Turpinot izskatīt uzņēmuma organizatorisko struktūru veidus, aplūkosim horizontālo, matricas, komandas, tīkla un projicēto organizatorisko struktūru. Lai saprastu, kas ir piemērotākā konkrētajam uzņēmumam, izskatīsim to priekšrocības un trūkumus.

Horizontālā jeb plakanā struktūra

Decentralizēta organizatoriskā struktūra, kurā gandrīz visiem darbiniekiem ir vienāda vara. Šajā gadījumā vadītājiem var būt tikai nedaudz lielākas pilnvaras nekā pārējiem darbiniekiem. Šis struktūras veids ir izplatīts starp jaunizveidotiem uzņēmumiem, kuri izmanto mūsdienīgu pieeju darbam vai kuriem vēl nav pietiekams darbinieku skaits, lai dalītos nodaļās.

Organizēts darba mērķis – produkta vai pakalpojuma izstrāde. Uzņēmums veidots tā, ka var uzņemt vairākus klientus vienlaikus (līdzīgi kā slimnīcā, kad tiek pieņemti pacienti). Raksturīga lojalitāte savai profesijai, nevis vadītājam.

Tiek noorganizētas neatkarīgas funkcijas, kas ir kā atbalsta aktivitātes, lai apkalpotu klientu plūsmu, jo organizācijas optimizācija ir vērsta uz aprūpes sniegšanu. Raksturīga pilnīga ziņošanas attiecību neesamība, jo saskarne un ziņojumu apmaiņa veidojas galvenokārt ar klientu. Šāda veida organizācijās pamatu veido darba organizēšanas plūsma, nevis autoritāte. Nav skaidras komandķēdes, pilnvaru līniju izplūšana.

Jaunā pieeja darbam nodrošina to, ka labāk izglītots darbaspēks apvienojumā ar modernām tehnoloģijām ļauj izstrādāt integrētus procesus, kas apvieno kopā saistītos uzdevumus un nodrošina nepieciešamos resursus, kontrolējot tos un “turot redzeslokā”.