Mēdz teikt, ka stratēģija – tas ir plāns, kā sasniegt izvirzīto mērķi. Bet par mērķiem māca, ka tiem ir jābūt vienkāršiem, mērāmiem, sasniedzamiem, iedvesmojošiem un arī piesaistītiem laikam. Gandrīz kā par vistu un olu – atkal veidojas apburtais loks. Kā uzņēmumam izvirzīt mērķus?
Viens mērķis – bīstami
Termins “mērķis” ir aizgūts no šaušanas. Tāpēc bieži valda uzskats, ka mērķis var būt tikai viens – trāpīt centrā, trāpīt desmitniekā. Šādi nosaukts mērķis patiešām ir vienkāršs, saprotams un arī gana iedvesmojošs, un individuālā sporta veidā, kāda ir šaušana, tas tiešām iederas. Bet kā būtu biznesā?
Biznesā kā vienīgais mērķis bieži tiek nosaukta peļņa. Tomēr tā var izrādīties liela un liktenīga kļūda. Matemātika un loģika saka priekšā: peļņu var palielināt, palielinot ieņēmumus un samazinot izmaksas. Tāpēc pārdevēji, kas uzņēmumā ir atbildīgi par ieņēmumiem, centīsies pārdot vairāk. Turpretī ražotāji un pārējie, kurus parasti skar vislielākās izmaksas, centīsies mazināt tās. Agrāk vai vēlāk tas novedīs pie pretrunas – uzņēmums vairs nespēs izpildīt to, ko klientam būs solījuši pārdevēji, bet pārdevēji nespēs pārdot, jo ražošana vairs negarantēs šo solījumu izpildi.
Viens mērķis var būt bīstams, ja nav vienotas izpratnes par to, kā šis mērķis tiks sasniegts.
Savstarpēji saistītu mērķu sistēma
Te ir vērts atgādināt definīciju, kas saka: stratēģija ir savstarpēji saistītu lēmumu kopums. Arī mērķus uzņēmumā vajag izvirzīt kā vairāku savstarpēji saistītu mērķu kopumu, un katram jābūt pietiekami skaidram, mērāmam un arī piesaistītam laikā.
Noteiktu peļņas līmeni tiešām var sasniegt, līdzsvarojot apgrozījumu un izmaksas. Apgrozījumu veido ieņēmumi no klientiem, tāpēc vajag izvēlēties, cik un kādus klientus vēlamies piesaistīt nākamajā mēnesī, ceturksnī vai gadā. Klienti pērk un maksā par mūsu produktiem vai pakalpojumiem, tāpēc nākamais saistītais lēmums ir par nepieciešamo produktu grozu vai pakalpojumu apmēru, to cenām un arī pašizmaksu. Savukārt tas noved pie lēmumiem par darba organizāciju un procesiem uzņēmumā, proti, kā jāorganizē darbs uzņēmumā, lai šādu apmēru, kvalitāti un pašizmaksu nodrošinātu.
Ja tas nav iespējams ar pašreizējiem resursiem, jāpieņem lēmumi par investīcijām ražošanas iekārtās, telpās vai tehnoloģijās, par personāla piesaisti vai apmācību, par jauniem partneriem un piegādātājiem. Tieši šādi lēmumi nosaka nepieciešamo vai optimālo izmaksu līmeni.
Mērķi izkārtojas līdzīgi kā spuldzītes Ziemassvētku eglītes virtenē. Galotnē atrodas lielais mērķis – apgrozījums vai peļņa. Uz nākamajiem zariem – uzņēmuma klienti un mērķa tirgi. Zemāk – pakalpojumi un produkti, un arī uzņēmuma ikdienas procesi, darba organizācija un investīcijas.
Simboliski un arī ironiski ir tas, ka enerģijas avots ir pieslēgts virtenes apakšā, bet augšējās lampiņas iedegsies vien tad, ja visa virtene būs darba kārtībā. Lai sasniegtu rezultātu, ir jāiegulda līdzekļi procesos un darba organizācijā, nevis tikai pārdošanā.
