Kāpēc tāds dīvains nosaukums šim rakstam? Par digitalizāciju mūsdienās runā teju uz katra stūra, un ne katru tas interesē. Taču, ja izvēlējāties lasīt šo rakstu, jo virsrakstā ir tas otrs vārds, mērķis ir sasniegts. Šoreiz runāsim par to, cik grūti ir pieņemt lēmumus par IT risinājumu ieviešanu savā biznesā un cik dārgi var izmaksāt aizkavēšanās šādus lēmumus pieņemt.
Kas ir digitalizācija?
Kārtības labad tomēr sāksim ar digitalizāciju. Ar šo terminu bieži apzīmē dažādus projektus un notikumus – tā var būt jaunu informācijas sistēmu ieviešana uzņēmumā, novecojušu informācijas tehnoloģiju nomaiņa pret jaunākām, papīra informācijas aprites aizvietošana ar elektroniskajiem dokumentiem vai attālinātā darba risinājumu izveide. Dažkārt par digitalizāciju sauc arī procesu automatizāciju, robotizētu iekārtu vai mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu. Tāpēc, kad kāds sāk runāt par digitalizāciju, būtu labi precizēt, kas tieši ar to tiek domāts.
Šiem projektiem tomēr ir viena vai pat vairākas kopīgas pazīmes. No vienas puses, tie visi ir saistīti ar kādu elektronisku iekārtu, datorsistēmu vai mobilo sakaru risinājumu ieviešanu. No otras puses, tie maina cilvēku darbu. Dažiem IT risinājumi atvieglos un paātrinās procesus, bet dažiem tie sarežģīs dzīvi. Tieši tāpēc vienaldzīgo pret digitalizāciju nebūs – vieni par to priecāsies, citi pretosies.
Ar zemāku cenu pret prokrastināciju
Svešvārdu “prokrastinācija”, iespējams, daudzi pirmo reizi izdzirdēja, kad kāda populāra latviešu mūzikas apvienība laida klajā albumu ar tādu nosaukumu. Pie viena varēja noskaidrot, ka šis termins apzīmē darbu un svarīgu lēmumu atlikšanu uz vēlāku laiku. Bieži vien šī atlikšana tiek pavadīta ar pašpārmetumiem.
Tieši digitalizācija daudzos uzņēmumos ir viens no svarīgajiem jautājumiem, par ko ir grūti pieņemt lēmumus, tāpēc tie tiek atlikti uz vēlāku laiku. Savukārt šī lēmumu atlikšana tiek pavadīta ar sirdēstiem un pašpārmetumiem, jo 21. gadsimtā bez IT risinājumiem “nu nekādi nevar”.
Vēl pirms desmit vai pārdesmit gadiem ikviens IT projekts automātiski nozīmēja milzīgas investīcijas. Standartizēti risinājumi gandrīz nebija pieejami. IT speciālistu nebija daudz, tāpēc šādu risinājumu izstrādes izmaksas bija gana augstas. Klāt vēl vajadzēja pierēķināt licenču un uzturēšanas izmaksas. Tāpēc IT risinājumus varēja atļauties tikai pietiekami lieli un turīgi uzņēmumi.
Mūsdienās sistēmas un programmatūra ne vienmēr ir jāpērk, to var arī īrēt uz noteiktu laiku un atbilstoši darbinieku skaitam. IT uzņēmumi no visas pasaules piedāvā savus risinājumus gandrīz visās nozarēs un katram biznesa procesam – atliek tikai salīdzināt un izvēlēties. Arī sistēmu pielāgošanu konkrētam uzņēmumam nu jau var veikt dažās nedēļās. Tomēr daudziem arī tas vēl nepalīdz.
Mazajiem grūti, bet lielajiem nav vieglāk
