Viltotas preces – ne tikai pārdevēja atbildība
2023-11-24
Alīna Lepere, SIA "TGS Baltic zvērinātu advokātu birojs", Latvijas un Eiropas Savienības patentpilnvarniece preču zīmju lietās
Pārkāpumi, kas saistīti ar preču viltošanu, ne tikai nodara mantisku kaitējumu konkrētiem komersantiem, bet arī kropļo konkurenci un apdraud tautsaimniecības intereses kopumā. Turklāt arī viltotu preču pirkšana ir sodāma rīcība. Kas jāzina par viltotu preču atpazīšanu un ziņošanu par pārkāpumiem?
Viltoto preču tirgus nemitīgi nodara ievērojamus zaudējumus pasaules ekonomikai. 2022.gadā vērienīgas operācijas “Viltotā zvaigzne” īstenošanas laikā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un trīs ārpus ES esošās valstīs konfiscētas viltotas preces 87 milj. eiro vērtībā, kā arī sākti vairāki simti tiesvedību un arestētas 378 personas, kas saistītas ar viltojumu biznesu.
Kas ir viltojums?
Saskaņā ar regulu 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un Preču zīmju likuma 91.panta 1.daļu ar viltojumu saprot preci (arī iepakojumu), kas ir marķēta ar apzīmējumu (nosaukumu, logotipu, citu atšķirības zīmi), kurš ir identisks preču zīmei, kas reģistrēta tā paša veida precēm, vai kuru tā būtiskajos elementos nevar atšķirt no šādas preču zīmes, ja tas ir izdarīts bez preču zīmes īpašnieka atļaujas. Parasti šādas preces apzināti tiek veidotas tā, lai pēc dažādiem vizuāliem parametriem (formas, krāsas, ornamenta) tās līdzinātos oriģinālās preču zīmes īpašnieka precei, tātad, iespējams, arī vienlaikus pārkāpjot tiesības uz reģistrēto dizainparaugu.
Kā viltojuma piemēru noteikti jāmin arī tiesību uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi pārkāpums, kā arī preces lietošanas instrukcijas, garantijas dokumenta, etiķetes, brošūras vai cita līdzīga izstrādājuma atdarināšana, tiem piestiprinot viltoto nosaukumu vai logotipu.
Tātad preces viltošana pēc būtības ir intelektuālā īpašuma tiesību, visbiežāk tiesību uz preču zīmi, pārkāpums. Šāds pārkāpums var izpausties dažādi, un ne vienmēr preču zīmes atdarināšana nozīmē preces viltošanu.
Preču zīmju likums aizsargā reģistrētas preču zīmes likumīgā īpašnieka tiesības pret citu personu vēlāk reģistrētām un reģistrācijai pieteiktām preču zīmēm, kā arī bez reģistrācijas lietotiem apzīmējumiem, kuri ir identiski vai sajaucami līdzīgi agrākai preču zīmei un līdz ar to var maldināt patērētāju par preces izcelsmi (ražotāju).
Saskaņā ar Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma B sadaļu šādus preču zīmju strīdus Latvijā risina ārpus tiesas kārtībā speciāli izveidotā institūcijā – Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē –, kā arī tiesā civiltiesiskā kārtībā. Civiltiesiski strīdi visbiežāk ir saistīti ar to, ka komersanti neapzināti izvēlas savām precēm un pakalpojumiem sajaucami līdzīgus nosaukumus vai logotipus, kas var ietekmēt patērētāja izvēli un prettiesiski gūt labumu no agrākās preču zīmes atpazīstamības un reputācijas tirgū. Nevar izslēgt iespēju, ka šādas darbības tiek veiktas arī apzināti, tomēr šāds nodoms parasti nav acīmredzams.
Līdz ar straujo normatīvo aktu attīstību ilgtspējas jomā, pieaug arī valdes pienākumu apjoms un atbildība, jo valdes loceklim kā krietnam un rūpīgam saimniekam tās ieviešana jānodrošina arī kapitālsabiedrībā. Tāpēc šobrīd ir ļoti svarīgi pārskatīt valdes lomu, lai nodrošinātu kapitālsabiedrības ilgtermiņa vērtību pieaugumu.
Juridiski padomi
06:00, 24. Jūl. 2024
Lai novērstu taksometru pakalpojumu sniedzēju nodokļu maksājumu apiešanu un precizētu administratīvo atbildību par likuma prasību neievērošanu, pieņemti grozījumi Autopārvadājumu likumā. Kādas ir jaunās prasības, kas jāievēro, lai varētu veikt taksometru pakalpojumus?
Juridiski padomi
06:00, 18. Jūl. 2024
Uzņēmumi atpazīstamības un peļņas palielināšanai izmanto dažādas metodes, tostarp loterijas un konkursus, kas notiek ne tikai televīzijā un radio, bet arī sociālajos tīklos. Kas jāņem vērā uzņēmējam, ja tas vēlas organizēt loteriju? Kāda ir atšķirība starp loteriju un konkursu? Skaidrojam!
Juridiski padomi
09:00, 16. Jūl. 2024
Veicot būvdarbus vai teritorijas labiekārtošanas darbus, gadās atrast kādu senu priekšmetu – monētas, rotaslietas, sadzīves priekšmetus. Jāzina, kā pareizi rīkoties, veicot šādu atradumu, jo par nelikumīgām darbībām ar senlietām draud kriminālatbildība, bet likuma nezināšana, kā zināms, neatbrīvo no atbildības!
Juridiski padomi
06:00, 16. Jūl. 2024
Lasītājs jautā: Sabiedrība ar ierobežotu atbildību visu sezonu (6 mēnešus) tirgo augļus un dārzeņus tirgū, par vietu tirgū samaksājot nodevu pašvaldībai. Vai šādā gadījumā jāreģistrē struktūrvienība, ja tirdzniecība notiek katru dienu konkrētā vietā? Vai tomēr tā skaitās izbraukuma tirdzniecība?
Juridiski padomi
09:00, 9. Jūl. 2024
Lasītājs jautā: Daudzdzīvokļu mājā ir dzīvokļu īpašnieku kopība. Daļa dzīvokļu īpašnieku vēlas veikt tiešos norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem, bet citi – netiešos. Vai dzīvokļu īpašnieku kopība var atsevišķiem dzīvokļiem piemērot tiešos, bet citiem netiešos norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem? Kā to juridiski pareizi noformēt?
Juridiski padomi
06:00, 3. Jūl. 2024
Satversmes tiesa (ST) 2024.gada 4.aprīļa spriedumā lietā 2023-27-03 atzina, ka Rīgas domes lēmums noteikt aizliegumu Rīgas teritorijā organizēt azartspēles un sniegt azartspēļu pakalpojumus, neatbilst Satversmes 1. un 105.pantam. Kā ST nonāca pie šāda sprieduma un ko tas nozīmē azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem un sabiedrībai kopumā? Skaidrojam!
Juridiski padomi
06:00, 2. Jūl. 2024
Bieži vien, runājot par nekustamā īpašuma iegādi vai izmantošanu, tiek minēts termins “servitūts” vai “ceļa servitūts”. Kas ir servitūts? Kas jāievēro uzņēmējam saistībā ar servitūta ceļu?
Juridiski padomi
06:00, 27. Jūn. 2024
Mainoties kapitālsabiedrības īpašniekiem, Uzņēmumu reģistrā (UR) ir jāiesniedz Komerclikumā noteiktie dokumenti. Vai var pārrakstīt kapitāldaļas no viena īpašnieka citam bez kādu īpašu dokumentu sagatavošanas? Vai arī bez šiem UR iesniedzamajiem dokumentiem nepieciešami vēl kādi? Apskatām, kas paredzēts likumu normās un kādi ir noteiktie ierobežojumi.
Juridiski padomi
06:00, 13. Jūn. 2024
Lasītājs jautā: Uzņēmuma meitas uzņēmumam ar tiesas lēmumu tiek noteikta summa, kas jānomaksā. Meitas uzņēmumam šāda naudas summa nav pieejama. Vai šo summu var piedzīt no mātes uzņēmuma?
Juridiski padomi
06:00, 11. Jūn. 2024
Saeimas kārtības rullī kopš 2012.gada februāra ir iekļauta 5.3nodaļa, kas paredz kolektīvā iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas procedūru. Kopš 2023.gada 1.janvāra arī Pašvaldību likumā ir iestrādāts kolektīvo iesniegumu mehānisms. Lai rosinātu izmaiņas likumā nepieciešams savākt 10 000 parakstus. Kādas ir kolektīvā iesnieguma iesniegšanas iespējas un procedūras?
Juridiski padomi
06:00, 10. Jūn. 2024
Lai spētu pielāgoties mainīgajai digitalizācijas videi un jauniem kiberdrošības draudiem, Eiropas Komisija ir izstrādājusi jaunu regulējumu – direktīvu 2022/2555, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Eiropas Savienībā. Latvijā jauno direktīvu plānots pārņemt, izstrādājot jaunu likumu – Nacionālās kiberdrošības likumu. Apskatām, kādas izmaiņas gaidāmas, uz ko tās attieksies un kad tās varētu stāties spēkā, ja likuma pieņemšanas process ritēs pēc plāna.
Juridiski padomi
06:00, 4. Jūn. 2024
Lasītājs jautā: Uzņēmums organizē sporta sacensības, pēc kurām sacensību dalībnieku dati (vārds, uzvārds, uzrādītais rezultāts, iegūtā vieta, kā arī godalgoto vietu ieguvēju fotogrāfija) tiek publicēti uzņēmuma mājaslapā. Vai uzņēmums drīkst šādi rīkoties? Vai netiek pārkāptas dalībnieku tiesības, ja dati kļūst publiski pieejami? Vai uzņēmumam jāsaņem dalībnieka piekrišana datu publicēšanai?
Juridiski padomi
09:00, 28. Mai. 2024
2023.gada 16.martā tika pieņemts Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums, kas paredz, ka no 2025.gada 28.jūnija cilvēkiem, kuriem ir ierobežota kāda no sensorajām spējām (redze, dzirde, tauste, oža, garša, līdzsvars un propriocepcija), precei vai pakalpojumam jābūt pieejamam lietošanai, izmantojot citu sensoro kanālu. Kā pielāgot preces, lai tās būtu pieejamas ikvienam?
Klausies
Juridiski padomi
06:00, 27. Mai. 2024
Tiesiskās attiecības, kas saistītas ar dzīvokļa īpašumos sadalīto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanu un mājas uzturēšanas pakalpojumu nodrošināšanu, vienmēr ir raisījušas ne mazums strīdu un diskusiju. To pierāda arī Senātā otrreiz nonākusī lieta par strīdu starp uzņēmumu “Jūrmalas ūdens” un daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopību par parāda piedziņu par sniegtajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem. Apskatām, kādi bija Senāta secinājumi šajā lietā.
Juridiski padomi
06:00, 23. Mai. 2024