Gaidot jauno mācību gadu, Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir skolas vecuma bērni, nepieciešamās skolas preces bieži vien iegādājas interneta veikalos, jo tas nereti ir ērts risinājums straujajā ikdienas ritmā, kā arī interneta veikalos mēdz būt pieejamas īpašas atlaides. Tomēr šīm priekšrocībām bieži vien līdzi nāk arī dažādi riski, kur viens no tiem ir maldinošo modeļu (dark patterns) esamība e-veikalos, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

Starptautiskās patērētāju aizsardzības un uzraudzības organizācijas rīkotajā Vispasaules interneta tīrīšanas (sweeping) procesā tika izpētītas 642 komersantu tīmekļvietnes un viedtālruņu aplikācijas. Tika atklāts, ka 75,7% no tām izmanto vismaz vienu maldinošo modeli un 66,8% no tām izmanto divus vai vairāk maldinošos modeļus. Šī izpēte norisinājās 2024.gada sākumā un tajā iesaistījās 27 patērētāju tiesību aizsardzības iestādes no 26 pasaules valstīm.

PTAC apkopojis pamatinformāciju par maldinošajiem modeļiem un rīcību problēmu gadījumos.

Maldinošie modeļi – tiešsaistes lietotāju saskarnē (user interface) izmantotie paņēmieni, kuri veidoti tā, lai novērstu patērētāju uzmanību, maldinātu, manipulētu ar patērētājiem, lai viņi pieņemtu lēmumus, kas nav viņu interesēs. Tā kā maldinošie modeļi ir slēpti un pēc būtības manipulatīva rakstura, tos ir grūti pamanīt.

Maldinošie modeļi internetveikalos:

  • slēptās izmaksas – internetveikals pirkumam slēpti pievieno papildu maksu (piemēram, pievienojot grozam papildu produktus, maksu par apstrādi vai obligātus ziedojumus). Norēķināšanās procesa pašā pēdējā posmā – pirms maksājuma veikšanas – patērētājs var konstatēt, ka kopējā summa ir daudz lielāka, nekā plānots;
  • abonēšanas slazdi – abonēšanas pakalpojumam ir viegli reģistrēties, bet grūti to atcelt. Lai atceltu abonementu, iespējams, būs jāzvana klientu apkalpošanas dienestam, jāiziet vairākas apstiprinājuma lapas vai pat jānosūta atcelšanas pieprasījums;
  • viltus trūkums – norāde par ierobežotu preces skaitu vai piedāvājumu, piemēram, “Atlikušas pēdējās 2 preces”. Tādējādi internetveikals mudina lietotāju ātri pieņemt lēmumu, lai it kā paspētu nopirkt preci;
  • panikas taimeri – tiek izmantoti atpakaļskaitīšanas taimeri, lai patērētāju mudinātu pasteigties nopirkt preci, pirms tai it kā “beidzas atlaide”;
  • piespiedu abonements – piesakoties pakalpojuma bezmaksas izmēģinājuma versijai, kurā jāievada savas kredītkartes informācija, pēc izmēģinājuma perioda beigām automātiski iekasē maksu, nesniedzot iepriekšēju brīdinājumu vai informāciju par atcelšanu;
  • vizuāla neatbilstība – pogu dizains veidots tā, ka poga “Piekrist” ir izcelta spilgtākā krāsā, nekā poga “Noraidīt” vai “Atteikties”, tādējādi pastāv lielāka varbūtība, ka patērētājs noklikšķinās “Piekrist”;
  • maldinošie jautājumi – reģistrēšanās laikā jautājums pie izvēles rūtiņas var tikt formulēts mulsinoši, lai patērētājs nejauši piekristu kaut kam tādam, kam viņš parasti nepiekristu, piemēram, saņemt reklāmas e-pasta ziņojumus;
  • slēptās reklāmas – reklāmas, kas veidotas tā, lai tās izskatītos pēc parasta satura vai navigācijas pogām, liekot lietotājiem uz tām nejauši noklikšķināt;
  • kaunināšana – patērētāju kaunināšana par konkrētu darbību. Piemēram, tiek jautāts, vai vēlaties reģistrēties, lai saņemtu jaunumu par precēm vai pakalpojumiem un piedāvātās opcijas ir “Jā” un “Nē, vēlos palikt neziņā”;
  • surogātpasts kontaktpersonām – tīmekļvietne lūdz piekļuvi kontaktpersonu sarakstam, bet pēc tam bez skaidras piekrišanas nosūta visām kontaktpersonām nevēlamas vēstules un aicinājumus.