Kā rīkoties, ja uzņēmumā notiek kratīšana?
2026-01-30
Jānis Dobelnieks, SIA "Sorainen ZAB", zvērināts advokāts; Iveta Priedniece, SIA “Sorainen ZAB”, jurista palīdze
Gan jaunuzņēmumi, kas sper pirmos soļus tirgū, gan nozares līderi ar gadiem slīpētu biznesa modeli un nevainojamu reputāciju nereti dzīvo pārliecībā, ka kratīšana ir risks, kas attiecas uz citiem. Tomēr realitāte ir citāda – kratīšana var skart jebkuru uzņēmumu neatkarīgi no tā vecuma, lieluma, apgrozījuma vai pat labiem nodomiem. Kā rīkoties, ja uzņēmumā notiek kratīšana un uzņēmuma darbs būtībā tiek paralizēts?
Kratīšana ir pēkšņa izmeklēšanas darbība, kas var būtiski ietekmēt uzņēmuma ikdienas darbu. Tā notiek bez iepriekšēja brīdinājuma, jo izmeklēšanas iestāžu amatpersonu mērķis ir nekavējoties iegūt pierādījumus. Proti, kratīšana ir izmeklēšanas darbība, kuras laikā veic telpas, apvidus teritorijas, transportlīdzekļa un atsevišķas personas piespiedu pārmeklēšanu ar mērķi atrast un izņemt meklējamo objektu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka meklējamais objekts (priekšmeti, dokumenti, personas) atrodas kratīšanas vietā. Jāatzīmē, ka visas personas, kas atrodas kratīšanai pakļautajās telpās, arī tiek pakļautas kratīšanai bez nepieciešamības pieņemt atsevišķu lēmumu par katru no tām.
Kā jau minēts iepriekš, kratīšana nav izvēles situācija – uzņēmums nespēj kontrolēt, kad un vai šāda izmeklēšanas darbība tiek veikta, taču spēj kontrolēt savu gatavību un rīcību.
Lai saglabātu kontroli un mazinātu riskus, kritiski svarīgi ir zināt šādā situācijā veicamos praktiskos soļus. Jo skaidrāk un vienkāršāk definēti uzņēmumā īstenojamie procesi, jo mazāks risks, ka panika vai pārpratumi radīs papildu problēmas.
Ja darījumu partneru starpā rodas strīds un to nav iespējams atrisināt sarunu ceļā, rodas jautājums – ko darīt tālāk. Šādos gadījumos iespējams izvēlēties pārstāvi, kas kā neatkarīgs eksperts spētu virzīt radušos strīdu līdz tā pilnīgai izšķiršanai. Kas var pārstāvēt juridiskas un fiziskas personas? Kāda ir pārstāvja loma un atbildība?
Juridiskie padomi
08:25, 8. Apr. 2026
Nereti, lai efektīvi organizētu savu komercdarbību, uzņēmumi izvēlas piesaistīt speciālistus ārpakalpojumā. Šo darbu izpildei ir jānodrošina piekļuve saviem iekšējiem procesiem, tostarp arī dokumentiem, kas var saturēt personas datus. Kura no pusēm ir atbildīga par personas datu drošu apstrādi – pasūtītājs vai ārpakalpojuma sniedzējs? Kā nodrošināt nemainīgi augstu personas datu aizsardzības līmeni?
Juridiskie padomi
06:29, 7. Apr. 2026
Imigrācijas likums paredz vairākus mehānismus termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai, un viena no būtiskākajām kategorijām ir ieguldījums Latvijas kapitālsabiedrībā. Taču, kā tas bieži notiek regulētos procesos, pastāv būtiskas nianses, kuras ir jāzina jau sākotnēji, lai izvairītos no iestāžu atteikumiem vai pat situācijām, kad ārvalstu investors tiek izraidīts no valsts, kurā viņš jau paspējis iekārtot savu dzīvi.
Juridiskie padomi
06:26, 1. Apr. 2026
Mūsdienu uzņēmējdarbības vide ir strauji mainīga, un riski sadarbībai var rasties gan ar nesen dibinātiem uzņēmumiem, gan jau ar ilgstošiem sadarbības partneriem. Tieši tāpēc sadarbības partnera iepriekšēja un regulāra izvērtēšana nav vienkārši "labā prakse", bet nepieciešamība, ko nosaka ne tikai komerciālo risku vadības loģika, bet arī normatīvais regulējums.
Juridiskie padomi
06:47, 27. Mar. 2026
Ikviena uzņēmuma ikdienā galvenā uzmanība parasti tiek veltīta biznesa procesiem, klientiem un darbiniekiem. Tomēr ir gadījumi, kad nekustamo īpašumu īpašnieki un uzņēmumu vadītāji saskaras ar nepatīkamām situācijām, kad īpašumam bojājumus nodarījusi nepilngadīga persona – bērns. Kā juridiski korekti rīkoties šādā gadījumā? Skaidrojam!
Juridiskie padomi
06:00, 13. Mar. 2026
Lasītājs jautā: Pašnodarbināta persona ir ieguvusi apdrošināšanas brokera sertifikātu un noslēgusi uzņēmuma līgumu ar apdrošināšanas brokeru sabiedrību, kurā persona tiek pilnvarota pārstāvēt sabiedrību. Brokeru sabiedrības vārdā tiek slēgti apdrošināšanas līgumi un iekasētas apdrošināšanas prēmijas. Vai šāds sadarbības modelis nerada risku, ka Valsts ieņēmumu dienests vai Valsts darba inspekcija to klasificēs kā faktiskas darba attiecības, lai gan ekonomiski un organizatoriski šis modelis ir izdevīgāks abām pusēm?
Juridiskie padomi
09:00, 11. Mar. 2026
Biznesa vidē viedokļu dažādība, nesaskaņas un domstarpības, tajā skaitā dažādo interešu vai pieejamās informācijas dēļ, ir bieža parādība. Lai gan uzņēmēji parasti cenšas tās risināt mierīgā ceļā un saviem spēkiem, tas ne vienmēr izdodas, un sākotnēji lietišķs strīds var pāraugt nopietnākā konfliktā un arī nonākt līdz lietas izskatīšanai tiesā. Kādos gadījumos nepieciešams eksperta vērtējums?
Juridiskie padomi
06:00, 2. Dec. 2025
Lasītājs jautā: Uzņēmums nopircis biroja ēku. Ēka agrāk piederējusi kādam citam uzņēmumam un ir remontējamā stāvoklī. Tajā palikusi veca biroja tehnika un citi gruži, tostarp arī veci dokumenti. Vai un kā uzņēmums ir tiesīgs šos dokumentus iznīcināt?
Juridiskie padomi
09:00, 26. Nov. 2025
Finanšu pasaule pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi īstu digitālo lēcienu. Mēs vairs nemaksājam ar skaidru naudu vai neaizpildam papīra maksājuma uzdevumus – viss notiek digitāli, ātri un ērti. Arvien vairāk darījumu, sākot no komunālo pakalpojumu apmaksas un apdrošināšanas iegādes un beidzot ar vērtspapīru tirdzniecību, norisinās tiešsaistē, izmantojot modernas finanšu tehnoloģijas un ērtus tehniskus risinājumus. Šīs ērtības ir saistītas ar jauniem izaicinājumiem – kā tos pārvaldīt?
Juridiskie padomi
06:00, 26. Nov. 2025
Jaunais Datu akts ir viens no būtiskākajiem Eiropas Savienības digitālās politikas instrumentiem pēdējo gadu laikā. Tas aptvers visas uzņēmējdarbības nozares un fundamentāli mainīs savienoto produktu un digitālo pakalpojumu līdzšinējo datu apstrādes un izmantošanas kārtību. Jaunās datu piekļuves tiesības noteiks būtiskas izmaiņas produktu izstrādē un informācijas tehnoloģiju infrastruktūrā. Vai un kādas iespējas uzņēmumiem Datu akts paver? Un kādi ir riski?
Juridiskie padomi
09:00, 17. Nov. 2025
Nomas un īres līgumos ne vienmēr var paredzēt visus iespējamos dzīves gadījumus. Taču mēdz būt gadījumi, kad nomas vai īres līguma saistību izpilde nav iespējama, jo līguma puse beidz pastāvēt, proti, nomnieks (juridiska persona) tiek likvidēts vai īrnieks nomirst. Kā rīkoties tādā situācijā?
Juridiskie padomi
09:00, 15. Okt. 2025
Dinamiskajā ikdienā stresa situācijas var radīt pēkšņa ziņa no valsts vai privāta uzņēmuma par to, ka nav saņemts maksājums. Tomēr maksājums ir veikts un tam ir pierādījums – bankas maksājuma uzdevums. Kāpēc šādas situācijas rodas? Un kāda informācija jānorāda maksājuma uzdevumā, veicot tiesvedības maksājumus?
Juridiskie padomi
06:00, 30. Sep. 2025
Lai gan šķiet, ka gan juridiskas, gan fiziskas personas par savām saistībām rūpējas atbildīgi un pārzina uzņemtās finanšu saistības, praksē nereti rodas situācijas, kad jānoskaidro: kam un kādu summu persona ir parādā? Kā to izdarīt?
Juridiskie padomi
09:00, 25. Sep. 2025
Lai transportlīdzeklis varētu piedalīties ceļu satiksmē, ir nepieciešama valsts reģistrācijas numura zīme. Tomēr nereti tā pilda ne tikai tehnisku transportlīdzekļa identifikācijas funkciju, bet arī kalpo kā īpašnieka identitātes elements. Tāpēc, ja rindas kārtībā piešķirtais numurs automašīnas īpašniekiem nešķiet piemērots, normatīvais regulējums paredz iespēju izvēlēties citu, sev tīkamākas burtu un ciparu kombinācijas numuru. Vai tas nozīmē, ka persona var saņemt jebkādu sev vēlamu numura zīmi?
Juridiskie padomi
06:00, 24. Sep. 2025