Viedās ūdeņraža enerģētikas zinātnes ekselences un inovāciju centrs Latvijā piedāvā Amerikas Savienoto Valstu, Lielbritānijas, Igaunijas, Ukrainas, Bulgārijas un Lietuvas uzņēmējiem kopā veidot viedās enerģētikas sistēmās ietvarus ūdeņraža tehnoloģiju izmantošanai un Latvijas zinātnes ūdeņraža tehnoloģisko risinājumu pārnesi. Viedās enerģētikas mērķis ir padarīt ekonomikas pieprasījuma nozares klimatneitrālas (ēkas, transports un rūpniecība), informē Ģirts Greiškalns.
Ūdeņradim ir būtiska loma enerģētikas sektora dekarbonizācijai, kam kā enerģijas nesējam ir izšķiroša nozīme risinot atjaunīgo energoresursu problēmas, ja tiek veicināta nacionālu un reģionālu energokopienu vai ekosistēmu izveide, pielietojot inovatīvus ūdeņraža risinājumus.
"Viedās ūdeņraža enerģētikas zinātnes ekselences un inovāciju centra izveide apliecina Latvijas Ūdeņraža asociācijas iepriekšējo veikumu un liecina par Latvijas zinātnieku starptautisko konkurētspēju, kuru nepieciešams turpināt valstiski atbalstīt, tai skaitā arī no jaunveidojamā Latvijas Inovāciju atbalsta fonda. Ūdeņradim, kā bezizmešu enerģijas nesējam un būtiskam Viedās enerģētikas sistēmas elementam ir nozīmīga loma enerģētikas sektora dekarbonizācijā, aizpildot atjaunīgo energoresursu pieprasījuma un piedāvājuma plaisu, un veicinot kopējo tautsaimniecības sektoru klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu," akcentē Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ivars Kalviņš.
Bastoties uz Eiropas Savienības (ES) Pētījumu un Viedās ūdeņraža enerģētikas zinātnes ekselences un inovāciju centra speciālistu aprēķiniem, potenciālie ieguvumi Latvijas tautsaimniecībai palielinot atjaunojamās enerģijas ražošanu un iekļaujot ūdeņraža enerģijas tehnoloģijas nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (2020.–2027.), varētu sniegt nepieciešamo ieguldījumu un būtiski veicinātu izvirzīto klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.
Piemēram, pieņemot, ka tiks realizēti projekti atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā Ekonomikas ministrijas izsniegto atļauju apjomā līdz 2021. gadam, kas nozīmētu, ka tiktu uzstādītas vismaz AER 1,400 MW elektroenerģijas ģenerējošās jaudas, tad indikatīvi tiktu piesaistītas investīcijas – apmēram 3,048 milj. eiro apjomā. Piesaistītās investīcijas sniegtu pievienoto vērtību valsts ekonomikai – apmēram 326 milj. eiro/gadā un veicinātu emisiju ietaupījumu – apmēram, 693 000 tonnas CO2/gadā, kas radītu vismaz 12 820 jaunas darbavietas.
"ES Ūdeņraža stratēģijas korelācija ar Nacionālajiem enerģētikas klimata plāniem apliecina, ka realizējot viedā ūdeņraža enerģētikas politiku ir iespējams ne tikai aizvietot valstī importētos elektroenerģijas apjomus, bet arī eksportēt energoresursus, tai skaitā zaļā ūdeņraža veidā. Pēc ES ekspertu aprēķiniem tehniski iespējamais atjaunojamās elektroenerģijas apjoms Latvijā ir 371 TWh/gadā, atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas potenciāls salīdzinājumā ar prognozēto elektroenerģijas patēriņu 2030. gadā būtu 5,162%," norāda "Hydrogen Europe" valdes loceklis Aivars Starikovs.
"Līdz 2025. gadam AS "Latvenergo" plāno īstenot ūdeņraža iegūšanas un izmantošanas pilotprojektu, kura ietvaros ir paredzēts veikt investīcijas un demonstrēt gan metāna un ūdeņraža sajaukšanas tehnoloģijas, gan ūdeņraža elektrolīzera uzstādīšanu, gan sekojošu ūdeņraža realizāciju citām nozarēm, piemēram, sabiedriskajam transportam pilsētvidē. Ūdeņraža tehnoloģiju izmantošana ļaus nodrošināt uzņēmuma ilgtspējīgu attīstību un turpmāku veiksmīgu darbību enerģētikas sektorā vienlaicīgi strādājot pie CO2 emisiju samazināšanas. Ceram, ka dalība Viedās ūdeņraža enerģētikas zinātnes un inovāciju centrā, un sadarbība ar centra kolēģiem ļaus izmantot viņu iestrādes un pieredzi pārrobežu ūdeņraža tehnoloģijas pētījumu izstrādē un veiksmīgi gatavot projektu pieteikumus nepastarpinātai līdzekļu piesaistei Viedo energokopienu izveidē gan no Eiropas Komisijas ietvarprogrammām "FP7", gan "Apvārsnis 2020" un citām," stāsta akciju sabiedrības (AS) "Latvenergo" izpētes un attīstības direktors Māris Balodis.
Jau šobrīd Viedās ūdeņraža enerģētikas zinātnes un inovāciju centrs apvieno tādus zinātniskos institūtus, universitātes un uzņēmumus kā – LZA, Fizikālās enerģētikas institūts, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Lauksaimniecības Universitāte, AS "Latvenergo", SIA "Ventspils nafta" termināls, SIA "Jelgavas autobusa parks", AS "Virši-A", "Siemens Energy Global GmbH & CO. KG", "Worthington Cylinders GmbH.", AS "Ballard Power Systems Europe", "Stargate Hydrogen OÜ", SIA "MRK Serviss", SIA "Trezors", SIA "Intra-GT", SIA "Naco Technologies". Centra darbību atbalsta – Vēja enerģijas asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, University of Aberdeen, Latvijas Pašvaldības savienība un "Hydrogen Europe".
