda mantiskā labuma piešķiršanu sankcionētai personai. Tikai izvērtējot plānotā darījuma vai rīcības sekas tieši šādā aspektā, var pieņemt lēmumu par attiecīgo rīcību, t. i., darījuma veikšanu vai atturēšanos no tā.
Sankciju ietekme uz līgumu izpildi
Koplietošanas auto platformas, piemēram, “CityBee”, “Carguru”, “OxDrive”, “Bolt Drive”, ir kļuvušas par pilsētas mobilitātes stūrakmeni, kas ļauj izmantot transportlīdzekļus bez ilgtermiņa saistībām. Līdz ar šo pakalpojumu popularitātes pieaugumu aktualizējušās arī vairākas problēmas, kad koplietošanas auto lietotājam ir jāmaksā sods par nodarījumu, ko tas nav veicis, piemēram, jāmaksā par sasistu auto. Šī situācija aktualizējusi arī jautājumu par koplietošanas platformu sasniedzamību, konkrēti – tās nevar sazvanīt, lai informētu par kādu problēmu. Un no šīs situācijas rodas jautājums – vai platformām obligāti jābūt sazvanāmām?
Juridiski padomi
06:00, 4. Dec. 2024
2024.gada 26.martā Eiropas Savienībā (ES) stājās spēkā direktīva 2024/825, ar ko attiecībā uz patērētāju dalības veicināšanu zaļās pārkārtošanās procesā, nodrošinot viņiem labāku aizsardzību pret negodīgu praksi un viņu labāku informētību, groza direktīvu 2005/29/EK un 2011/83/ES, jeb Zaļās pārkārtošanās akts. Kas mainīsies uzņēmējiem un patērētājiem?
Juridiski padomi
06:00, 28. Nov. 2024
Lasītājs jautā: Pašnodarbinātais pasūtīja preci, kas bija nepieciešama pasākumam. Preci bija paredzēts piegādāt ar pakomāta starpniecību. Tā netika piegādāta laikā, līdz ar to vairāk nav nepieciešama. Kādas ir pašnodarbinātas personas tiesības šādā gadījumā? Vai preci drīkst atgriezt?
Juridiski padomi
09:00, 27. Nov. 2024
Šobrīd ir izstrādāti grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kuros paredzēta dzērienu reklāmas kanālu ierobežošana, kas būtiski ietekmēs reklāmas stratēģijas Latvijā un mārketinga jomu kopumā. Kādas izmaiņas gaidāmas un kas būs jāņem vērā?
Juridiski padomi
06:00, 21. Nov. 2024
Lasītājs jautā: Uzņēmums ir noslēdzis līgumu par autordarba radīšanu uzņēmuma vajadzībām, tomēr pēc kāda laika atklājas, ka radīto autordarbu izmanto kāds cits cilvēks, norādot to kā savu. Autortiesību likums paredz, ka par darba autoru tiek uzskatīta persona, kuras vārds/uzvārds vai pseidonīms ir norādīts pie darba, ja vien nav pierādīts pretējais. Kā pierādīt, ka persona, kura uzdodas par darba autoru, nav šī darba autors?
Juridiski padomi
09:00, 12. Nov. 2024
Veidojot zīmolu, uzņēmējs tajā parasti iegulda radošumu, piešķir tam pievienoto vērtību un reģistrē preču zīmi, lai nostiprinātu zīmola identitāti un aizsargātu to. Bet ko darīt, ja tirgū parādās līdzīgs zīmols? Vai uzņēmumam aktīvi jāreaģē uz šādu situāciju?
Juridiski padomi
06:00, 7. Nov. 2024
Lasītājs jautā: Pašnodarbināta persona atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, ir plānots, ka katru mēnesi kontā saņems naudu par iepriekš veiktu sadarbību (procentuāli no pārdotajām grāmatām). Reizēm šī persona vēlas veidot arī personalizētus pasūtījumus klientiem. Vai pašnodarbināta persona, kas vienlaicīgi ir arī darba ņēmējs, atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un saņem bērna kopšanas pabalstu, drīkst gūt arī ienākumus no saimnieciskās darbības? Kādu summu drīkst saņemt kontā?
Juridiski padomi
09:00, 30. Okt. 2024
Lasītājs jautā: Kā zināt, kuros gadījumos ir jāreģistrē sociālo tīklu “Facebook” un “Instagram” lapa kā struktūrvienība? Vai tas pats attiecas arī uz kontu “TikTok” platformā? Kādos gadījumos tā būs struktūrvienība un kādos – ne? Piemēram, ja uzņēmums vietnē parāda savu preci, norāda cenu un iespēju pasūtīt, rakstot personīgu ziņu, vai tā būs struktūrvienība, kas jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā?
Juridiski padomi
09:00, 29. Okt. 2024
Lasītājs jautā: Komerclikuma (KL) 144.panta 1.daļas 4.1punktā ir teikts – ja sabiedrībai ir dažādas daļu kategorijas, – statūtos norāda daļu kategorijas, norādot tiesības, kas izriet no katras daļu kategorijas, kā arī katras kategorijas daļu skaitu un nominālvērtību. Kas ietilpst “tiesībās, kas izriet no katras daļas kategorijas”?
Juridiski padomi
06:00, 17. Okt. 2024
Lasītājs jautā: Uzņēmums, kurš nodarbojas ar pārtikas produktu, dzērienu un tabakas nespecializēto vairumtirdzniecību, ir izveidojis interneta vietni, kurā var pieslēgties tikai reģistrēti lietotāji (sabiedrības ar ierobežotu atbildību), kuri ir noslēguši līgumu ar uzņēmumu. Šajā vietnē sabiedrība var veikt pasūtījumus un tos apmaksāt. Vai šāda interneta vietne ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā kā struktūrvienība ? Vai vairumtirgotājs var pārdot tabaku un alkoholu šādā kārtībā?
Juridiski padomi
06:00, 10. Okt. 2024
Situācijas, kad zeme un ēka kā atsevišķi īpašumi pieder dažādiem īpašniekiem, rada daudz praktisku un juridisku diskusiju jau vairāk nekā 30 gadus. 2024.gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, ar kuriem kārtējo reizi ir mēģināts rast ieilgušās problēmas risinājumu. Vai tas ir izdevies?
Juridiski padomi
06:00, 3. Okt. 2024
Gadījumi, kad pašnodarbinātajam rodas nepieciešamība pēc bezdarbnieka pabalsta, var būt dažādi. Var gadīties, ka saimnieciskajā darbībā, it īpaši tās sākumā, pašnodarbinātais negūst regulārus ienākumus vai arī to vispār nav, radot pārdomas par pieteikšanos bezdarbnieka pabalstam. Iespējams, kāds pašnodarbinātais ir nesen pārtraucis darba attiecības, pieteicies bezdarbnieka pabalsta saņemšanai un vēlas paralēli uzsākt saimniecisko darbību. Vai pašnodarbinātais var šo pabalstu saņemt? Skaidrojam!
Reklāmraksts
Juridiski padomi
11:33, 26. Sep. 2024
Lasītājs jautā: Uzņēmums radījis digitālo produktu ar savu unikālo dizainu. Kā rīkoties, ja kāds cits uzņēmums šo dizainu izmanto saviem produktiem, to atdarinot un izdodot fiziskas grāmatas veidā? Kādas ir uzņēmuma tiesības šādā gadījumā?
Juridiski padomi
09:00, 25. Sep. 2024
Ja uzņēmuma labprātīgas pārejas rezultātā jaunie īpašnieki iegūst daļas, valdes pienākums ir sagatavot izmaiņas dalībnieku reģistrā un iesniegt tās Uzņēmumu reģistrā. Bet kā rīkoties, ja valde šo pienākumu neveic? Vai pats dalībnieks var reģistrēt izmaiņas? Un kādas ir Uzņēmumu reģistra tiesības?
Juridiski padomi
06:00, 24. Sep. 2024
Lasītājs jautā: Pašnodarbināta persona saimnieciskās darbības vajadzībām ir paņēmusi uz nomaksu telefonu pie mobilo sakaru operatora. Ikmēneša rēķins par telefonu tiek izrakstīts uz vīra vārda. Vai šajā gadījumā pašnodarbinātā persona drīkst šos izdevumus norakstīt kā saimnieciskās darbības izdevumus?
Juridiski padomi
09:00, 17. Sep. 2024