Mūsdienās būt valdes loceklim ir ne tikai liela atbildība, bet arī augsts risks gan pašam valdes loceklim, gan arī juridiskai personai, ko viņš pārstāv, pamatojoties uz likumu. Tas ir risks arī kapitālsabiedrības dalībniekiem, kas nepienācīgas valdes uzraudzības vai kontroles rezultātā var ne tikai saskarties ar savu saimniecisko interešu apdraudējumu, bet pat zaudēt uzņēmumu. Žurnālā "iTiesības" skaidro Viktorija Jarkina, zvērināta advokāte. 

Tā kā par uzņēmuma saimnieku tiek uzskatīts valdes loceklis, tieši viņam jāuzņemas galvenā atbildība par veiksmīgu uzņēmuma darbību, tiesa, ir arī gadījumi, kad negatīvas sekas par valdes locekļa darbībām var izjust juridiskā persona – uzņēmums. Kādas var būt problēmsituācijas, kur potenciāli varētu rasties nesaskaņas minētajā “mīlas trijstūrī” – attiecībās starp valdes locekli, dalībnieku un juridisko personu?

Valdes locekļa pienākumu nasta

Komerclikumā (KL) noteikts, ka valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam un atbildība neiestājas tikai tad, ja valdes loceklis pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Praksē tas nozīmē, ka faktiski valdes loceklis ir atbildīgs par visu, kas notiek uzņēmumā, jo viņam kā saimniekam jāzina viss.

Valdes pienākumi regulēti ne tikai KL, bet arī citos tiesību aktos. Piemēram, "Grāmatvedības likumā" noteikts, ka uzņēmuma vadītājs (kapitālsabiedrībā – valde) atbildīgs par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu. Atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām” nodokļu maksātājam, kas ir juridiska persona, bet kuras vietā atbild tās vadītājs, ir pienākums samaksāt nodokļus un nodevas noteiktā termiņā un pilnā apmērā. Savukārt Maksātnespējas likumā paredzēta valdes locekļu atbildība par dokumentu nenodošanu maksātnespējas procesa administratoram. Jāņem vērā, ka papildus šiem valdes locekļa likumiskie pienākumi un atbildība regulēta arī citos tiesību aktos.

Kad sekas jūt uzņēmums